Ēdnīca uz Dzirnavu ielas ir populāra. Samaksāju par maltīti un dodos pie loga saules pusē. Telpu okupējusi skaļa radio balss, kas stāsta par to, ka ar Rīgu “ir cauri” un dārdina nosodījumus par ceļu remontiem. Vai Šlesers atkal mediju laktā? Jā, tas ir viņš un izklausās kā nepārprotams Kremļa balss pagarinājums latviešu valodā. Tagad, Ukrainas kara apstākļos, viņa argumenti “Jaunā Viļņa” stilā vairs nedarbojas. Taču entuziasms varas ambīcijām ir tas pats vecais. “Buldozers” tagad bīdās uz Rīgas Domes priekšsēdētaja amatu. Putinam vajag Rīgu un Šlesers te noderēs Ušakova vietā. Kāpēc viņš skan šodien, šajā saules pielietajā, garšīgajā telpā? Kāpēc viņam atļaujam sludināt radio tribīnē kara apstākļos, kad redzam, kādas varas interesēs viņš strādā? Šis jautājums nav retorisks. Tas ļoti konkrēti uzdots tiem, kuri var administratīvi apturēt asimetrisko Kremļa propagandu mūsu valstī un nogriezt tai skaņu. Neļaut Putina taurei skanēt mūsu publiskajā telpā bez traucējumiem, kā tas tagad notiek Šlesera interpretācijā. Laikā, kad ukraiņi katru dienu aizsargā savu tautu, valsti un demokrātiju ar ieročiem un mēs pārējie žonglējam uz trešā pasaules kara robežas, turpinās Krievijas informācijas karš ar uzbrukumiem, kas vērsti pret demokrātiju un tautu brīvību. Šī propagandas kauja būtu jālegalizē, neļaujot Kremļa digitālo operāciju plānotājiem panākt, ka Šlesera akcijas latviešu valodā “iecērt savu zobus” mūsu naivo vēlētāju apziņā. Šāds “smadzeņu skalošanas” karš pašlaik notiek Rīgā, Jelgavā, Rūjienā un Aucē. To nāktos apzināties, ka demokrātijai jāprot sevi aizsargāt un būtu tikai loģiski pārtraukt izlikties, ka pašaizstāvība šādā karā Latvijai nav vajadzīga.
Mūžīgās mafijas valsts – Krievija
Savā uzrunā ANO Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs lieliski raksturoja Krievijas situāciju – precīzi formulējot Krievijas statusu: tā ir mafijas valsts, kas cenšas izvērsties par mafijas impēriju. Līdz šim krievu mafijas norma, bija nepārtraukta savu teritoriju palielināšana, iebrūkot mazākajās kaimiņvalstīs, lai tās okupētu. Tātad – sistemātiski nolaupīt citu valstu, pilsoņu īpašumus un piespiest šos cilvēkus noticēt, ka viņi ir sliktāki par krieviem. Tā tas bija līdz šim. Tagad krieviem ar to ir par maz. Šodienas Krievija jau iet tālāk un iesaistās sarežģītās tehnoloģiskās operācijās, lai grautu atvērto, demokrātisko sabiedrību “kā tādu”. Proti – tagad vairs nepietiek ar teritoriju, kas jāaprij, bet krieviem vajadzīga arī kaimiņvalstu politiskās kārtības iznīcināšana. Putins vēlas nosist demokrātiju kā mušu. Lai tā nekad vairs nemaisās “pa kājām” un nesāk iedomāties traucēt diktatoru varai uz šīs pasaules. Pēc viņa domām, visai Eiropai jāatrodas pāris diktatoru mafiju kontrolē. Tāds ir Kremļa un Putina plāns. Tas ir ļoti nopietni un bīstami. Ja demokrātiskās valstis nerīkosies ātri, tad šis korupcijas modelis izplatīsies tālāk un aprīs mums visus kopā ar mūsu “nabaga” mākslīgo intelektu.
Ukraiņi šim “krievu modelim” pretojas ar ieročiem rokās. Tāpēc sabiedrotie ir spiesti apbruņot Ukrainu, lai tā varētu pretoties krievu uzmācībai. Taču garīgajam karam un digitālajām ietekmes operācijām mūsu ieroči vēl netiek izmantoti. Tie pat netiek likti lietā. Krievi šauj, bet mēs tikai skatāmies un plātām rokas.
Vispirms vēlētos uzvērt, ka es neizmantošu šajā rakstā Putina izdomātos ģeopolitikas jēdzienus par “globālajiem dienvidiem” utt., kā to uzsākuši lietot vairāki Latvijā populāri eksperti. Šādu manipulatīvu un nepamatotu apgalvojumu aizņemšanās no Putina leksikas ir diezgan deklaratīva klanīšanās Krievijas diktatora priekšā. To nevajadzētu darīt vairāku iemeslu dēļ: a) ne tikai tāpēc, ka šī Putina “teorija” ir melīgi konstruēta savā būtībā un tāpēc nav akceptējama, bet arī tāpēc, ka b) lietojot ienaidnieka apzīmējumus mēs it kā pieņemam šo Kremļa propagandas deklarāciju dzīvotspēju un leģitimitāti. To darīt nevajadzētu. Neaizņemsimies no ienaidnieka viņa vārdu krājumu. Tas ir ideoloģiskā kara pirmais likums: nespēlēsim pēc viņa noteikumiem.
Krievu frontes līnijas
Nesen tika saprasts, ka “Russia Today” nav tikai Maskavas propagandas organizācija vai masu medijs, bet “firma”, kas aiz masmedija fasādes sadarbojas ar izlūkdienestiem, ir iesaistīta naudas atmazgāšanā, veic kiberuzbrukumus un pumpē naudu ieroču iegādei. Šāda veida atskārsme ir Rietumvalstu izlūkošanas sadarbības rezultāts.
Izrādās, ka krievu labā strādā arī ārzemju uzņēmumi. “Tenet Media”, kas pieder ASV grupai “Maga Media”, slepeni maksājusi populāriem Youtubers varoņiem 100 000 ASV dolāru par konkrētām īsfilmām, kas nomelnotu Ukrainu. Filmas tika izveidotas un nekritiski ļaudis tās vēro joprojām tālāk savos telefona ekrānos pat neinteresējoties, kurš “par šo koncertu ir iepriekš samaksājis”.
Šādas Krievijas operācijas notiek visā pasaulē. Tās apmaksā konkrētus melus un to izplatīšanu, izmanto savā labā koloniālisma atmiņas, pret Rietumiem vērstos noskaņojumus Āfrikā, kā arī “uzvelk buras” neofašismam Eiropā. Tas pats tika darīts pirms ES referenduma Moldovā, investējot tur 100 miljonus ASV dolāru. Tā nebija maza ideoloģiska operācija, jo paredzēja noteiktu politisko kandidātu izvietošanu, vēlētāju maldināšanu un melīgu vēstījumu plašu izplatīšanu, sludinot, ka balsojums par ES novedīšot moldāvus pie kara. Jā, krievi arī šajā gadījumā izmantoja bailes, taču fināls neizdevās. Moldāvi nobalsoja pretēji Kremļa pavēlēm.
Viens no aktuālākajiem Kremļa ideoloģiskā kara placdarmiem pašlaik ir Odesa. No vienas puses krievi – sistemātiski bombardē šo pilsētu, bet no otras puses jau ilgstoši finansē propagandas filmas par šo Melnās jūras pilsētu kā romantisku “krievu pasaules” sastāvdaļu. Cenšoties vājinot Odesas saikni ar Ukrainu un veicināt tās psiholoģisku iekļaušanu Krievijas sastāvā. Tieši tas pats modelis tika izmantots arī “Jaunajā Vilnī” un Jūrmalā. Festivāls bija tikai veids, kā televīzijas ekrānā deklarēt šo Baltijas jūras piekrasti kā “krievu pasaules” sastāvdaļu. Latvijas amatpersonu tā laikā skriešana uz Dzintariem un sēdēšana tur parterā pierādīja, ka Šlesers, Zatlers u.c. vai nu nesaprot patiesos Putina plānus ar šo propagandas “tingeltangeli”, jeb atļaujas neņemt galvā šo pasākumu un nevēlas pazināties, kādā kontekstā faktiski līdzdarbojas.
Putina aprēķins
Odesa nav tikai Ilfa un Petrova “Divpadsmit krēslu” jeb 1927. gada satīriskā romāna norises vieta, bet arī nozīmīga tirdzniecības osta. Graudi ir galvenā eksporta prece uz Tuvajiem Austrumiem un Āfriku, kas palīdz kontrolēt pārtikas cenas pasaulē. Ja Krievija ieņemtu Odesu, tad tā varētu noteikt un kontrolēt pasaules pieprasījumu pēc graudiem un diktēt vairāku pārtikas produktu cenu līmeni. Vai drīkstam pieļaut, ka Putins iegūtu šādu varas iespēju? Nē, nevēlamies, lai tas notiktu. Tāpēc karš pret krievu armiju Ukrainā nav tikai karš par Kijivu vai Krimu. Tā ir daudz lielākas ietekmes spēle. Te ir runa par jēdzienu “reputācijas drošība”, kas pieprasa laikus pretoties agresijai un neļaut tai sagraut mūsu labo slavu sabiedrības acīs. Tātad mums jācīnās pretī. Jau tagad. Pie kam, nevajag izmanto šajā kaujā krievu iecienītās metodes. Nē, tāpēc nav jābūvē savas “troļļu fabrikas” vai jānolīgst apmaksāti slepkavas ar “Novičok” flakoniņu kabatā. Mums ir gudri un tālredzīgi jāuzbrūk krievu kara slavināšanas loģikai un demagoģijai visos virzienos. Pat nelielas pilsoņu grupas var paveikt lielu labumu, ja tās tiek pārdomāti un tālredzīgi vadītas. Tas ir iespējams. Zinātne mums jau šodien piedāvā šādus risinājumus un tos vajag izmantot.
Kremļa noziegumu kartēšana
Pirmais solis te būtu esošo noziegumu “uzlikšana uz kartes”. Ar konkrētiem, pārbaudītiem faktiem varam izveidot karti, kurā redzamas ideoloģisko uzbrukumu zonas un Kremļa esošās un jaunās frontes līnijas. Tur varēs redzēt esošo uzņēmumu lomu Krievijas kara rūpniecības atbalstīšanā un panākt, ka no Latvijas vairs nevarēs tik viegli un ērti pelnīt uz ukraiņu kara rēķina. Tādejādi varēsim pārtraukt darījumus ar korumpētiem starpniekiem, kas būs redzami kara kontekstā visiem. Saprotamā veidā. ASV, Eiropa un mēs paši iegūsim zināšanas, pārskatu un izpratni par to, kas nepieciešams efektīvāku sankciju radīšanai. Mafijai ļoti nepatīk, ja to kārtīgi izgaismo. Tā, ka mahinācijas ir labi redzamas, pārskatāmi attēlotas un nežēlīgi atmaskotas.
Pašlaik asiņainākās pasaules diktatūras ir sākušas koordinēt savas globālās darbības. Krievijas un Irānas hakeri var vienlaikus sabotēt infrastruktūru ASV un Lielbritānijā. Krievijas un Ķīnas uzņēmumi sadarbojas, lai apietu sankcijas militārā aprīkojuma jomā. Troļļu fabriku, hakeru, algotņu un noziedzīgo bandu tīkls darbojas ātri un globāli un pagaidām tas notiek tumsiņā. Viņus vajag izvilktā ārā un gaismā. Labi redzamus. Tas ir iespējams.
Krievijas kara mašīnu darbina noziedzīgs tīkls. Ja vēlamies šo mašīnu iznīcināt, mums ir jāveido savi tīkli, nevis tikai jāiegulda militāri līdzekļi, kas palīdzēs ukraiņiem likvidēt jaunas krievu lidmašīnas vai tankus. Mums ir daudz vairāk ieroču šajā ideoloģiskajā kaujā, nekā no malas redzams.
Oksfordas Reuters institūta ziņojumā tika secināts, ka bīstamākie dezinformācijas avoti nav organizētas troļļu fabrikas, bet gan “melu elites” – tādi cilvēki kā Tramps, Elons Masks vai Pekinas diplomāti, kuri spēj zibens ātrumā izplatīt melus miljoniem cilvēku, nesatraucoties, ka par meliem kāds viņus varētu sodīt. Piemēram, septembrī ASV CIPatklāja, ka Krievija ir finansējusi plašu dezinformācijas kampaņu galēji labējo ASV žurnālistu vidū, kuri saņēma vairāk nekā 10 miljonus ASV dolāru, lai izplatītu stāstus, kas tika uzskatīti par labvēlīgiem gan Trampam, gan Putinam. Tikmēr Elons Masks (Elon Musk) uzstājās kā Putinu atbalstoša nacionālista Takera Kārlsona (Tucker Carlson) viesis un jokoja par Kamalas Harisas nogalināšanu savā mikroblogā X. Pašlaik viņš ir jau atklājis, ka strādā Trampa labā un viņam piederošais X Latvijā joprojām vēl ir pieejams. Šlesers ar savu partiju turpina to pašu darbu pie mums Latvijā.
90. gadu defekts domāšanā
Pagaidām propagandas karš ir asimetrisks. Daļēji tāpēc, ka autoritārie režīmi tam velta daudz vairāk resursu, nekā mēs. Daļēji tāpēc, ka tos neierobežo tie paši birokrātiskie sliekšņi, kas traucē mūsu apstākļos pieslēgties “smadzeņu skalošanai” ar visliekāko nopietnību. Pārāk daudz prezidentu, priekšnieku un diplomātu joprojām ir iesprūduši 90. gadu ainavā, kad pasaulē valdīja optimisms pēc Padomju Savienības sagruvuma un visiem likās, ka ejam uz atvērtāku un demokrātiskāku pasauli. Taču tā bija mirāža, kurai daudzi noticēja kā patiesībai.
Ukrainai tuvojas rudens. Iestājoties vēsākam laikam, krievi pastiprinās enerģētikas graušanu Ukrainā. Lai cilvēki tur nosalst un bēg projām. Ja Kremlim izdosies atslēgt daļu no energotīkliem, tad pastāv risks, ka Eiropu pārņems milzīgas bēgļu plūsmas ar kurām gandrīz nebūs iespējams tikt galā. Tāpēc novembrī var izveidoties perfekta vētra Eiropā un ASV, kuru režisēs Putins un Tramps.
Krievijas mērķis vienmēr bijis – sadragāt saites starp ASV un Eiropu, lai pievāktu veco kontinentu sev. Beidzot viņiem ir konkrēts cilvēks – Tramps, kas visu izdarīs Putina vietā. Tumšais rudens rādīs asimetriskā kara turpinājumu, kuru Latvijā praktizē virkne cilvēku Putina ideju vārdā. Viņiem vajadzētu izslēgt skaņu. Lai neapdraud mūsu brīvību un demokrātiju. Tā nu tas ir.