Krievijas pierobežas pilsētā Sudžā pašlaik valdot bailes un apjukums. Ukraiņi šo pilsētu tur savā kontrolē. Tukšajās ielās guļ pūstoši līķi un iedzīvotāji esot patvērušies pagrabos.

„Nezinu, kurā valstī es tagad dzīvoju, neko nesaprotu,” – tā CNN sacīja kāda 74 gadus veca krievu sieviete Ņina. Sudža (ar 5000 iedzīvotājiem) ir lielākā pilsēta, kuru Ukrainas bruņotie spēki pagaidām ieņēmuši kopš 6. augusta (kad viņi iebruka Krievijas Kurskas apgabalā).

Tā atrodas apmēram 10 km no Ukrainas robežas. Piektdien pilsētā viesojās AP un CNN žurnālisti, kurus pavadīja Ukrainas militārie spēki. Kolēģi no Francijas un ASV šķērsoja robežpunkta drupas un redzēja divus iznīcinātus tankus. Pilsētu dekorē sašautas automašīnas,  Ļeņina statujai (pilsētas centrā) viena sejas puse norauta, zeme klāta šrapneļiem. Administratīvās iestādes logi izsisti, fasāde – cauršauta ar lodēm.

Uz ielām nav cilvēku, bet šur tur redzami pūstoši ķermeņi. Tālumā dzirdama artilērijas uguņošana un šāvieni. Krievi tagad piedzīvo tieši to pašu ko līdz šim bija spiesti izturēt ukraiņi. 

Viena daļa iedzīvotāju patvērušies lielā ēkā, pie kuras ieejas rakstīts aicinājums: „Šeit patvērušies miermīlīgi iedzīvotāji pagrabā, te nav nekādu militāro pasākumu”.

Tur mitinoties ap 60 civiliedzīvotāju, kuriem ukraiņu armija regulāri piegādā ēdienu.

Kāda sieviete žurnālistiem stāstījusi, ka cerot vismaz uz pamieru, lai viņa varētu atkal dzīvot mierā. Kāds vīrietis uzsvēra, ka jau nedēļu neesot bijis nekādu ziņu. Nezinot kas pasaulē un Krievijā vispār notiek. Kad CNN vīrietim jautāja par viņa dzīvi, tad viņš atbildēja sekojošo: „Jūs taču šeit redzat. Tā nav dzīve. Tā ir eksistence.”

90 gadus vecais Jefims pastāstīja, ka viņš vēloties bēgt uz Ukrainu. Tur dzīvo viņa meita, brāļadēls un mazbērni. Taču nevarot viņus atrast.

Veikali izpostīti, aptiekas slēgtas, bet Ņina nevēlas pamest savu dzimto pilsētu. „Kāpēc man vajadzētu pamest vietu, kur esmu nodzīvojusi 50 gadus? Mana meita un māte ir kapsētā, šeit ir dzimis mans dēls, mani mazbērni… Es dzīvoju uz savas zemes. Taču tagad vairs nezinu, kur es dzīvoju. Nezinu, kas ir šī valsts, kurā atrodos.(DN)

Ukrainas prezidents Zeļenskis ir paziņojis, ka plāno izveidot Sudžā palīdzības centru, lai koordinētu palīdzības sniegšanu civilajiem. Pilsētai ir zināma stratēģiska nozīme, jo caur šo apdzīvoto vietu Ukrainas karaspēks var piekļūt galvenajiem ceļiem, lai turpinātu operācijas Krievijas iekšienē. (DN)

Proletarskas pilsētā (Rostovas apgabalā, Krievijā) šorīt aizdedzināta krievu naftas bāze. (Kyiv Independent). Uzbrukums realizēts ar droniem, cietušo pagaidām nav.

Vācija plāno samazināt uz pusi finansiālo palīdzību Ukrainai. (TT) Tas gan ir ļoti slikti tieši tagad, kad ukraiņi ir sākuši rīkoties. 

Ukrainas uzbrukumu laikā Krievijā ir iznīcināti divi tilti. Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova apsūdz Ukrainu, ka tā uzbrukumos tiltiem izmantojusi Rietumu raķetes. „Pirmo reizi Kurskas apgabalu apšauda Rietumu raķetes, iespējams, amerikāņu Himars,” viņa sacīja Norvēģijas ziņu aģentūra NTB.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar uzsvēra, ka Ukrainas spēki (kas piedalās ofensīvā Krievijas Kurskas reģionā) turpina nostipirnāt savas pozīcijas reģionā un stabilizē situāciju teritorijā, kuru pārņēmuši savā kontrolē. (AFP)

Diplomāti un amatpersonas informējušas anonīmi medijus, ka “esot bijuši plāni uzsākt miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju Katarā”. Tagad, ukraiņu uzbrukums šo projektu esot anulējis, ziņo “Washington Post”. Atkal krieviem labvēlīga ziņa šajā laikrakstā. Viena īpašnieku daļa ir krievi, kas periodiski mēdz iepludināt avīzes slejās Kremlim vajadzīgu informāciju. Plānoto sarunu mērķis esot bijis apturēt uzbrukumus enerģētikai un infrastruktūrai abās pusēs. Izklausās daiļi, taču šo  informāciju nav apstiprinājis neviens oficiāls avots.

Starp citu, vēlos pateikties Jums visiem, kas mani vakar atbalstīja kaimiņu trokšņainās ballītes sakarībā. Vakar vakarā pēdējā melnā automašīna aizbrauca ap deviņiem un pēc tam iestājās lieliskais (nervozi gaidītais) vakara klusums pēc negulētās nakts iepriekš trokšņa iespaidā. Domāju, ka jūs visi (ar saviem ierakstiem!) man palīdzējāt. Liels, liels paldies par to! Starp citu, vakar vakarā (pie krievu robežpunkta liedagā) atradu pudeli ar vēstuli zviedru valodā. Atnesu pudeli mājās, izvilkām vēstuli un konstatējām, ka to ir rakstījusi kāda meitenīte Helvī no Gotlandes. Viņa meklē draugus. Taču nav uzrakstīta adrese vai norādīts laiks, kad pudele iemesta jūrā. Jauks notikums!