Speciāli TVNET

Berlīnē tikko arestēta vācu Sarkanās armijas frakcijas jeb RAF teroriste Daniela Klete, kura 30 gadus izvairījusies no tiesas un soda. Tagad viņu beidzot notvēra. Policistu acu priekšā nostājās negaidīts 65 gadus vecas sievietes tēls: dzīvo klusu un pieticīgu dzīvi parastā dzīvoklī, dodas pastaigā ar parastu suni un dodas uz dejām ar viltotu identitāti. Viss. Nekā ārkārtēja.

Atrašana

Viņu atrada pirmdienas vakarā, dzīvoklī Berlīnes Kreicbergas rajonā. Durvis atvēra sieviete, kuras vārds esot Ivone Klaudija. Viņa apliecināja sevi ar Itālijas pasi un tajā šāds vārds un uzvārds patiešām bija dokumentēts. Taču policijai bija aizdomas, ka šī tomēr ir ilgi meklētā Daniela Klete, kurai 30 gadus ir izdevies noslēpties un izvairīties no soda. Sievietei bija jādodas policijai līdzi uz iecirkni un jāreģistrē pirkstu nospiedumi. Tie arī apstiprināja, ka aizturētā ir ilgi meklētā teroriste un viņas vārds un uzvārds izskatās citādi,- Daniela Klete. 

Noplukušajā daudzdzīvokļu namā Klaudija jeb Daniela dzīvojusi klusi, ilgi un pieticīgi,  netraucējot kaimiņus un aizraujoties ar brazīļu deju ar akrobātikas elementiem jeb  kapueiru. „Viņa vienmēr bija klusa, nemanāma un netraucējoša apkārtnei“ – atzinās kaimiņiene žurnāla “Der Spiegel” reportierim. 2011.gadā izveidojusi savu kontu Facebook ar citu vārdu un portreta vietā lietojusi seju, kas aizgriezusies. Viņas sociālie mediji demonstrē interesi par kapueiru, sambu, Brazīlijas kultūru. Neuzkrītoši. 

Lai gan faktiski šī sieviete bija bīstamās un plaši pazīstamās kreiso ekstrēmistu terora organizācijas jeb Sarkanās armijas frakcijas dalībniece.  Šis grupējums, kas dibināts 1968.gadā un saīsināti tika saukts RAF, veidoja kreiso politisko radikāļu paramilitāru grupu, kas tika organizēta un veidota pēc Dienvidamerikas partizānu bruņotās vienības principa. Kaujas loģika bija pilsētas partizānu karš pret pastāvošo iekārtu un vadošajiem politiķiem.

Teroristu vienības sākotnējie vadītāji bija Andreass Bāders un Ulrike Meinhofa, tāpēc šo grupējumu mēdz apzīmēt arī kā „Bādera Meinhofas līgu“. Viņus atklāja apmēram desmit gadus vēlāk pēc 34 bruņotām akcijām un uzbrukumiem Vācijā. 1976.gadā 9.maijā Ulrike Meinhofa tika atrasta mirusi cietuma kamerā un 1977.gada 18.oktobrī līdzīgs liktenis piemeklēja Andersu Bāderu un Gudrunu Enslīnu. Viņi veica spridzināšanas, banku laupīšanas, amatpersonu nolaupīšanas, piedalījās apšaudēs apdzīvotās vietās un tikai 1998.gadā organizācija paziņoja par pašlikvidāciju. Kopš tā brīža daudzi bijušie teroristu grupējuma dalībnieki devās pagrīdē, taču policija turpināja viņu meklēšanu.  

Daniela Klete šodien tiek uzskatīta par „RAF pensionāri“, lai viņai ir izdevies bēguļot un slēpties 30 gadus. Taču ir zināms, ka viņa paslēpju laikā ir piedalījusies pēdējā grupējuma akcijā jeb Hesenes cietuma spridzināšanā. Pat pēc organizācija pašlikvidācijas (kopā ar Ernstu Folkeru, Burkhardu Garvegu) ir veikusi vairākas banku un veikalu aplaupīšanas, kuru rezultātā abiem izdevies nodrošināt sev pārtikušu dzīvi paslēpju nišā 30 gadus uz priekšu. 

Pēc aizturēšanas tika veikta kratīšana teroristes dzīvoklī. Tika atrastas granātas, ieroči, munīcija un vienu brīdi bijušas aizdomas, ka var notikt sprādziens ēkā, kurā atradās bēguļojošās teroristes dzīvoklis. Taču šāds fināls izpalika. 

Klete, Garvegs un Šaubs tika meklēti ilgi un par viņu nodošanu policijai tika izsludināta pat kompensācijas summa. 2016.gadā presē tika publiskota informācija par to, ka visi trīs pazudušie teroristi atrodoties Zviedrijā. Tika saņemta pat anonīma norāde uz konkrētu apdzīvoto vietu un vientuļu ēku valsts dienvidos, taču nams izrādījās „nepareizs“. Tajā mitinājās kāds gados vecāks vācu pensionāru pāris, kuriem nav nekāda sakara ar RAF. 

Daniela Klete, Ernst Folkers Staubs un Gurkhards Garvegs tiek uzskatīti par trešo Sarkanās armijas teroristu frakcijas paaudzi. 

Frakcija kā armija

Tolaik, aizvadītā gadsimta sešdesmitos gadu beigās, kad  RAF tika dibināta Vācijā, tās nosaukums nepatīkami sinhronizējās ar Jelgavā atrodošās mikroautobusu fabrikas RAF jeb Rīgas Autobusu fabrikas abreviatūru. Tā bija Latvijas mikroautobusu rūpnīca, kurā tika ražoti nelieli autobusi ar marķējumu „Latvija“ (RAF-977).  Pirmais 22-vietīgais autobuss RAF-251 tika izveidots uz kravas automašīnas GAZ-51 bāzes un tikai vēlāk tika izveidots RAF -10 jeb „Festivāls“, kas centās atdarināt vācu Vokswagen Transporter modeli. Pēc tam tika izstrādāti vairāki citi modeļi, bet 1990. populārākais modelis RAF -2023 „Latvija“ jau skaitījās novecojis un pēc Padomju Savienības sabrukuma 1994.gadā šo ražotni likvidēja. 

Tas nozīmē, ka šajā laikā bija samērā grūti vai pat neiespējami doties uz Vāciju un uzdāvināt kādam karodziņu vai vimpelīti arī Rīgas Autobusu Fabrikas logo. Ikvienam šis saīsinājums asociējās ar nežēlīgo, bruņotu teroristu organizāciju, kas sējusi paniku un bailes visā Vācijā no 1970. līdz 1990.gadam. Nosaukums „Sarkanās Armijas frakcija“ nozīmēja prokrievisku Padomju Savienības atbalstītāju kaujas karogu, kas iestājas par pasaules revolūcijas idejām un atbrīvošanos no kapitālisma ar bruņotām metodēm. Tā laika Špringera prese pat izveidoja sava veida romantisku stāstu par it kā vācu Boniju un Klodu, kurus šajā gadījumā personificēja Adreass Bāders (1944-1977) un žurnāliste Ulrike Meinhofa  (1934 -1976). 

Organizācijas darbību un akcijas atbalstīja Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības dienests „Stasi“ un Padomju Savienība. 20 gadu laikā RAF izdevās nogalināt 34 cilvēkus un īpaši asiņains bija 1977.gads, kad terorisms noveda pie Vācijas valdības krīzes un šis laiks iegājis vēsturē, ka „vācu rudens“. 

Mest ar akmeni

Jēdzienu „Sarkanās Armijas frakcija“ vācu teroristi pirmo reizi izmantoja 1971.gadā, deklarējot sevi kā marksistiskas kaujas kustības sastāvdaļu. „Ja kādam tiek mests  ar akmeni, tad par šādu rīcību var sodīt. Taču, ja tiek mesti tūkstošiem akmeņu, tad tā jau ir politiska manifestācija. Ja aizdedzina vienu automašīnu, tad par to var sodīt, taču, ja deg simtiem automašīnu, tad tā jau ir politiska akcija“, – rakstīja Ulrike Meinhofa pēc radikālā studentu kustības līdera Rudi Duškes slepkavības mēģinājuma. Grupējuma uzdevums bija apkarot imperiālismu „no iekšpuses“. 1972.gadā RAF veica bruņotas akcijas pret amerikāņu kara bāzēm Vācijā, policijas iecirkņiem un izdevēja Aksela Špringera izdevniecības ēkām. 1972.gada daļa karotāju tika aizturēti un ar šo organizācijas eksistences pirmā fāze bija noslēgusies. 

Diemžēl 1975.gadā atentāti atsākās no jauna Stokholmā, kur tika okupēta Vācijas vēstniecība. Šis atentāts tika veikts zem „2.jūnija kustības“ zīmes.  Tas nozīmēja vācu anarhistu (sindikālistu) kustību, kas sasaucās ar studentu demonstrāciju Rietumberlīnē 1967.gada 2. jūnijā, kuras laikā tika nogalināts students, pacifists Beno Onesorgs. Viņu mītiņa laikā nogalināja 39 gadus cilvēks, kas bija tērpts Rietumvācijas policista uniformā, taču faktiski bija Austrumvācijas Stasi aģents Karls Heincs Kuras. Taču šo slepkavību vācu kreisie anarhisti izmantoja ka starta signālu un karogu savai pretošanās kustībai pret kapitālisma sistēmu. Tātad 1975. gadā 24. aprīlī  „2. jūnija kustība“ kopā ar RAF ielauzās Vācijas vēstniecībās Stokholmā, sagūstīja 12 cilvēkus (diplomātus un personālu) kā ķīlniekus un pieprasīja, lai no apcietinājuma tiek atbrīvoti Vācijā apcietinātie 26 RAF teroristi. Kanclers Helmuts Šmits informēja premjerministru Ulofu Palmi, ka šai prasībai nepiekrīt. Teroristi atbildēja ar zibenīgu divu cilvēku nošaušanu vēstniecības ēkā. Draudot nogalinot katru stundu nākamo no ķīlniekiem. Plkst. 23. 47 akcija noslēdzās ar lielu sprādzienu ēkās iekšienē. Ievainojot gan ķīlniekus gan viņu sagūstītājus. Joprojām nav skaidrs kas šo sprādzienu izraisīja, taču vēstniecības okupācijas rezultātā četri cilvēki tomēr bija gājuši bojā. Palīgu zviedru pusē šiem teroristiem nebija, taču „vēstniecības drāma“ ir kļuvusi par zviedru vēstures sastāvdaļu un kā norādīja Palme: „ par demokrātijas triumfa apliecinājumu“.  

Ar RAF darbību iespējams ir saistīts arī tagadējais Krievijas prezidents Putins. Par to šī raksta  nākošajā daļā jeb turpinājumā.