Visi (reiz) esam mēģinājuši uzvilkt gumijas gāzmasku. Tā ir nepatīkama, neērta, smieklīga procedūra, kas beidzas ar ķēmošanos un lēkāšanu. Iznāk izklaide ar gāzmaskas elementu. Elpot gumijas gāzmaskā ir grūti un paskats – šausmīgs. Lielākā daļa no šīm zaļajām maskām šodien ir pazudušas. Neviens pat nemēģina tās lietot. Daudzas Eiropas valstis (pēc Berlīnes mūra krišanas) iznicināja savas gāzmasku rezerves un tagad to noliktavās vairs nav.  

Taču ķīmiskie ieroči nav pazuduši. Tos lietot ir aizliegts, taču Ukrainas karš rāda, ka krievi ir atgriezušies pie šiem aizliegtajiem ieročiem un visai bieži tos lieto ierakumos pret ukraiņu armiju. Izmantojot asaru gāzi un hlorpikrīnu. Pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šādi krievi cenšas panākt ciešanu palielināšanu ierakumu otrā pusē.

Kā tas notiek? Vispirms lido drons virs ukraiņu ierakumiem. Tad kaut kas eksplodē. Izplatās balti dūmi. Tā ir gāze, kas iedarbojas uz acu, elpceļu un ādas gļotādām, izraisot dedzināšanu, nekontrolējamu asarošanu, klepu un īslaicīgu dezorientāciju. Rada spēcīgu kairinājumu, izraisot elpas trūkumu un paniku. Karavīri metas bēgt. Tie kļūst redzami droniem tagad tos vieglāk nogalināt. Izmantot asaru gāzi karā, frontē nedrīkst, bet krievi šo aizliegumu sistemātiski pārkāpj. 

Līdz šim ukraiņi jau ziņojuši par 15 000 gadījumiem, kad krievi izmantojuši ķimikālijas kaujas apstākļos frontē. Vispār jau Putina stratēģija ietver indēšanu arī miera apstākļos. Viņa neveiklie GRU aģenti dara to gaišā dienas laikā, izrēķinoties ar civilpersonām ārzemēs. Piemēram indējot Skipaļu Lielbritānijā un to pašu Aleksandru Navaļniju cietumā Krievijā.  To pašu krievi praktizē arī kaujas laukā.  

Par to liecina arī zviedru karavīrs Kristers, kurš ir zviedru brīvprātīgais un karo Ukrainas armijā. Pēdējās sarunas laikā viņš veda uz Ukrainu  30 gāzmaskas bagāžā no Stokholmas. Sev un draugiem. Jā, maskas esot ļoti vajadzīgas. Diezgan daudz ukraiņu karavīru ir gājuši bojā nenoskaidrotos apstākļos un nāves iemesls varētu būt saindēšanās. Starptautiskās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas inspektori jau ņēmusi vairākus paraugus no frontes vides un ir apstiprinājuši krievu ķīmisko ieroču izmantošanu. Visos gadījumos to izdarīt nav izdevies, taču tagad ir jaunas metodes, kas ļauj vieglāk un ātrāk analizēt ķīmisko ieroču izmantošanu frontē. 

Savulaik Beļģijas pilsētā Iprā (pirmā pasaules kara laikā) norisinājušās sevišķi smagas kaijas. Tieši tur pirmo reizi (kara darbības apstākļos) tika izmantoti ķīmiskie ieroči. Vācu armija izmantoja pēc ķiplokiem smaržojošo sinepju gāzi jeb iprītu, tāpēc franču karavīri ierakumu otrā pusē mira bez cīņas. 

Pēc tam ķīmiskos ieroču aizliedza, bija vienošanās, kuru parakstīja 190 valstis. Otrajā pasaules karā tos izmantoja salīdzinoši maz. Kāpēc? Tāpēc, ka nekad nevar droši paredzēt kā mainīsies vēja virziens. Vējš var atnest indi atpakaļ indētājiem. 

Diemžēl ķīmiskie ieroči ir izmantoti arī miera apstākļos, pret civiliedzīvotājiem. 1988. gada 16. martā Irākā ar šādiem ieročiem tika nogalināti 5000 civiliedzīvotāju. Kārtējā uzbrukuma laikā ļaudis slēpās mājās un patvertnēs, bet pēkšņi pamanīja, ka lidmašīna nemet sprāgstošas bumbas, bet – savādi smaržojošus “mākoņus”. Tā Halabdžas pilsētā, Sadāma Huseīna  ķīmisko ieroču (zarīna) uzbrukuma apstākļos gāja bojā vairāki tūkstoši kurdu. Pārsvarā sievietes un bērni.

Tagad stafeti pārņēmuši krievi. Rietumu izlūkdienesti ziņo par sistemātisku šo vielu izmantošanu Ukrainā. Kā tas attieca suz mums?  Vai arī mums vajadzētu atgriezties pie gāzmaskām? 

Jā, mēs smejamies par maksām. Taču faktiski nav par ko uzjautrināties. Ķīmiskie ieroči nav iznīcināti. Krievi tos izmantos, ja gribēs.