Tuvojas kara trešā gada slieksnis. Vienīgais, ko Putins nožēlojot esot tas, ka neiebruka Ukrainā agrāk. Tad būtu uzvarējis ātrāk.
Aizvadīto trīs gadu laikā Krievija nav mazinājusī savu agresivitāti un naidu pret demokrātisko sabiedrību. Tieši pretēji – iegrimst dusmu agonijā vēl dziļāk un nepārprotami gatavojas ilgam karam ar nosaukumu: “Putins pret demokrātisko pasauli”.
Kopš 2022. gada februāra ir pakāpeniski pastiprinājušās arī represijas pret krieviem. Tie nedrīkst uzdrošināties runāt pretī. Tāpēc ir ieviesta “nulles tolerance”. Par jebkādu neapmierinātības izpausmi (piemēram, klikšķi “patīk” pie kāda sociālā tīkla ieraksta, kas Krievijas varas iestādēm nepatīk) var tikt piespriests ilgs cietumsods. Visiem seko Putina acs.
Krievu skolās un augstskolās ieviesta obligātā militārā apmācība, un ideoloģijas kursi. Kopš 2014. gada vēstures mācību grāmatas ir pārrakstītas divas reizes, un pēdējā no tām ietver arī “īpašo operāciju” jeb Ukrainas karu ar Putina izdomātu nosaukumu, jo “operācija nozīmē” sīku iejaukšanos un viss.
Krievijas valsts televīzija katru dienu ražo grandiozās propagandas tēlu, kas rada iespaidu, ka viss notiek lieliski: krievi visur ir uzvarētāji un krievi – laimīgākā tauta pasaulē. Tiek melots arī par ekonomisko stāvokli.
Pašlaik krieviem nav arī jēgas par to kas ir miers. Nav definēts, kas ir miers, jo visiem ir bail kaut ko teikt un domāt.Tāpēc 75% krievu faktiski atbalsta šo karu un Ukrainas iznīcināšanu. Vārdos runā, ka – vajadzīgs miers, taču visi zina, ka “miers” nozīmē Putina uzvaru šajā karā. Cita veida miera noslēgšanai nav.
Afganistānas situācija atkārtoties nevar, jo nav Gorbačova, kas kara ārprātu pārtrauca. Krievi nezina kas frontē notiek un kā Putins cīnās, jo karotājus vervē trūcīgākajās Krievija nacionālajās nomalēs, kurus karavadonim nav žēl upurēt Ukrainas “gaļas mašīnai”.
Gan Putins gan Tramps (kas nāks pie varas 20.janvārī ASV) man atgādina bezkaunīgus skolas puišeļus, kas starpbrīžos vajā savus vienaudžus, liekot vājākajiem “bučot viņu zābakus”. Tādi puikas un meitenes ir visās skolās un sabiedrībās. Viņi zina, ka dara sliktu un, ka tā nedrīkst darīt. Taču turpina terorizēt savu apkārtni. Tramps, piemēram, ir izlēmis pievākt Grenlandi. Tieši tāpat kā Putinam vajag Ukrainu.
Pats pretīgākais ir Putina “konservatīvo vērtību” slavināšana arī pie mums Latvijā. No mūsu nodokļu naudas tiek uzturēti masu mediji (KKP), kas sludina tieši to pašu ko Putins: Krievijas tradicionālās, garīgās un morālās vērtības. Tās tiek nostādītas pret visu to ko akceptē demokrātiskie Rietumi.
Cik spēcīga ir šādas ideoloģijas ietekme uz Krievijas tautu? Domāju, ka lielāka daļa krievu tautas ir pārņēmuši šīs idejas. Impērijas ideja un doma par to, ka Krievijai jābūt lielvarai, ir vienmēr bijusi ļoti populāra nostādne krievu vidū.
Vai Krievija ir vājāka nekā izskatās? Jā, ir vājāka. Uzvara Ukrainā bija paredzēta dažu dienu laikā, taču “specoperācija” ir ievilkusies trīs gadus ilgā karā. Starp citu, Otto Bismarks savulaik teica: “Krievija nekad nav tik stipra vai vāja, kā tā tēlo.” Starp citu, viņš no 1859. līdz 1862. gadam bija vēstnieks Pēterburgā un zināja ko runā.
Ja Rietumi pārtrauks atbalstīt Ukrainu militāri, ekonomiski un humāni, tad Ukraina pārstās būt neatkarīga valsts un Krievijas uzvarai būs neparedzamas politiskas sekas Eiropai.