Speciāli TVNET

Pašlaik mēģinu pabeigt plašu monogrāfiju par mediju un mākslas procesu mijiedarbības attīstību Zviedrijā kopš rūnu rakstiem līdz mūsu dienām. Tāpēc domāju, ka pāris tēmas no šī pētījuma varētu interesēt arī plašāku publiku latviešu valodā. Piemēram, par lasīšanas īpatnībām modernajā laikā. Par tendencēm un īpatnībām. 

Kā zviedri pašlaik lasa? 

Pagājušajā gadā gandrīz katrs otrais Zviedrijas iedzīvotājs ik dienas ir lasījis kādu grāmatu. Vai tā bija parastā, iespiestā grāmata uz papīra?  Atbilde ir komplicēta. Kopš audiogrāmatas parādīšanās, tauta sliecas vairāk klausīties nevis lasīt, jo tā ir ērtāk un vieglāk uzzināt teksta saturu. Sēžot pie stūres, ēvelējot darbnīcā vai staigājot gar jūrmalu. Vai lasīšanas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir palielinājušās vai samazinājušās?

Pagājušajā gadā 49% Zviedrijas iedzīvotāju vecumā no 9 līdz 85 gadiem apgalvoja, ka katru dienu ir izlasījuši iespiestu vai digitālu tekstu kādā grāmatā. 2023. gada pētījumi liecina, ka grāmatu lasīšanas un klausīšanās valstī ir stabila, pat nedaudz pieaugusi. 2020. gadā katru dienu tekstus no grāmatām ir lasījuši 45 % cilvēku. Pērn šis skaitlis jau bija 49 %.

Mediju barometrs (Nordicom Gēteborgas Universitātē) ir aptauja, kurā kopš 1979. gada (katru gadu) tiek aprakstīts kā Zviedrijas iedzīvotāji ikdienā izmanto mediju pakalpojumus: lasa grāmatas,  klausās radio, lieto sociālos tīklus, pievēršas laikrakstiem un televīzijai. Tas nozīmē, ka šajā aptaujā respondenti paši raksturo savu mediju patēriņu.

Pagājušajā gadā 35% Zviedrijas iedzīvotāju norādīja, ka regulāri lasa periodiku: 35% žurnālus un 66% avīzes. 77 % grāmatu lasītāju katru dienu  klausās arī radio raidījumus, 85% lieto sociālos medijus internetā un 89% pievērš uzmanību arī televīzijai. 

Ja iedziļināmies aptaujas atbildēs par grāmatām un lasīšanu pēdējos gados, tad kļūst skaidrs, ka galvenokārt pieaug klausīto audiogrāmatu jeb kā latviski saka – klausāmgrāmatu skaits. No 2020. līdz 2023. gadam to cilvēku īpatsvars, kas katru dienu klausās audiogrāmatas, pieauga no 12% līdz 15% Šis pieaugums atbilst oficiālajai grāmatu pārdošanas statistikai, kas liecina, ka abonēšanas pakalpojumu straumēšana tagad ir intensīvāka nekā pirms dažiem gadiem.

Vai tas ir labi? 

Debates par šo tēmu mēdz būt spraigas. Viena daļa ekspertu ir nobažījušies par audiogrāmatas „teritorijas paplašināšanos“. Turpretī citi šo tendenci apsveic. Gēteborgas pētījuma rezultāti neliecina, ka pēdējo gadu pieaugošā interese par audiogrāmatām būtu izraisījusi iespiesto grāmatu tirāžu kritumu. Iespiesto grāmatu lasītāju īpatsvars ir ne tikai stabils, bet demonstrē tendenci nostiprināties. Neraugoties uz to, ka Zviedrijas grāmatu tirgū aktīvāko lomu patlaban ir ieņēmušas straumētas audiogrāmatas, arī iespiestās grāmatas joprojām ir populāras.

Oficiālajā valsts statistikā pārdoto grāmatu skaits it kā nedaudz samazinās, taču publisko bibliotēku provizoriskie statistikas dati liecina, ka izsniegto fizisko grāmatu skaits ir palielinājies kopš 2020. gada (kad tika noteikti pandēmijas ierobežojumi). Augusi arī lasīšana skolu, universitāšu un darbavietu lasītavās. Ieskaitot grāmatas, kas iegādātas antikvariātos.

Mazāk populārais grāmatu formāts pašlaik ir e – grāmata. (7 %) Šajā līmenī e – grāmata ir noturējusies četrus gadus pēc kārtas. Lai gan e – grāmatas Zviedrijā nav guvušas tādu izplatību kā citur, ir skaidrs, ka grāmatu lasīšana digitālajā virzienā pieaugs un sievietes joprojām turpina lasīt vairāk nekā vīrieši. 

Vidēji, katru dienu 2023. gadā 56% sieviešu un 42% vīriešu lasīja vienu vai vairākas grāmatas. Vīrieši, vairāk nekā sievietes, ir palielinājuši audiogrāmatu patēriņu. Visvairāk (līdz šim) mēdza lasīt visjaunākie un visvecākie lasītāji. Piemēram, salīdzinot vecuma grupas no 65 līdz 85 gadiem un no 15 līdz 24 gadiem, lasīšanas ieradumu atšķirības ir mazākas, nekā varētu domāt. Starp cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, 2023. gadā (vidēji dienā) grāmatas lasīja 53 % aptaujāto. Savukārt 15-24 gadus veco jauniešu vidū attiecīgais rādītājs bija 49 %. Audiogrāmatu sfērā starp jauniešiem un vecāka gadu gājuma cilvēkiem bija nelielas atšķirības. Jaunieši klausās daudz vairāk, taču pensionāri nav visaktīvākie klausāmgrāmatu klausītāji.  Tas, manuprāt, ir savādi, jo klausīties ir vieglāk, nekā lasīt.  Visvairāk klausāmgrāmatas lieto pusaudži (9-14g.v.) un ļaudis brieduma gados (45-64 g.v.). 17-20% robežās. 

Citi faktori, kas jāņem vērā: izglītības līmenis un intereses. Jo augstāka ir lasītāja izglītība, jo lielāka iespēja, ka cilvēks lasīs iespiestās grāmatas. 42 % lasītāju ar augstāko izglītību ik dienas lasīja iespiestās grāmatas, bet no zemāk izglītotu lasītāju grupas tikai  25 % pievērsās iespiestam tekstam. Taču audiogrāmatas abas grupas izmantoja apmēram vienādi. 

Biblioteka un daiļliteratūra kā lasīšanas motors

Starp lasītājiem, kuriem ir bibliotēkas apmeklējuma karte, 57% vidēji dienā bija lasījuši vai klausījušies kādu grāmatu. Starp tiem, kuriem nebija bibliotēkas kartes, attiecīgais rādītājs bija 33%. 

Ja aplūkojam lasītāju un klausītāju izvēlēto grāmatu veidus, tad var redzēt, ka dominē daiļliteratūra. 35 % no grāmatu cienītājiem vidēji dienā (2023. gadā) interesējās par daiļliteratūru. Daiļliteratūras lasīšana bija visizplatītākā arī iedzīvotāju vidū, kuri bija vecāki par 65 gadiem. Mācību grāmatu un tamlīdzīgu izdevumu lasīšana bija pamanāma pusaudžu un jauniešu vidū (15 līdz 24 g.v.) Mācību grāmatu lasīšana caurmērā ir palielinājusies visās vecuma grupās, sasniedzot 12 %. Tas pats vērojams bērnu grāmatu patēriņā, kas sasniedzis 10 %. 

Kopumā 2023. gada rezultāti liecina, ka grāmatu lasīšanas entuziasms Zviedrijā ir nedaudz pieaudzis. Šo tendenci būtiski veicinājusi audiogrāmata. Tie, kas klausās audiogrāmatas, vairāk iesaistās jaunu grāmatu apguvē nekā tie, kas galvenokārt lasa vienīgi iespiestas grāmatas. Turklāt, pateicoties tam, ka vīrieši tagad arvien vairāk klausās audiogrāmatas, samazinājusies plaisa starp vīriešu un sieviešu ikdienas lasīšanas rutīnām

Kādi ir secinājumi?

Viena daļa pētnieku audiogrāmatas Zviedrijā joprojām dēvē par teksta „viltojumu“ un uzskata tās par literatūras surogātiem. Pandēmijas laikā digitālo grāmatu skaits pieauga par 35 %, pirmo reizi apsteidzot iespiesto grāmatu apjomus. Kā īsti ir? Vai ieskaņots teksts traucē vēstījuma māksliniecisko vērtību? Aleksandra Borga, literatūrzinātniece un literatūrzinātnes pasniedzēja Upsalas Universitātē, ir viena no tām, kas iesaistījusies šajās debatēs: „Atšķirība ir tehniskajā līmenī. Cik kvalitatīvi ieraksts ir veikts. Ja tas ir kvalitatīvs, tad es teiktu, ka starp grāmatas lasīšanu un klausīšanos nav nekādas atšķirības.“

“Man šķiet dīvaina un pat aizvainojoša doma, ka cilvēki, kuri nespēj lasīt drukātu tekstu, bet var to noklausīties, piemēram, redzes traucējumu dēļ, nesapratīs vēstījumu tikpat labi kā cilvēks, kurš to pats izlasīs iespiestā veidā,” – saka Aleksandra Borga. “Iespaidu un pieredzi par grāmatu var spilgtināt aktieris, kas runā. Taču teksts un saturs ir tas pats. Ja runa ir par iespiestu tekstu, tā ietekmi uz emocijām, tad efektu uz lasītāju var atstāt arī tādi faktori kā papīra kvalitāte un burtu forma. Pētījumi liecina, ka, lasot un klausoties tekstu, smadzenēs aktivizējas vieni un tie paši centri un teksta dekodēšanas laikā notiek vienāda veida procesi. Tā uzskata Aleksandra Borga (Forskning.se)

Uz klausīšanos naski ir arī Latvijā. 2022.gadā puse Latvijas iedzīvotāju (50,3%) lasīja grāmatas (ieskaitot e grāmatas un klausāmgrāmatas). Taču radio ik dienas 2023.gadā bija klausījušies 65% (16. – 74.g.v.). Interesanti, ka izdevniecība „Sava grāmata“ piedāvā latviešu autoriem ne tikai izdot uz papīra, tipogrāfijā iespiestu grāmatu, bet arī izplatīt ideju audiogrāmatas formā, latviešu valodā. Var gadīties, ka šādi varēs literatūrai piesaistīt tos 23%, kas nelasa grāmatas laika trūkuma dēļ, jeb tos 26%, kas nelasa tāpēc, ka nepatīk lasīt. Audiogrāmatas var klausīties braucot automašīnā, sabiedriskajā transportā, staigājot, adot, ēdot, skrūvējot un meistarojot. Iespējams, ka tā atgriezīs atpakaļ aizgājušos jeb pie grāmatas vēl neatnākušos. Iespējams, ka tā tas arī būs. Audiogrāmata nostāsies grāmatu plauktā.