Vakar Zviedrijas Ārlietu ministrija izsauca uz sarunām Krievijas vēstnieku Stokholmā, lai protestētu pret krievu plašajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai Ukrainā. Laikā no 6. – 7. martam.  Tas, kas notika Ukrainā ir “acīmredzams starptautisko tiesību pārkāpums”, – raksta Ārlietu ministrija. “Zviedrija turpinās aizstāvēt Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un tiesības uz pašaizsardzību arī turpmāk.” (DN)

Ungārija turpina neatdot ukraiņiem ceturtdien nozagto naudu.  Tur savā valstī lielus Ukrainas aktīvus, it kā “turpmākai izmeklēšanai”. Nozagtās summas lielums zeltā un skaidras naudas vērtībā ir gandrīz 75 miljoni eiro. Ungārija veica šo organizēto ukraiņu naudas nolaupīšanu ceturtdien. Uz šosejas. braucot Ukrainas virzienā, tika apturēti divi autobusi ar Kijivas valdībai piederošo naudu. Inkasatorus aizturēja un arestēja ungāru policija. 

Ukraina deklarējusi, ka šis ir rutīnas bankas pārskaitījums un apsūdz Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu situācijas izmantošanā, lai sasniegtu savus politiskos mērķus pirms vēlēšanām. Kāpēc Orbans nolaupīja Ukrainas valsts naudu? Tāpēc, ka ir nikns par to, ka ukraiņi pietiekami ātri nav salabojuši Gāzes vadu “Družba”, kas piegādā ungāriem krievu gāzi cauri Ukrainas teritorijai. Šo gāzes vadu (krievu uzlidojuma laikā) saspridzināja Putina armija.  Tagad ukraiņi nesteidzas ar tā salabošanu. Vismaz Orbanam liekas, ka ukraiņi apzināti nesteidzas, jo nevēlas, lai ungāri pērk krievu gāzi tālāk un šādi maksā Putinam par kara turpināšanu. Tāpēc Ungārija tagad bloķē ES palīdzību Ukrainai un ir apsūdzējusi Zelenski Krievijas naftas importa palēnināšanā. Ceturtdienas laupīšanas laikā tika arestēti arī septiņi Ukrainas bankas darbinieki. Pēc diplomātiskās diskusijas, viņiem tika atļauts pamest Ungāriju.  Taču ukraiņu nauda un zelts joprojām ir pie Orbana. 

Domāju, ka man tagad nav jāskaidro cik zemiski Orbans rīkojas un cik ļoti palīdz Putinam okupēt Ukrainu. Starp citu, ungāriem ir daudz iespēju pirkt naftu no citiem piegādātājiem. Krievu “vads” nav viņu vienīgā iespēja. To var izdarīt, piemēram, pērkot no horvātiem. Taču tad tā vairs nebūs “krievu nafta”.

Kremlis turpina atslēgt saviem krieviem interneta komunikāciju. Pēdējo mēnešos Krievijas varas iestādes ir atslēgušas lietotājiem arī mobilos datus. Šie pārtraukumi tagad ietekmē Maskavu. Pēterburgu un lielus valsts reģionus. (Moscow Times). Darbojas tikai valsts (Putina!) apstiprinātas, Kremļa kontrolētas tīmekļa vietnes. Viss pārējais ir anulēts (nav pieejams). Kremlis uzskata, ka mobilos tīklus var izmantot, piemēram, dronu vadīšanai. Tāpēc nepareiziem, nekontrolējamiem komunikācijas veidiem Krievijā nav jābūt. Dmitrijs Peskovs ir skaidri paziņojis, ka šie ierobežojumi ir pamatoti un nepieciešami. (The Independent)  Tāpēc daudzi krievi ir pārliecināti, ka arī citās valstīs nav atļauti starptautiskie komunikācijas kanāli, tādi kā WhatsApp, X, FB utt. Viņi domā, ka pie mums arī tie ir slēgti un vairs nav pieejami. 

Tramps pirmdienas telefonsarunu ar Putinu raksturo kā “ļoti labu”. Taču uzsver, ka starp prezidentu Putinu un prezidentu Zeļenski “valda milzīgs naids. Šķiet, ka viņi to nespēj izdarīt. Bet es domāju, ka tā bija pozitīva saruna par šo tēmu” – konstatēja Tramps savā nesakarīgo izteikumu manierē. Norādot, ka  Putins “vēlas būt noderīgs” Irānas kara kontekstā. Taču Tramps viņam esot teicis: “Jūs varat būt noderīgāks, izbeidzot karu starp Krieviju un Ukrainu”. (Reuters)

Domāju, ka Putinam tiešām ir grūti samierināties ar to, ka ar ilgi dēmonizēto un publiski izsmieto/apņirgto Zelenski tomēr viņam būs jārunā. Var jau redzēt, ka Kremļa saimnieks visiem spēkiem cenšas panākt Zelenska nomaiņu ar “citu Ukrainas prezidentu”. Tad Putinam būtu vieglāk nosēsties ar šādu “ukraiņu prezidentu” pie miera sarunu galda.  Ja kāds cilvēks tiek izsmiets, apsaukāts un apņirgts tā kā Zelenskis tiek četrus gadus “verbāli dauzīts” no Putina un krievu puses, tad ir grūti ar viņu oficiāli tikties un paspiest viņam roku miera sarunu gaitā. To var saprast, taču nevar attaisnot. 

Saistībā ar pirmdienas naftas cenu kāpuma šoku, Donalds Tramps paziņoja, ka ASV mīkstinās sankcijas pret noteiktām naftas ieguves valstīm, “līdz situācija uzlabosies”. Nav skaidrs, kuras valstis ir iesaistītas, taču, pēc laikraksta “Kyiv Independent” ziņām, Krievija arī varētu tikt atbrīvota no sankcijām.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs neatbalsta šo Trampa soli, jo neredz iemeslu mīkstināt Krievijas sankcijas un norāda, ka enerģijas tirgus “salīdzinoši ātri” atgriezīsies normālā līmenī, ja karš Irānā beigsies. “Izvēlē starp sankcijām un solidaritāti mūsu nostāja ir skaidra: mēs atbalstām Ukrainu un esam gatavi izturēt pārbaudījumus, ja ir nepieciešams” (Reuters)

Ilustrācija: ukraiņu demonstrācija, autors: Jans Hučkinsons (AP)