Izskatās, ka Ukraina (Kurskas apgabalā) savu mērķi jau daļēji sasniegusi. Pēc amerikāņu informācijas avotiem, krievi pašlaik pārgrupējas Ukrainas frontē un to ukraiņiem tieši vajadzēja. Kremlis vēl nav paguvis savākt savus spēkus pret Ukrainas iebrukumu. 

Saskaņā ar ukraiņu avotiem, Ukraina šobrīd kontrolē aptuveni 1050 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas ap Kursku. Neatkarīgu avotu, kas šo faktu apstiprinātu, nav. Taču ir skaidrs, ka Ukrainai ir izdevies iekļūt dziļi iekšā Krievijas teritorijā. Putins, kurš iebrukumu dēvē par “teroristu operāciju” vai “apstākļiem” ir spiests rīkoties. Iniciatīvu tagad pārņēmuši ukraiņi. Viņi rīkojas ātri, krievi – lēnām. 

Notiekošais liecina, ka Krievijas armijai ir lielas loģistikas grūtības un tāpēc karaspēka pārvietošana prasa laiku. Turklāt Krievijai nav neierobežoti karavīru resursi un lielākā daļa no tiem joprojām atrodas Ukrainas frontē.

Galvenais ir skaidrs ­ – Krievija nebija gaidījusi šādu notikumu attīstību. Kurskas apgabals ir bijis neaizsargāts. Notikušais ir ļoti līdzīgs situācijai, kad Krievija metās pāri Ukrainas robežai uz ziemeļiem no Harkovas. Toreiz Ukraina bija galīgi nesagatavota, tagad situācija ir pretēja.

Ukraina turpina šo propagandas uzvaru, kuru krievu nemākulība viņiem nodrošinājusi. Vietnē Instagram kāds ukraiņu karavīrs publicējis jaunāko informāciju par sevi. Viņš stāv Krievijas pasta nodaļā un raksta: “Izmantojiet servisu, 0/10. Nav ieteicams. Ceru, ka Nova Počta (Ukrainas uzņēmums) drīz šeit atvērs biroju”.

Tas pats karavīrs citā tekstā raksta, ka 60 % Kurskas apgabala iedzīvotāju pirms simts gadiem esot runājuši ukraiņu valodā. “Kas mēs esam, lai atļautu represijas pret Ukrainas pilsoņiem Krievijas Federācijā?” raksta karavīrs.

Tā ir atbilde Putinam. Viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka Krievijai ir tiesības aizsargāt krievvalodīgos ārpus valsts robežām. Tas, ka liela daļa Krievijas dienvidu iedzīvotāju vēsturiski runājuši ukraiņu valodā, ir fakts, un tagad Ukraina izmanto pret Putinu viņa paša argumentāciju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis arī lieto Kurskas vārda simboliku. 2000. gadā, kad Putins tikko bija kļuvis par Krievijas prezidentu, zemūdene “Kursk” nogrima militāro mācību laikā Barenca jūrā. Toreiz Putins notikušo noliedza un neiesaistījās glābšanas operācijās. „Pirms 24 gadiem “Kurskas” katastrofa kļuva par Putina režīma simbolisku sākumu. Tagad redzam, ka arī šajā Kurskā viņam būs beigas“, – secina Zeļenskis.

„Krievija mums atnesa karu, un tagad mēs viņiem atdodam karu. Ukraina vēlas mieru, un šādi cenšamies nodrošināt mieru”, – turpināja Ukrainas prezidents.

Pēdējo dienu laikā Ukraina oficiāli sākusi stāstīt par to ko dara Krievijas teritorijā. Sākumā viņi vispār nekomentēja notiekošo. Iespējams, ka nezināja, kā viss būs un notiks. Krievi netiek šauti, atejas podi nav nolaupīti. Civilos ukraiņu armijā liek mierā. Vienīgā problēma esot mobilie telefoni, kurus nākas iznīcināt, jo krievi ziņo savai armijai par ukraiņu armijas pārvietošanos. 

Pagaidām izskatās, ka ukraiņiem veicas labāk nekā bija cerēts. Krievi nav paguvuši pat novietot savu artilēriju iebrucēju virzienā. 

Kijiva jau paziņojusi, ka krievu civiliedzīvotājiem izveidos evakuācijas koridorus gan uz Krieviju, gan Ukrainu. Arī starptautiskajām palīdzības organizācijām tiks dota pieeja Kurskas apgabalam, lai sniegtu iedzīvotājiem humāno palīdzību. Prezidents Zeļenskis uzsver, ka Ukraina ievēro starptautiskās tiesības.

Ukrainas tālas darbības rādiusa droni trāpījuši četrām Krievijas aviobāzēm. Šis ir līdz šim lielākais ukraiņu uzbrukums krievu lidmašīnu bāzēm. (Kyiv Independent) Krievi tur esot notriekuši 110 Ukrainas dronus .(TASS) Ukrainas drošības dienests SBU norāda, ka mērķis bijis neitralizēt Su-34 un Su-35 tipa iznīcinātājus, lai atturētu ienaidnieku no bombardēšanas reidiem Ukrainā. Tomēr detalizēts operācijas rezultāts pagaidām netiek publiskots.

Moscow Times informē, ka par Kurskas operācijas vadītāju iecelts Ministru kabineta sekretārs un bijušais miesassargs Aleksandrs Djumins. Djumina iecelšana nozīmē, ka no amata atstādināts ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. Pirms nedēļas Gerasimovs bija ziņojis, ka iebrucēju skaits esot ap tūkstoti, lai gan ir pieņēmumi, ka ofensīvā piedalījušies 25 000 ukraiņu. (SvD)

Krievijā trūkst grāvraču. Krievijas varas iestādes piedāvā naudu brīvprātīgajiem strādniekiem, lai palīdzētu izrakt nocietinājumus pie Kurskas. Katram par darbu maksās 2000 eiro. (Kyiv Independent) Diemžēl maz gribētāju darītu šo darbu. Domnīca ISW (Institute for the study of War) ziņo, ka Krievijas armijai trūkstot personāla, lai izveidotu nocietinājumus. Celtniecības organizācijas neizrādot aktivitāti.