Eiropas Savienība esot stingri apņēmusies panākt, lai Ukrainā izdarītie un pret to vērstie starptautiskie noziegumi nepaliek nesodīti. Noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds un agresijas noziegums ir uzskatāmi par vissmagākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Ukraina pašlaik izmeklē vairāk nekā 200 000 iespējamu starptautisku noziegumu, taču to faktiskais skaits, visticamāk, ir vēl lielāks. Par to mēs esam lasījuši, redzējuši ekrānos dokumentālus pierādījumus krievu zvērībām Ukrainā. Tā tas ir. 

Taču Trampa “miera sarunās” šim jautājumam iet apkārt ar līkumu. Izskatās, ka Putins ir pieprasījis amnestiju. Miera līgums ar amnestiju krievu kara noziedzniekiem būtu ļoti kļūdains amerikāņu diplomātijas žests. Nevajadzētu turpināt otrā pasaules kara praksi, kad par krievu armijas nežēlību pret civilajiem, tika aizliegts publiski runāt un rakstīt. 

Par Krievijas kara noziegumiem līdz šim nemaz nav runāts. Krievu karu vadoņi un armija vienmēr tiek publiski “attēloti” kā humāni uzvarētāji, iejūtīgi, laipni un korekti atbrīvotāji no posta. Lai gan faktiski viņi izpostīja okupētās teritorijas, zaga un varmācīgi izturējās pret vietējiem iedzīvotājiem. Pasaule klusē arī par krievu noziegumiem Padomju Savienības okupācijas laikā. Varmāku pieminekļu gāšana šodien daudziem šķiet nepelnīta rīcība, jo šie ļaudis (iespējams) nezina kam par godu šie suminājuma objekti tika uzstādīti. Viņi pat nenojauš kā īsti viss notika. Taču krievu karavīri zaga, izvaroja un kāva iekaroto teritoriju pamatiedzīvotājus. Par to vēsta ne tikai laikabiedru atmiņas, bet arī dokumenti.

Tagad ukraiņi šo krievu ofensīvu (ar varmācības aktiem) dokumentē. Putinam vairs nebūs iespējams vēlāk melot par saviem “humānajiem varoņdarbiem”, piemēram slaktiņu Bučā. Ir pierādījumi par to kas tur notika. 

Putins visiem spēkiem cenšas panākt, lai krievu kara noziedznieki saņemtu amnestiju Trampa miera līguma rezultātā. Ieskaitot viņu pašu. Šāds miera sarunu iznākums būtu katastrofāla kļūda. Tā domā arī Ukrainas Miera prēmijas laureāte Oleksandra Matvičuka. Viņa ir pārliecināta, ka nepieciešams izveidot īpašu tribunālu kara noziegumu publiskošanai un kara noziedznieku sodīšanai.

Starptautiskās sabiedrības bēgšana no šādu jautājumi izskatīšanas un izvairīšanās no konflikta ar krieviem ir ļoti tipiska lieta. Taču tas, ka pāris ietekmīgu vadoņu ir gļēvuļi nenozīmē, ka mums visiem pārējiem arī jāpārvēršas par nodevējiem un lupatām. Taisnīgumam ir jānotiek pat tad, ja Ukraina miera līguma rezultātā neatgūs visas teritorijas. 

Pilsoņu brīvību centrs sāka dokumentēt Krievijas kara noziegumus Ukrainā jau 2014. gadā. Pēc krievu iebrukuma 2022. gadā viņi paātrināja tempu savā darbā. Liela daļa materiālu tiek katru dienu nodota tālāk prokuroriem.

Diemžēl šo dokumentēto noziegumu izmeklēšanas nākotne ir neskaidra. Putins savā līgumā ar amerikāņiem pieprasa amnestiju. Tātad grib, lai neviens par krievu pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, netiek sodīts. Šis punkts netiks skaidri iekļauts vēlākajās versijās, taču šobrīd izskatās, ka visas Putina prasības amerikāņi ņem vērā. 

Putins nekad nepiekritīs līgumam, kas paver ceļu tiesvedībai pret viņu pašu un viņa rīkļu rāvējiem. “Tāpēc mūsu mērķis ir novērst visus apstākļus, kas rada konkrētus šķēršļus kara noziedznieku saukšanai pie atbildības, ” – uzskata Oleksandra Matvičuka.

Kara noziegumi tiek izmeklēti, sistematizēti. Nodoti izskatīšanai  kriminālvajāšanai starptautiskās tiesās, piemēram, Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) Hāgā. Amerikāņu miera līgums nevar aizliegt Hāgas tiesai strādāt, jo SKT darbību regulē starptautiskie tiesību akti.

Taču šāda amnestija būtu nejēdzība. “Mūsu tieslietu sistēma pašlaik izskata 190 000 šādu lietu” – konstatē Oleksandra. Ja tiks akceptēta amnestija, tad tas nozīmē, ka ikviens var brīvi un bez kompleksiem iebrukt citā valstī, okupēt piekto daļu tās teritorijas, nogalināt iedzīvotājus, nolaupīt bērnus un palikt brīvībā. Bez soda. 

“Ukraiņi ir sašutuši par to, ka Krievijas tauta paliek nesodīta. Tas ir netaisni un nelietīgi”- viņa uzskata. Tāpēc vēlas redzēt īpaša tribunāla izveidi. Uzskata, ka šāds tribunāls varētu izskatīt krievu kara noziegumus Ukrainā tieši tāpat kā to paveica Nirnbergas procesā. Pēc viņas domām šādam tribunālam jābūt neatkarīgam un tas nedrīkst tikt saistīts ar miera sarunu noteikumiem. Eiropas Padome esot jau uzsākusi īpaša tribunāla izveidi. Plāni pastāv, taču konkrēts darbs vēl nav uzsākts.

Miers nav tikai konflikta likvidēšana. Tas pieprasa arī taisnīguma klātbūtni. 

Attēlā: demonstrācija (AP)