Ar miera prēmiju ir cauri, tagad Tramps ir “kara prezidents”.  Kādi apstākļi spiež viņu svaidīties starp galējībām?

Iespējams, ka šis stāsts sākās ar Silvio Berluskoni – mediju magnātu, kurš biznesa apsvērumu dēļ, uzņēmās arī Itālijas premjerministra lomu un vēlāk kļuva par stila veidotāju reakcionāriem populistiem, sākot no Erdogana, Putina un Orbāna līdz pat Netanjahu un Trampam.

Berluskoni mācīja “varas vīriem” tēlot vienmēr sašutuša vadoņa lomu un niknoties publiski. Neskatoties uz to, ka pats vienmēr ir bijis korumpēts un negodīgs gan dzīvē, gan biznesā, Berluskoni prata izlikties par sašutušu “taisnības aizstāvi”. Tagad Tramps dara to pašu – tēlo spēcīgu prezidentu. Cīnītāju. Godīgo varoni. Tātad – nav godīgs, bet tēlo tikuma un vieduma savienojumu. 

Pretēja taktika bija viņa priekštecim Džordžam Bušam, kurš Irākas kara apstākļos centās zīmēties tautai kā “ļoti parasts cilvēks”. Neskatoties uz to, ka bija cēlies no daudz augstāka standarta vides un guvis labāku izglītību nekā Tramps, viņš nekad neizlikās par pārcilvēku. Pie kam viņa tēvs bija gan CIP direktors, gan ASV prezidents.

Tramps ir pavisam citas “zortes” vadonis un varonis. Televīzijas šovu zvaigzne, autsaiders bez izglītības un prasmēm kādā konkrētā jomā, ir aizlauzies pie augstākā politiskā amata ASV.  Narciss, kas apsēsts pats ar savu lielumu un diemžēl izceļas ar ļoti sliktu gaumi un netālredzīgām stratēģijām politikā.  Kā tas iespējams, ka šāds cilvēks varēja uzrāpties tik augstu?
Tramps nav izcilība. Drīzāk godkārīga viduvējība. Ar savu rāpšanos viņš nokaitināja esošos (etablētos) ASV slāņus, kas šādus “puišus” visaugstākajā līmenī savā vidū nepieņem. Šādas personības parasti “aristokrāti” no savas zonas izstumj. Entonijs Skaramuči šo fenomenu ir formulējis šādi: “Viņam (Trampam) nebija ļauts pat ieiet noteiktos, augsta standarta golfa klubos. Tur visi biedri bija dīkdienīgi aristokrāti ar “zilajām asinīm”. Tur neviens viņu nelaida pat pāri slieksnim. Tāpēc viņš uzsāka būvēt  pats sev savējos golfa laukumus.”

Tagad “ignorētā viduvējība”  ir “tikusi pie kloķiem” un pārkārto pasauli. Vēlas demonstrēt savu spēku un militāru pārākumu visiem. Taču zināšanu par pasauli un valstīm viņam tomēr nepietiek. Visi eksperti esot atlaisti no amatiem un vienīgais kuram Tramps pagaidām piešķir balsi ir Netanjahu. Šīm sarunām ir sekas visam reģionam, gan arī pasaules politikai kopumā.

Kāpēc viņš sāka karu ar Irānu?

Domāju, ka viņu iedrošināja moderno tehnoloģiju nozare – konkrētāk, mākslīgā intelekta militāri rūpnieciskais komplekss ar Anthropic, Palantir un OpenAI priekšgalā. Saskaņā ar Wall Street Journal datiem, Anthropic sistēma Claude esot bijusi izšķiroša ne tikai operācijā pret Venecuēlu, bet arī jaunajā karā pret Irānu. 

Claude nodrošina militārpersonām ātru mērķu identificēšanu, tāpēc lēmumu pieņemšanas procesi tiek saīsināti gandrīz līdz nullei. Īsāk sakot, mākslīgais intelekts ir izskaidrojums, kāpēc Izraēla un ASV kara pirmajās divpadsmit stundās vien spēja realizēt pat 900 sprādzienus. Viņš tic šāda robota gudrībai un nemaldībai. 

Mākslīgais intelekts un Trampa pieķeršanās tam varētu būt viens no izskaidrojumiem kāpēc šis “otrais karš” tika sākts un vispār notiek un turpinās. Tehnoloģiju magnāti ap Trampu un viņu uzticīgais sekotājs Dž. D. Venss, visticamāk, ir satraukuši prezidentu ar runām par “tehnoloģiju plaisas” samazināšanos. Pagaidām amerikāņi esot līderpozīcijās, bet drīz krievi un ķīnieši noķeršot un tad  ASV zaudēs savu lielo pārsvaru pār pārējo pasauli. 

Tramps nobijās un nolēma “kalt dzelzi kamēr karsts”. 

Neatkarīgi no tā kas atrodas Baltajā namā “pie kloķiem”, ASV ir ieradums testēt jaunas stratēģiskās doktrīnas un ieroču sistēmas Tuvajos Austrumos. Piemēram, Kuveitas karā, arī Irākas karā. Taču šoreiz MI nemācēs izvilkt viņu no valsts pārbūves projekta Irānā. To robots nemāk, jo viņam nepietiek informācijas.  

Mājās (ASV) Magas aktīvisti uz savam naģenēm tagad raksta: “Trampam vienmēr un visur ir taisnība”. Protams, ka tā nav, bet pats vadonis par sevi tieši tā arī domā. Tāpēc vakar un aizvakar Tramps publiski pavēstīja: 1) neviens cits prezidents šo visu nebūtu varējis izdarīt labāk nekā es, 2) esam jau sen uzvarējuši, pašlaik lemjam kad beigsim šo akciju. Nekas no šiem apgalvojumiem nav taisnība. Kāpēc viņš lec ugunī? Tāpēc, ka līdz šim nav ieguvis apdegumus un nav reāli izbaidījis savas kļūmīgās rīcības sekas.

Kad Tramps 2018. gadā pārcēla vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi,  vasarā bombardēja Irānas kodoliekārtas un janvārī nolaupīja Nikolasu Maduro Venecuēla, viss beidzās samērā nesāpīgi. Nekas slikts nenotika. Pat viņa ārdīšanās ar tarifiem ir tikai iedarbinājusi ekonomisko krīzi, bet sekas vēl nav redzamas. 

Izskatās, ka Trampam būs jāaiziet no Irānas bez uzvaras, taču viņš, protams, tēlos uzvarētāju.  

Šoreiz circenis ir iekritis pelnos.