Laba ziņa ir tā, ka naktī, priekšvēlēšanu diskusijā ASV uzvarēja nevis Tramps, bet Herisa. Tas ir lieliski un cerēsim, ka viņas izredzes kļūt par ASV prezidenti, tāpēc ir palielinājušās. 

Tā ir laba ziņa mums visiem. 

Šodien ASV ārlietu ministrs Entonijs Blinkens un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs ieradīsies Kijevā uz tikšanos ar Ukrainas valdību. Pēc Blinkena domām, šis ir izšķirošs brīdis karā pret Krieviju. Parādījušās ziņas, ka ASV apsver iespēju atļaut Ukrainai izmantot tālās darbības ieročus Krievijas teritorijā. To skaitā arī Storm Shadow. Lielbritānija jau agrāk atbalstīja atļauju Ukrainai tās izmantot pret Krieviju, taču ASV ir nobremzējušas šo iespēju. (DN)

Beidzot arī krieviem nākas sajust bailes no debesīm: kāda sieviete gājusi bojā, nodegusi daudzstāvu dzīvojamā ēkā un slēgtas trīs lidostas pie Maskavas. Ukrainas karš tagad iegriezies arī Krievijā.  Ukraiņi turpina līksmot par vakar notikušo vērienīgo ukraiņu dronu uzbrukuma Krievijai. Pēc gadiem ilgas karadarbības, kurā nogalināti vairāk nekā desmit tūkstoši ukraiņu civiliedzīvotāju, tagad karš pārsviedies arī uz pretinieka teritoriju. 

Maskavas apgabala gubernators ziņo, ka priekšpilsētā Ramenskā (Ramenskoje), piecus kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, nogalināta 46 gadus veca sieviete un aizdedzināti vairāki dzīvokļi. Tiek ziņots par trim ievainotiem cilvēkiem, daudzi citi tiek evakuēti. Sociālajos medijos pieejami videoieraksti ar degošiem Krievijas daudzdzīvokļu namiem. 

Krievi ziņo, ka notriekuši 144 Ukrainas dronus. Taču arī notriektie droni un to atlūzas mēdz būt bīstami un spēj nodarīt lielus postījumus pat tad kad tie netrāpa paredzētajiem mērķiem.

Šis ir kārtējais pārsteigums Kremlim. Putina reakcija = 0. 

Tagad Kremļa varas pārstāvji vairs nespēj noslēpt no cilvēkiem jauno realitāti, ka karš jau norisinās Krievijas iekšienē, un tiek reāli ievainoti arī Krievijas civiliedzīvotāji.

Irāna ir nosūtījusi Krievijai raķetes – ieročus, kurus krievi izmantos pret Ukrainu. Tā Londonas vizītes laikā paziņoja ASV ārlietu ministrs Antonijs Blinkens. Bez tam Irānā ir apmācīti desmitiem Krievijas militārpersonu šo raķešu izmantošanai. ASV jau iepriekš ir brīdinājušas Irānu, ka ieroču piegādes Krievijai varētu sarežģīt viņu situāciju.

„Irānas jaunais prezidents un ārlietu ministrs ir vairākkārt paziņojuši, ka vēlas atjaunot attiecības ar Eiropu, lai panāktu sankciju atvieglojumus, taču ar šādiem destabilizējošiem pasākumiem tiks panākts tieši pretējais,”  – sacīja Blinkens.

Izskatās, ka krieviem patiešām sāk pietrūkt raķešu. 

Naftas cenu kritums arī tracina Putinu, kurš tagad spiests pārdot savu galveno eksporta preci arvien lētāk un lētāk. Eksperti uzskata, ka cenu kritums galvenokārt ietekmēs viņa tautu, nevis karu. Fakts, ka pasaules naftas cenas pašlaik samazinājušās: no 120 dolāriem (2022) uz  70 dolāriem šodien, nav diktatoram tīkama lieta.  Putinam, kura vadītā ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas ieņēmumiem, tagad ir uz krīzes sliekšņa. Saskaņā ar Reuters datiem krievu valsts ieņēmumi pusgada laikā no gāzes un naftas samazinājušies par 41 %.(SvD)

Attēlā – glābšanas darbi Harkivā (EPA)