Četrgadīgajai Poļinai bija divi gadi, kad pazuda tētis un brālis. Mamma domā, ka meitene viņus atceras. „Viņa taču norāda uz tēti un brāli fotogrāfijās! Vakaros saka: Labu nakti, tēt! Labu nakti, brāli!“ – pukojas mamma. Reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši. Ja cilvēks pazūd, viņš izgaist kā migla. Fotogrāfijas (kā grāmatvedības atskaite) turpina pieprasīt atcerēšanos, bet smaržas un pieskāriena vairs nav.

Bez tiesas sprieduma Krievijā pašlaik ieslodzīti vismaz 1 500 Ukrainas civiliedzīvotāju. Arī no Dīmeras, 40 km uz ziemeļiem no Kijivas. Apkārtnē ir ezeri un mitrāji, ceļu špalērās  stāv stabi ar stārķu ligzdām (tāpat kā pie Talsiem). 44 gadus vecās Olhas dārzā šodien zied krokusi. 

2022. gada pavasarī Dīmeru uz mēnesi okupēja krievi. Uzreiz tika aizvesti 44 vietējie vīrieši, Sagrāba arī viņas vīru – 45 gadus veco Maksimu un 22 gadus veco dēlu Danilu. „10 martā krievi sāka braukāt un demonstrēt bruņu vestes, šautenes un bezkaunību.  Piemēram, pārkāpa pāri žogam un ielauzās mājā. Staigāja pa to, visu apskatīja. Vīriešiem uzreiz lika izģērbties un pārbadīja tetovējumus. Pēkšņi manu vīru sasēja. Viņš noskūpstīja mani un teica: “Tas arī ir viss, mīļā Oļečka”. Satvēru dēla plaukstas, lai krievi tās nevarētu sasiet. Zibenīgi pieskrēja kāds krievu kareivis un vienkārši aizcēla mani prom. Pēc tam vienās zeķēs skrēju pakaļ smagajai mašīnai ar kuru viņus abus aizveda. Raudāju ceļa malā. Sekoja dažas briesmīgas nedēļas, kad atklātībā nonāca ziņas par masu slepkavībām Bučā un Irpinā. Pētīju līķu kājas. Centos saprast, vai tur tajās kaudzēs nav mans vīrs. Dēls?“ Marta beigās krievus aiztrieca ukraiņu armija. Abi bija aizvesti uz Baltkrieviju un pēc tam uz Krimu. Pēcāk pienāca īsa ziņa no vīra, ka esot dzīvs, pusbadā, bet krievi turot viņu kā rezervi apmaiņai. Vēlāk noskaidrojās, ka nekādas apmaiņas nebūs, jo abi ir civilie. Tagad esot Rostovā pie Donas. „Viņi ir civiliedzīvotāji, nav karavīri. Krieviem būtu viņi jāatgriež atpakaļ,“- domā Olha.  

Lai noskaidrotu, kurus apcietināt, krievi pārbaudot patriotiskas jūtas. Tādas ukraiņiem pret Ukrainu nedrīkst būt. Ukraina, pēc Putina domām, vispār nepastāv. Ja kāds mīl to, „kas nepastāv“, tad par šādu lietu esot jāsoda. Tā domā krievi.

Olha ir pārliecināta, ka dēls un vīrs atgriezīsies. „Ja es tam neticētu, tad šodien nebūtu dzīva. Ukrainai un Krievijai ir jāvienojas par civiliedzīvotājiem. Jau esam zaudējuši lielu daļu Ukrainas. Ciematus un pilsētas. Nesaku, ka mums jāatsakās no teritorijas, bet ir jāspēj vienoties par cilvēku dzīvībām. Vēl es domāju par to, kā būs, kad viņi atbrauks. Domāju, ka abi vairs nebūs tie paši cilvēki, kas viņi bija, kad krievi viņus izveda. Un šī doma mani biedē“. (DN)

Vakar vakarā Krievijas raķete trāpīja piecstāvu ēkai pilsētā, kas atrodas pie Dņepras upes uz dienvidaustrumiem no Kijevas. Dņipra ir Ukrainas ceturtā lielākā pilsēta.

Vairāki ēkas stāvi tika sagrauti. Uzbrukumā gājuši bojā vismaz astoņi cilvēki un 15 guvuši ievainojumus. Iespējams, ka zem gruvešiem šobrīd joprojām atrodas cilvēki.(TT)

Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi Krievijas stratēģisko bumbvedēju.

Tu-22M avarējusi Stavropoles reģionā Krievijas dienvidos. (TT)

20 valstis apsolījušas ukraiņiem 500 000 granātu, kas jūnijā tiks piegādātas. Granātas tiks iegādātas no Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Turcijas. Munīcijas trūkums Ukrainā ir ļoti reāls, un sekas ir skaidras: Ukrainai tagad ir grūti aizsargāt energoapgādi. (Radio France)