Gūstā saņemtie korejieši bija apbruņoti arī ar viltotiem krievu dokumentiem. Abiem aizturētajiem bija izsniegtas Krievijas karaklausības apliecības un piekodināts nekad nepadoties. Attēlā varat redzēt vienu no šiem dokumentiem, kas bija izsniegts korejiešu armijas cilvēkam – tagad jau ukraiņu gūsteknim. 

Jaunais vīrietis bija sācis savu karjeru Ziemeļkorejas armijā 20 gadu vecumā. Nosūtīts uz Krieviju karot pret ukraiņiem. Pirms kaujām izgājis vienu nedēļu garu apmācību Krievijā. 

Vai viņa tuvinieki mājās zina kurp viņš aizbrauca karot? Nē, to neviens mājās nezinot. Ziemeļkorejā šī “misija Krievijā” skaitās liels noslēpums un parastā tauta par to neko nezina. Krievija arī cenšas darīt visu iespējamo, lai slēptu “atbalsta karaspēka” klātbūtni pie Kurskas. Korejiešu karavīru tūkstošus Putinam piegādāja ar kuģiem no Phenjanas uz nometnēm Sibīrijā. Šiem karavīriem ir izsniegti krievu armijas formas tērpi, kājnieku ieroči, piešķirti krievu vārdi, uzvārdi un viltoti militārie dokumenti. Dokumenti mūs informē, ka šie korejieši skaitās “dzimuši tajā Sibīrijas daļā, kur iedzīvotājiem ir aziātisks izskats”.

Līdz pagājušajam rudenim stratēģiskā partnerība starp Krieviju un Ziemeļkoreju pastāvēja tikai uz papīra. Taču pagājušajā vasarā to parakstīja Putins un Čenuns. Nolīgumā noteikts, ka gadījumā, ja vienai no pusēm “kāds uzbrūk”, tad otra puse steidzas palīgā. 

Lai nu kā, bet tas ko tagad varam novērot Krievijā pie Kurskas, ir savāds process. No vienas puses ir dīvaini, ka krievi saviem spēki nespēj izdzīt ukraiņu karaspēku no savas zemes jau pusgadu. No otras puses – korejiešu iesaistīšana šajā karā, liecina, ka Putinam vairs nav pietiekošā skaitā savējo kaujinieku.  

Par to, ka Ziemeļkoreja upurē savus vīriešus Putina karā = “gaļas mašīnā”, Phenjanas vadonis saņems “maksājumus graudā”: dabūs krievu naftu, pārtiku, modernas ieroču sistēmas un palīdzību miljardus dolāru vērtās kodolieroču programmas attīstībā. Ziemeļkorejas bruņoto spēku pārvietošanās bija sasteigta. Traki steidzās Putinam palīgā. Tāpēc upuru korejiešu rindā pašlaik ir ļoti daudz, jo viņi ieradās Kurskas frontē slikti sagatavoti. 

Ziemeļkorejas īpašie spēki esot labi apmācīti snaiperi. Labi šaujot uz robežas. Esot eksperti robežas šķērsošanā Dienvidkorejas kalnainos apvidos un jūrā. Apmācīti diversijas akcijās. Taču viņiem trūkst pieredzes tranšeju karā un viņi nemāk karot atklātā apvidū, piemēram, Krievijas frontē.

Par karošanu dronu apstākļos viņiem neesot nekādas jēgas. Kad Krievijas karavīri dodas kaujā mazās grupās:  divatā vai trijatā, lai paslēptos no ukraiņu droniem, tad ziemeļkorejieši maršē uz priekšu grupās pa 30-40 karavīriem. Viņi cenšas notriekt dronus, kas lido virs galvas. Taču notiek otrādi – droni “notriec” viņus. 

Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra 13. janvārī informēja, ka līdz šim brīdim karā ir nogalināti 300 ziemeļkorejieši un aptuveni 2700 ievainoti.

Saskaņā ar ASV ideju laboratorijas Institute for the Study of the War (ISW) ziņojumu kaujās pie Kurskas katru dienu 92 korejieši tiek ievainoti vai nogalināti.

Ja Ziemeļkorejas spēki turpinās ciest tikpat smagus zaudējumus arī turpmāk,  tad līdz aprīļa vidum viņiem pietrūks kaujas spējīgu karavīru. Tas nozīmē, ka ar kuģiem uz Krieviju nāksies vest jaunas Ziemeļkorejas kaujinieku ordas.