Jaunas afrikānietes pašlaik tiek vilinātas uz Krieviju, lai tur strādātu pie dronu konveijera. Tātad – ražotu ieročus karam ar Ukrainu. (AP) Tas, ka krieviem trūkst darbaspēka pat kara rūpnīcās, ir zināms fakts. Tagad Putina vadītā valsts ir kļuvusi ļoti radoša darba spēka vervēšanā un cenšas to izdarīt Āfrikā. 200 afrikāņu sievietes bija cerējušas studēt Krievijā, taču nokļuva pie Irānas dronu konveijera. „Es īsti nezinu, kā ražot dronus, jo es to nemāku” – medijiem stāstīja kāda Āfrikas sieviete, kura pametusi darbu mājās, lai pieņemtu Krievijas piedāvājumu. Tagad viņa strādā kopā pie konveijera ar krievu pusaudžiem.  Sievietes dzīvo Jelabugā (Alabugā) Krievijas Tatarstānas Republikā. Viņam esot garas darba dienas, pastāvīgā uzraudzībā. Dzīvo visas kopmītnēs. Dažām esot izdevies pamest dzīvi rūpnīcā, lai meklētu darbu citur Krievijā.

Sociālo mediju reklāmās Kremlis esot vilinājis sievietes vecumā no 18 līdz 22 gadiem ar vilinošiem piedāvājumiem: “pavadīt laiku Eiropā”. Tātad – piedalīties spēlē un 100 krievu vārdu testā, lai laimētu “bezmaksas lidmašīnas biļeti, naudu un tālsatiksmes piedzīvojumu Eiropā”. Pēc tam sākšoties apmācība darbam viesnīcās un restorānos. Taču visas testu uzvarētājas galu galā nonākušas Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā, Krievijā un ražo krieviem dronus. 

Šīs sievietes ir no: Kenijas, Nigērijas, Ruandas, Sjerraleones, Dienvidsudānas, un Ugandas. Visas izmantojušas šo interneta spēles piedāvājumu. Pašlaik līdzīgas kampaņas Kremlis rīko arī  Šrilankā un citās Āzijas un pat Latīņamerikas valstīs. „Nožēloju, ka atbraucu un sāku ražot šos dronus,” – raksta sociālajos medijos un atbild žurnālistiem viena no aptaujātajām sievietēm, kura bija cerējusi uz izglītību Eiropā.

Krievija un Irāna 2022. gadā parakstīja vienošanos par dronu ražošanu Tatarstanā. Alabugas ekonomiskā zona tur tika izveidota 2006. gadā, lai piesaistītu uzņēmumus un investīcijas, taču gadu gaitā pārvērtās par militāro iekārtu ražošanas centru.(DN)

Ukrainas prezidents Zeļenskis turpina vizītes un ir ticies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Vācija turpināšot enerģiski atbalstīt Ukrainu. Šogad nosūtīšot vairāk militārā aprīkojuma un 2025. gadā sniegs palīdzību 45 miljardu eiro apmērā.„Mēs nepieņemsim mieru, (kura nosacījumus) diktēs Krievija,” sacīja Šolcs, piebilstot, ka miera process ir nepieciešams. Ir jārīko jauna miera konference, kurā piedalītos arī Krievija, taču mieru varēs panākt tikai tad, ja tas balstīsies uz starptautiskajām tiesībām, nevis Putina kaprīzēm. 

Medijos pavīdējušas ziņas par to, ka ukraiņu žurnāliste Viktorija Roščina esot nogalināta Krievijā, kur viņa bija devusies reportāžu veidošanas kontekstā. Ceturtdien Ukrainas karagūstekņu apmaiņas organizācijas pārstāvis apstiprināja, ka Roščina, kurai oktobrī būtu apritējuši 28 gadi, ir mirusi. Tajā pašā laikā Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka ir sākta izmeklēšana par “kara noziegumiem un tīšu slepkavību”. Starptautiskā organizācija “Reportieri bez robežām” paziņoja, ka ir “šokēta” par šo paziņojumu, savukārt ES to nosodīja kā “pretīgu”. (SvD)

Krievija pašlaik mēģina uzpirkt Moldovas pilsoņus, lai tie balsotu referendumā pret dalību ES. Vēlēšanas Moldovā notiks 20. oktobrī.  Saskaņā ar policijas priekšnieka Virela Černauteanu (Viorel Cernauteanu) teikto 130 000 pilsoņu ir saņēmuši nezināmus naudas pārskaitījumus no Krievijas Federācijas. Referendums ir svarīgs arī Eiropai. Šonedēļ Eiropas Komisija pieņēma palīdzības paketi Moldovai aptuveni 20 miljardu eiro apmērā. Ursula fon der Leiena apmeklēja valsti un apgalvoja, ka Moldova piederot ES, un mudināja tās pilsoņus balsot par ES. Paralēli notiks arī prezidenta vēlēšanas Moldovā.