Teroristu iebrukums Izraēlā ir sacēlis vētru ne tikai politiskajos līmeņos, bet arī vides aktīvistu rindās. Plaši pazīstamā zviedru aktīviste Grēta Tunberga piedalās šajos procesos. Ļoti savādā veidā. Proti  – nostājoties palestīniešu pusē, it kā attaisnojot Hamas uzbrukumu Izraēlai. Izplatot savādas konspirācijas teorijas gan par Izraēlu, gan Rietumu medijiem. Par to var pārliecināties iepazīstoties ar pēdējo dienu ierakstiem viņas vadītās organizācijas „Fridays for future“ Instagram kontā.  Ja šie ieraksti netiks laboti, ja netiks koriģēti aicinājumi fotomateriālā uz transparentiem, tad var gadīties, ka uzticība šai kustībai var mazināties daudzos sabiedrības slāņos. Izraēla jau paziņojusi, ka izņem Grētu Tunbergu un viņas kustību no skolu mācību plāniem. Kas īsti ir noticis?

Kādas teorijas vides draugi izplata?

Ideju par to, ka Rietumu mediji it kā „skalojot smadzenes“ parastajiem pilsoņiem ar mērķi iedvest viņos simpātijas pret Izraēlu. Nestāstot patiesību par to, ka Izraēlas valsts it kā esot dibināta uz „ebreju apmetņu koloniālisma“ pamata. Lasot šos stāstus rodas iespaids, ka tekstu autors skolojies un mitinās Putina troļļu fabrikā Pēterburgā, jo visas idejiskās nostādnes faktiski nāk no turienes. Pirmā doma, kas ienāca prātā šo visu izlasot, bija aizdomas, ka Grētas organizācijas konts ir uzlauzts un kāds cits tajā saimnieko. Taču izrādās, ka neviens neko nav nedz nolaupījis, nedz uzlauzis, nedz izliecies par vides aktīvistus. Tās patiešām ir šīs organizācijas biedru domas un savu orientāciju viņi jau demonstrēja pirms pāris dienām ar kādu fotogrāfiju. Tajā Grēta (kopā ar domubiedrēm) pauda atbalstu Palestīnai un Gazas sektoram. Pat nepieminot teroristu asiņaino uzbrukumu mierīgajiem iedzīvotajiem Izraēlā, kas faktiski izraisīja šo bruņoto konfliktu Tuvējos Austrumos.

Grēta Tunberga, domubiedri un viņas organizācija ir daudz paveikuši starptautiskajā cīņā pret globālo sasilšanu. Taču pašreizējo konspirācijas teoriju atbalstīšana rada priekšnoteikumus lielām problēmām pašai organizācijai un tās atbalstītājiem. 

Karš desmit frontēs

Nevienam nav noslēpums, ka šis karš Izraēlā lielā mērā uzliesmojis pēc Putina uzmundrinājuma. Dokumentus šim faktam mēs neatradīsim, taču Hamas ierašanās oficiālā „valsts vizītē“  Kremlī, šo pieņēmumu lieku reizi apstiprina. Putina interesēs ir aktivizēt tieši tagad esošos starpvalstu konfliktus, lai tie novērstu uzmanību no pašreizējām Krievijas imperiālisma ambīciju problēmām Ukrainā. Ja krieviem Ukrainas frontē neveicas  jeb viss nenotiek tā kā viņi to varētu vēlēties, tad „pielaižot uguni“ gruzdošiem konfliktiem citur, var novērst pasaules uzmanību no Ukrainas un krievu kara noziegumiem. Tāpēc mēs pašlaik varam arī nemeklēt citus iemeslus Hamas iebrukumam Izraēlā 7. oktobrī. 

Sestdienas naktī sākās izšķirošais atbildes uzbrukums Gazai un tieši tāpēc Izraēlai nākotnē nāksies rēķināties ar vismaz 10 ienaidniekiem vienlaicīgi. „Hamas ar savu 7. oktobra ofensīvu realizēja „multidimensiālu uzbrukumu“, kura mērķis bija panākt un izraisīt pārspīlētu Izraēlas atbildes reakciju¨- skaidro Linneja universitātes Izraēlas eksperts Anders Persons. Proti – pārkaitināt Izraēlu un izprovocēt milzīgas dusmas un sašutumu,šādi aizdedzinot visā reģionā naida ugunsgrēku.  

Tāpēc pašlaik jau izveidojušās frontes zonas: Gazā, Rietumu krasta sektorā, uz robežas ar Libānas dienvidiem un Sīriju. Kā arī Irānas virzienā, kur ASV F-16 jau apšaudījuši ieroču noliktavas. „Brīdī, kad Izraēlas armija ieies ar kājniekiem Gazas sektorā, liesmas pārmetīsies arī uz citām kaimiņvalstīm. Konflikti Tuvējos Austrumus spēj izraisīt iekšēju kašķi daudzviet un ir neapmierinātība, kas tur gruzd jau ilgi un šādos apstākļos rod pamatojumu eksplodēt“, – uzskata Persons. Viņa izpratnē šādi jau šodien rīkojas šiītu hutu kaujinieki, kas turpina apšaudīt ar raķetēm Izraēlu no Irānas un Irākas puses. Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahjans jau ir paziņojis, ka viņš iejauksies, ja Izraēla pārkāps „sarkano līniju“  un iesoļos Gazā. 

Līdzīgā pozīcijā nostājusies arī Jordānija. Līdz šim tur bija iespējams kontrolēt demonstrācijas, kurās demonstrētāji vērsās pret Izraēlu. Taču tagad to izdarīt vairs nav iespējams, jo vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir Palestīnas bēgļu izcelsme un viņi uzskata, ka mieru ar Izraēlu noslēdzis tikai Jordānijas karalis, nevis viņi paši. 

Neapmierinātība pieaug arī Ēģiptē, kas robežojas ar Gazas sektoru dienvidos. Arī šeit var izveidoties nākamā fronte karā pret Izraēlu.  

Kas ir Izraēlas bīstamākie ienaidnieki?

Libānas šiītu kaujinieku grupējums “Hezbollah” un Irāna. Šī iemelsa dēļ Izraēlas gaisa spēki jau ilgstoši bombardē piegādes ceļus un lidostas, lai traucētu ieroču un munīcijas transportu no Irānas uz Sīriju un Libānu. Šie pretinieki ir daudz spēcīgāki nekā pašreizējais palestīniešu Hamas teroristu grupējums. 

Lielākais atbalsts Izraēlā tiek saņemts no ASV. Kā norādīja The Wall Street Journal, tad ASV spēja strauji pārcelt pretgaisa aizsardzības sistēmas un karotājus no Irākas, Jordānijas, Kuveitas, Saūda Arābijas, Sīrijas un Apvienotajiem Emirātiem uz Izraēlu. Mērķis ir neatļaut šim bruņotajam konfliktam izplatīties. Pārgrupēšanās dēļ Izraēlai „neatļāva“ uzreiz iesoļot Gazā un trīs amerikāņu ģenerāļi pašlaik lielā mērā piedalās uzbrukumu operācijas vadīšanā.  

Izraēlas valdības pārstāvis Eilons Levī  jau trešdien informēja, ka Izraēlas armijas iesoļošana Gazā paliek spēkā un starta datums ir tikai laika jautājums. 

Vai viņiem var izdoties likvidēt visu Hamas organizāciju ar ieročiem?  Eksperti uzskata, ka šis pasākums var neizdoties, ja arābu organizācijas ir tik spēcīgas kā no malas izskatās. Taču nav izslēgts, ka arī šajā gadījumā ir darīšana ar „uzpūstu ienaidnieka tēlu“, kas savā būtība nemaz nav tik dramatisks kā izskatās. Traģiskākā epizode ir fakts, ka Gazas zonā, ienaidnieku kontrolē ir 200 izraēļu ķīlnieki. 

ASV pašlaik nostiprina savas pozīcijas, taču šajā reģionā konkrētas intereses ir arī Krievijai, Teherānai un Ķīnai. Katrai no lielvalstīm ir iespēja gūt labumu no šī konflikta. 

ASV pašlaik mēģina „nobremzēt“ Benjamina Netanjahu dusmu lēkmes, cenšoties pierunāt Izraēlu rīkoties saprātīgi, bez emocionāla uzliesmojuma. „Jums ir liels naids pret iebrucējiem un šo sajūtu var saprast. Taču neļaujiet sevi pārpludināt ar šo naidu“, – teica Džo Baidens savas īsās Izraēlas vizītes laikā. Aicinot neatkārtot amerikāņu 11. septembra (2001) kļūdas. Proti, nesoļojiet iekšā Gazas sektorā un neceriet, ka ar šo konflikts būs atrisināts. Šo kļūdu izdarīja ASV, uzsākot karu ar Sadamu Huseīnu Irākā. Diktators tika gāzts, bet problēma tāpēc neatrisinājās.  

Pašlaik ASV palīdz Izraēlai trijos virzienos: militāri (karakuģi, kara lidmašīnas, militārie padomnieki), diplomātiski (izvairoties ieraut reģionu karā), ekonomiski (līdzekļi ieroču iegādei un humānajai palīdzībai palestīniešiem). Taču ceturtā pozīcija – „labā slava“ paliek pašu izraēļu ziņā. 

Amerikāņiem šķiet, ka Izraēlas interesēs būtu nepieļaut, ka Gaza pārvēršas gruvešu kaudzē un iedzīvotāji tur mirst no bada un slāpēm. Protams, ka visi palestīnieši nav Hamas atbalstītāji un šādu kolektīvo sodu nav pelnījuši. Taču atšķirt „parasto palestīnieti“ no Hamas atbalstītāja nav viegli. Tāpēc ASV pieprasa, lai bēgļiem no Gazas ļauj apmesties (uzbrukuma laikā) Negevas tuksnesī. Izraēlas dienvidos. Tur būtu izveidota telšu nometne ANO vadībā.  Pēc tam bēgļi varētu atgriezties atpakaļ Gazas sektorā. Pret šo ideju iebilst pat Ēģipte, kas nevēlas, lai atkal tiek rīkotas jaunas palestīniešu bēgļu nometnes un kopā ar bēgļiem arī Ēģiptē „tiek ievazāti islamisti“. 

Ideja nepatīk arī Maskavai, Teherānai un Pekinai. 

Irāna atbalsta Hamas grupējumu un tur Izraēla tiek dēvēta ar „mazo sātanu“ („lielais sātans“ ir ASV). 

Teherāna ir vienmēr atbalstījusi arī otru militāro arābu reliģisko grupējumu “Hezbollah“ Libānas dienvidos, kuru amerikāņi klasificējuši kā teroristus. Iespējams, ka tieši šis musulmaņu grupējums ir pati spēcīgākā „neatkarīgā armija“ Tuvējos Austrumos. Viņu rīcība pašlaik esot noliktava ar vismaz 130 000 raķetēm, kuras spēj uzbrukt Izraēlai.  

Irāna ir jau brīdinājusi, ka var piedāvāt kaujām pret Izraēlu arī kājniekus. Teherāna ir lielākais ieguvējs šī bruņotā konflikta rezultātā, jo ar šo ir sabrucis miera līgums starp ASV un Saūda Arābiju. Taču tagad, kad šī vienošanās vairs „nedarbojas“, Irāna pārvēršas par galveno spēlētāju reģionā. Milzīgs ieguvums tas ir arī Putinam un Krievijai. 

Taču šodien ASV kara kuģi ir ieradušies un Irānas balss tāpēc pēkšņi kļuvusi klusāka.  

Kādā situācija šajā konfliktā ir Krievijai?

Ļoti laba un izdevīga. Pēdējo gadu laikā Krievija ir paudusi aktīvu interesi par Irānu un tas saistīts ar iebrukumu Ukrainā. Maskava pērk sistemātiski ieročus (ieskaitot dronus) no Teherānas. Pretī par to ir saņemts krievu satelīts, kas Irānai atļauj izspiegot Izraēlas teritoriju. Pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki militārie manevri kuros piedalījušās Krievija, Irāna un Ķīna. Prezidentam Putinam šis Hamas iebrukums Izraēla ir vislabākā dāvana dzimšanas dienā. Rezultātā visa pasaules uzmanība tagad pievērsta Izraēlai un Ukraina paliek mediju uzmanības ēnā. Pie viena Kremlis tagad var vēl skaļāk klaigāt par amerikāņu „dubulto morāli“. Ukrainu amerikāņi žēlojot, bet palestīniešu – nē. Šis Kremļa loģikas “arguments“ daudziem šķiet pārliecinošs arī pie mums.  

Ķīna šajā konfliktā ieņem nogaidošu un piesardzīgu pozīciju. Ārlietu ministrs Vans Ji ir deklarējis, ka Izraēlai ir tiesības aizsargāties, taču civilie iedzīvotāji būtu jāsaudzē. Protams, ka Ķīnai šis konflikts ir izdevīgs, jo tagad pasaules uzmanība pievērsta palestīniešiem nevis uiguriem. Vienlaikus tiek mēģināts uzņemties diplomātisko starpnieku misiju un šādā veidā celts savu prestižu starptautiskajā arēnā. Pagaidām šie Ķīnas mēģinājumi ir bez panākumiem. 

Atgriežoties pie klimata aktīvistiem

Domāju, ka nepārdomātie „Fridays for future“ izteikumi un konspirācijas teoriju atbalstīšana par koloniālismu, kapitālismu un „elites spiedienu uz sabiedrību“ ir šīs organizācijas nelaime. Kamēr aktīvisti cīnās par klimata problēmām, tikmēr viņu cīņa ir loģiska un atbalsta cienīga. Taču „radikalizācija“ kompromitē lieliski iesākto procesu, kuru vadīja tieši šī organizācija ar Grētu Tunbergu priekšgalā. 

Žēl.