Speciāli TVNET

Pirms 80 gadiem Baltajā namā iesoļoja Harijs Trūmens. Tagad to pašu paveiks viņa pretpols – Donalds Tramps. Amerikas Savienoto Valstu prezidents Nr. 47 draud atcelt visu, ko kādreiz sasniedza prezidents Nr. 33. Slīdēšana uz leju ir redzama. Kad 1945. gada 20. janvārī demokrāts Harijs Trūmens tika iecelts par viceprezidentu, visi  jau zināja, ka Franklins Rūzvelts (kurš bija valdījis kopš 1933. gada depresijas un kara laikā) mirst. Tā tas arī notika un tāpēc trīs mēnešus vēlāk fermerim bija jāsaņemas un jānāk vadīt savu valsti. Tieši viņš arī “palaida vaļā” pirmo atombumbu un noraudzījās kā Padomju Savienība pārvērtās par asinskāru Staļina briesmoni.  

Dažādie prezidenti

Tramps neko neatceras no tiem laikiem, jo ir dzimis pēc kara 1946. gadā. Trūmens vienmēr esot strādājis padomnieku ieskauts, kas esot bijuši gudrāki par viņu pašu. Trampam nekādi padomnieki neesot vajadzīgi, jo viņš pats visu saprot labāk par pārējiem. “Saturday Night Live” mīl parodēt Trampu, jo visas viņa reālās izdarības pārspēj pat visdrosmīgākā TV dramaturga scenāriju. Pietiek tikai paskatīties ko Tramps dara un sižets ir rokā. Protams, ka pēckara prese jokojās arī par Hariju Trūmenu, kas bija tās pašas korumpētās politiskās sistēmas produkts. Taču viņš darīja visu iespējamo, lai likvidētu korupciju pēckara amerikāņu varas gaiteņos un šajā virzienā nekā smieklīga nebija. Viņu klusi cienīja.   

Pēc kara esot aizbrucis uz kara sagrauto Vāciju. Berlīnē pa drupām steberējuši izbadējušies bērni un ēku spraugās savu nāvi gaidījuši veci cilvēki, kuru sejas bija zaudējušas jebkādu izteiksmi. Potsdamā Trūmens ieradās laicīgi un pacieta nepārtraukti runājošo Čērčilu, kas tobrīd bija aizrāvies ar gleznošanu. Staļins nokavēja, jo bija aizņemts ar Eiropas valstu ieņemšanu. Padomju Savienības līderis esot bijis pieklājīgs un lietišķs. Trūmens, protams, neloloja nekās ilūzijas padomju terora valsts virzienā, taču bija gatavs ar Staļinu sarunāties. Lai gan zināja, ka Staļins ir nogalinājis miljoniem zemnieku un desmitiem miljonus savas valsts iedzīvotāju nosūtījis un moku nometnēm Sibīrijā, viņš tomēr uzskatīja, ka sarunas ar asiņaino pareizticīgo mācītāju ir iespējamas.  

Tā bija liela kļūda. Rezultātā Polijas teritorija tika pārstumta uz rietumiem un notiesāta ar 45 Kremļa diktatūras gadiem. Krievi mēģināja nosmacēt arī Rietumberlīni, kuru glāba  ASV gaisa transports un uzbūvēja Berlīnes mūri kā kārtīgā cietumā pieklājās.  

Savādi, ka Trūmenam Staļins iepatikās, bet Staļins par Trūmenu nebija augstās domās. “Nevērīgs!” – viņš pēc atgriešanās Maskavā Džugašvili esot raksturojis ASV prezidentu. Paradoksāli, ka Staļins ieguva pat Kēnigsbergu, jeb zonu Eiropas centrā, kas nekad nav bijusi Krievijas zeme, jo Čērčilam nepatika prūši un šādi viņš izrēķinājās ar “Kantiem un pārējiem”. Pārtaisot Vāciju par Krieviju ar Staļina palīdzību

Zīmīgi, ka desmitiem gadu vēlāk Džordžs Bušs un Angela Merkele iekrita tajā paša bedrē. Domāja līdzīgi un sāka veikt  darījumus ar Putinu, kas beidzās klīniski. Visa Vācijas ekonomika tika pakļauta Kremļa noteikumiem un gāzes piegādēm. Tagad gāzes vads ir pušu, bet Vācija no šīs atkarības trieciena nav atjēgusies joprojām. 

Berlīnes samita laikā Trumens esot ticis informēts par veiksmīgu jauna ieroča izmēģinājumu. Jā, viņš bija tas, kas pirmais parakstīja pavēli uzspridzināt Japānu ar atombumbām.

Līdz 1945. gada augustam neviena no japāņu vienībām (Vācijas sabiedrotajiem) nebija padevusies, lai gan karš jau sen bija zaudēts. Tāpēc uzmeta bumbu un ar šo arī karš faktiski bija beidzies. 

Divas bumbas un japāņi

Bija zināms, ka uzbrukums ar kodolieročiem prasīs gigantiskus civilpersonu upurus. Trūmens pats esot izvēlējies Hirosimu un Nagasaki. Tas bija lēmums ar kuru šodien ir gandrīz neiespējami samierināties. Vai viņam ar šo izdevās pasargāt japāņus no vēl lielākām briesmām? Domāju, ka nē. 

Pasaules karš bija beidzies, bet murgi turpinājās. ASV finanšu ministrs pieprasīja jau 1945. gadā likvidēt visu Vācijas rūpniecību, lai iznīcinātu visas iespējas turpināt attīstīt Vāciju kā plaukstošu industriālu valsti. Vācieši esot kārtīgi jāsapļaukā, lai uz visiem laikiem pārvēršas par atpalikušu, agrāru nomali. Trūmens šo ideju neatbalstīja. 

Turpretī ebrejiem esot jāpalīdz, jo viņi bēg un vēlas izveidot savu valsti. Brīdī, kad Izraēlas valsts beidzot tika izveidota un galvenais rabīns pateicībā apmeklēja Balto namu, Trūmena acīs esot bijušas aizkustinājuma asaras 

Kāda bija viņa doktrīna? Trūmena mērķis bija apturēt staļinismu, neizraisot trešo pasaules karu. Pēc tam viņš pauda nožēlu par makartismu un komunistu medībām ASV. Viņš bija savāds politiskais vadītājs. 

Iepriekš redzamās ainas ir no Deivida Makolou (David McCullough) 1992. gadā grāmatas “Trūmans”. Iespējams, ka šis teksts ir labākā prezidenta biogrāfija, kāda jebkad uzrakstīta. Varat atšķirt jebkuru no 1100 lappusēm un atrast ainu, kurā tiek izlemts kāds vēstures virziens. Jā, viņš nebija augsti izglītots (tāpat kā  bijusī Lielbritānijas karaliene Elīzabete), taču uzņēmās atbildību un nepieprasīja sev nopelnus un godināšanu. Brīdī, kad pēc Japānas traģēdijas Trūmenu apmeklēja izmisušais  fiziķis Roberts Openheimers un sūdzējās par “asinīm uz manām rokām”, prezidents viņu pārtraucis ar piebildi: “Nē, asinis nav uz tavām, bet gan uz manām rokām”.  

Vai Trūmens paciestu Trampu? Nē, nepaciestu un atlaistu no politiskajiem amatiem tāpat kā savu pēckara finanšu ministru. Parasts zemnieks, kas no vienas puses uzmeta atombumbu Japānai, bet no otras puses palīdzēja Eiropai atgūties pēc postošā kara, ASV prezidentu Putina drauga lomā nepieņemtu. Trūmens panāca otra pasaules kara beigas, darīja visu, lai boļševiki nenostiprinātos Rietumos un tāpēc arī “iedarbināja auksto karu”. 

Tramps rīkojas pretēji. 

Raudzīsim ar ko šis periods ASV beigsies. 

Attēlā – brigāde, kas nometa atmobumbas uz Japanās pilsētām. Izpildīja presidenta pavēli.