Mākslīgais intelekts ir ieradies un turpina satraukt cilvēkus. Izņemot modes industriju. Tur to jau tagad izmanto ar lieliem panākumiem. Nē, kleitas vai bikses viņš nešuj, šuvējas vai modeles neaizvieto. Dara ko citu. Šajā fotogrāfija var redzēt sievieti, kura noraugās uz mums no žurnāla Copy Magazine vāka. Galvā viņai ķivere. Redzamas acis, deguns, mute un šķiet, ka attēls ne ar ko neatšķiras no parastas modes fotogrāfijas. Taču atšķirība ir. Proti, nav sievietes, nav tērpa, nav ķiveres. Visu uzbūris mākslīgais intelekts. Cilvēka komandēts.
MI modes žurnāls
Šo modes periodikas veidu veido zviedrs Karls Akselis Vālštroms, kurš uzskata, ka izveidojis pirmo pasaules MI modes žurnālu. Visas 300 lappuses viņš noformējis ar mākslīgā intelekta palīdzību. Attēli no Midjourney, bet teksti no Chat-GPT. Pēc tam, protams, visu apstrādājuši cilvēki, kas novērsuši kļūdas un defektus. Bez mums neiztiek. Cilvēks tomēr ir vajadzīgs, jo radošajā darbā (un mākslā kopumā) automāts 100% nedarbojas.
Žurnāla saturu veido mākslas reportāžu sērijas. It kā no automašīnu sacensību zonas, it kā no modes skates aizkulisēm, kuras nekad reāli nav notikušas. Paradoksi un dīvainas sagadīšanās, ”Venture couture” (riska mode) un īsi teksta fragmenti kas reizēm atgādina parodijas. Piemēram, modeles tuvplāns ar tekstu ”Experience the joy of expensive hope”(Izbaudi dārgas cerības prieku‘) un apģērbu sekvenču virtenes, kuras ražo modes nami, kuru vispār pasaulē nav. Mēs redzam skaistus tērpus, kas vēl nav uzšūti un modeles, kuras vēl nav piedzimušas un pieaugušas, lai šos tērpus valkātu. Tas, ka mode pārdod sapni, ir tagad redzams skaidrāk par skaidru.
Tātad, mums tiek piedāvāts žurnāls ar modelēm un apģērbu, kas dzīvē (reāli) vispār neeksistē. Mazliet savādi, ka šādu lietu piedāvā mašīna – MI. Attēli ir tehniski nevainojami. Pat lieliski. Nekā negaidīti jauna vai satraucoši nebijuša kadrējumā vai rakursā. Tāpēc, ka mašīna ir mācījusies no tā, kas jau eksistē. Tātad pārspēt cilvēku – ģēniju, tā nespēj un nepiedāvā neko jaunu un nebijušu. Taču ar viduvējībām lieliski tiek galā. Attēli ir nevainojami labi un spēj konkurēt ar caurmēra modes fotogrāfu un modelēm, kas pārstāv vairākumu. Šis Copy Magazine ir viens no pēdējā laika labākajiem mēģinājumiem piesaistīt kultūras un mākslas sektoram mākslīgo intelektu un eksperimentēt ar to. Taču to pašu dara arī citi.
Piemēram, Francijas Casablanca jau 2023.gada aprīlī izveidoja vienu no pirmajām pavasara un vasaras kampaņām ar mākslīgā intelekta palīdzību. Sadarbībā ar fotogrāfu un MI mākslinieku Luku Nīdžentu (Luke Nugent). Modeles tika izvietotas retro futūrisma vidē Dienvidamerikā, Kasablankas stila apģērbā. Daži attēli ir interesanti, taču vairums no tiem neiztur kritiku. Vairums no tiem izskatās pēc modeļa idejas, nevis realizācijas.
Starp citu, Casablanca nav pirmais mākslīgā intelekta izmantotājs savām modes skatēm tīmeklī. Acne Studio jau 202.gada janvārī piedāvā kungu apģērbu modes skati ar mākslīgā intelekta mākslinieka Robija Barata palīdzību. Vispirms Barats apmācīja mākslīgo intelektu, piedāvājot viņam apgūt Acne Studios kolekciju un saprast stilu. Pēc tam tika izveidota jaunā, digitālā kolekcija. Tā tika parādīta maijā un pierādīja, ka šāds ceļš ir iespējams. Desmit tērpu dizaineri izraudzījās uzvarētājus. Tātad runa ir par datorā izveidotām kolekcijām, kas nekad nav eksistējušas reālajā dzīvē. Taču modes skate izskatījās pēc pavisam īsta pasākuma. Vienīgais, kas šo skati „nodeva“ bija tā saucamais „foto reālisma akcents“, kas ir raksturīgs Midjourney attēliem – mākslīgā intelekta attēlveidošanas programmai. Dizaineriem, kas veidoja kolekciju, nācās pieskaņoties noteiktiem noteikumiem. Viņi nedrīkstēja izmantot jau esošus štampus instrukcijās MI.
Jaunie žurnāli
Modes žurnāli, kurus veido mākslīgais intelekts, ir jauna tendence modes industrijā. Intelekts datorā ģenerē modeļus, fotogrāfijas un tekstu. Populārākie no tiem pašlaik ir DressX, kas piedāvā konkrētus modeļus, kas piemēroti valkātāja stilam. Pasūtītāji var izvēlēties modeļa iestatījumus – proporcijas, ķermeņa tipu, ādas krāsu, matu sakārtojumu un mākslīgais intelekts pēc tam ģenerē modeli, atbilstoši piedāvātajiem iestatījumiem. Vogue AI izmanto mākslīgo intelektu, lai veidotu saturu, kas atgādina tradicionālo Vogue. Izveidojot jaunu tekstu, fotogrāfijas, videoklipus, kas ir kā stilizētas īstā Vogue kopijas.
Ir zināms, ka jau tagad tiešsaistes modes veikals Revolve izmanto mākslīgā intelekta prasmi tērpu modelēšanā. Veikals ir dibināts 2003. gadā un ir viena no lielākajām interneta tirgotavām ASV. Ļoti populārs jauniešu vidū. Revolve ir nozīmīgs spēlētājs modes industrijā. Ir palīdzējis popularizēt tiešsaistes modes tirdzniecību un ir ietekmējis modes tendences jauniešu vidū.
Paraugoties uz šiem pavisam reālajiem procesiem tuvplānā, pārņem bažas par to, ka „ne viss ir zelts, kas spīd“. Mums piedāvā sejas, kuru faktiski nav reālajā dzīvē un tērpu kolekcijas, kas vēl nav uzšūtas. Tātad ar šo mēs ieejam iedomu pasaulē, kurā nekas nav īsts. Tajā visu nosaka uz algoritmu pamatā veidots radošais intelekts, kurs izmanto esošos formātus, lai piedāvātu mums ko jaunu. Piemēram – Romas pavestu Francisku jaunā, baltā dūnu mētelī. Ar krucifiksu uz krūtīm it kā 2022.gada 2. oktobrī Lezbas salā. Nē, pāvests neuzvilka šo mēteli, taču attēls izskatījās ļoti ticams un pāvests tajā „pozēja“ žilbinoši. Vēlāk ražotājs Balenciaga, kas ir viens no vadošajiem modes namiem pasaulē un pazīstams ar savu novatorisko dizainu un eksperimentālo pieeju, izmantoja šo attēlu savās interesēs. Jo mākslīgais intelekts (AI) ir viena no tehnoloģijām, ar kurām Balenciaga pēdējā laikā eksperimentē. Uzņēmums ir izmantojis AI, lai radītu jaunus audumus, izveidotu virtuālos modes veikalus un personalizētu modes pieredzi.
Jau tagad ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts jeb AI var tikt izmantots, lai izstrādātu jaunus audumus, kas ir videi labvēlīgāki un valkātajiem ērtāki. Tas spēj modelēt apģērbu kolekciju katram cilvēkam atsevišķi. Spēj automatizēt šūšanas industrijas ražošanas procesus. Palielinot esošās modes industrijas jaudu un peļņu. Proti – palētinot un paātrinot.
Lēnā mode
Modes tendenču straujās pārvērtības jau sen daudzus ir nokaitinājušas. Tās rada stresu. Tāpēc lēnā mode jeb ”slow fashion” ir jau ieradusies, lai glābtu situāciju. Diemžēl izrādās, ka nekā lēnāka un mierīgākā arī šajā modes tendencē nav. Tieši tāpat kā agrāk krāsos drēbes Indijā un izmantos lēto darbaspēku Bangladešā, taču iespējams, ka ekspluatēs darbaspēku vēl skarbāk, jo mākslīgais intelekts piegādās idejas kā to vēl „efektīvāk“ izdarīt.
Klientiem patīk mākslīgais intelekts, jo palīdz atrast pareizo izmēru interneta veikala piedāvājumā, izvēlas modeļus, kurus klients visvairāk iecienījis un sakārto kolekcijas atbilstoši katra pircēja vajadzībām. Google jau ieviesusi virtuālās apģērba uzlaikošanas „telpas“ ASV (H&M och Everlane) interneta veikaliem. Mākslīgais intelekts piemēros jūsu izvēlēto apģērbu klienta sejas un matu krāsai. 2023. gadā līdzīgu iespēju sāka izmantot Levis sava veikala mājas lapā.
Sapnis vai īstenība
Galvenā vērība šajā jomā tomēr ir un paliek pievērsta modes dizainam. Ir vairāki uzņēmumi un dienesti, kas vēršas pie dizaineriem, lai palīdzētu viņiem radošajā procesā, ilustrējot idejas vai palīdzot izdomāt jaunas. Pagaidām ražotājs modelē un šuj visiem vienu un to pašu kleitu vai bikses. Taču jaunā situācija var radīt iespēju, kurā patērētājs sēž pie datora un ar mākslīgā intelekta palīdzību (ieskaitot reāla dizainera attālinātu līdzdarbošanos) nodrošina, ka kleita tiek uzšūta tieši tāda, kādu klients vēlas valkāt. Nav izslēgts, ka patlaban veidojas situācija, kurā katrs iegūs tieši sev projektētu un piemērītu apģērbu, jo pēc modelēšanas skices varētu nosūtīt rūpnīcai kaut kur pasaulē. Saņemot atpakaļ ideāli uzšūtu kleitu, bikses, uzvalku vai dūnu jaku.
Jā, mēs zinām, ka arī agrāk bija šuvējas, kas šuva nepastarpināti klientam. Zinām, ka šāds pakalpojums nemaksā lēti un labu šuvēju ir maz, jo vīles ir viena lieta, bet pareiza modeļa izvēle – pavisam cits jautājums. Iespējams, ka mākslīgais intelekts spēj un var aizpildīt tieši šo robu – ideāli dizainēt konkrētā cilvēka apģērbu kolekciju. Ar šo ideju pašlaik nodarbojas Microsoft un Londonas Modes koledžas jaunais izstrādātais projekts „Digitālais cilvēka stilists“. Tas ir mākslīgā intelekta pakalpojums, kas iesaka tērpus, pamatojoties uz lietotāja gaumi un esošo garderobi. Ko tas dod valkātājam? To mēs spējam iedomāties, taču, izrādās, kas tas ir izdevīgi arī mums – pārējiem. Tas ir solis pa cēlam uz ilgtspējību modē ar mērķi panākt, lai klienti pirktu apģērbu, kas viņiem ir piemērots, patīk, ir ērts. Jo tad viņi to valkās bieži, ilgāk. Nepiesārņojot vidi ar apģērbu, kas traucē, neder vai nepatīk.
Kā to būs iespējams panākt? Piedāvājot klientam viņa „digitālo versiju“, lai redzētu, kā pircējs izskatītos jaunās drēbēs. Kā esošo papildināt ar atbilstošiem un vajadzīgiem jauniem apģērbiem, kā veidot apģērbu komplektus.
Var gadīties, ka mākslīgais intelekts palīdzēs atbrīvoties no gigantiskajiem apģērbu atkritumu kalniem. Ne tikai piedāvājot pircējiem patīkamāku ilgi valkājamu apģērbu, bet arī šķirojot apģērbu otrreizējai izmantošanai. Pagaidām šo darbu veic manuāli, taču ar laiku to varētu palīdzēt šķirot un pārstrādāt mākslīgajais intelekts. Tātad atvieglot ES atkritumu direktīvu, kurai pēc 2025. gada jāstājas spēkā.
Pašlaik mākslīgais intelekts strādā automašīnās, kas brauc pašas; atpazīst cilvēku sejas sensoros, organizē e-pārdošanu internetā un eksplodē modes industrijā. Taču tā darbības lauku var paplašināt un tas ir lieliski.
Sandra Veinberga | Blogs 