Kremlis pašlaik bauda Trampa izraisīto haosu un turpina iesāktos uzbrukumus Ukrainai. Vakar krievi lielījās, ka esot ieņēmuši vēl divus ciematus Austrumu frontē un Hersonā (vakar no rīta) ar krievu slīdbumbas palīdzību gājuši bojā divi cilvēki. (DN)

Atomenerģijas aģentūra IAEA demonstrē krievu drona izraisītu ugunsgrēku Černobiļas AES sarkofāgā, kas ieskauj avarējošos reaktoru. (Reuters)

Žurkas lekā pa galdu kamēr cilvēki mēģina par kaut ko vienoties. 

Vienlaikus notiek iekšējas cīņas Kijivā starp Zeļenski un “šokolādes šeihu” Petro Porošenko. Porošenko bija Ukrainas prezidents no 2014. līdz 2019. gadam, pirms Zeļenskis viņu uzvarēja vēlēšanās. Pašlaik Porošenko ir viens no Ukrainas bagātākajiem cilvēkiem un sabiedrība plaši pazīstams kā “šokolādes karalis”, jo viņam pieder populārais konfekšu uzņēmums Roshen. Ceturtdien Zeļenskis parakstīja lēmumu par sankciju noteikšanu Porošenko un viņa līdzekļu iesaldēšanu. Apsūdzības saistītas ar Krievijas biznesa darījumiem. Ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko  uzskata, ka šis lēmums ir pārsteidzīgs un tiks pārsūdzēts. 

Pēc Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā, gadā starp Zeļenski un Porošenko esot valdījis pamiers. Taču tagad – izcēlies politiskais “pilsoņu karš”. Saniknotais Porošenko saka, ka Zelenskis palīdzot Krievijai, “graujot mūsu vienotību”.

Turpinās sašutums par to, ka Tramps sācis “miera sarunas” ar krieviem bez konsultēšanās ar ukraiņiem un Eiropu. “Tā bija kļūda, ka ASV prezidents Donalds Tramps pirms miera sarunu sākšanās jau akceptēja krievu pasību par to, ka Ukraina neatgūs visu savu teritoriju un tai neļaus pievienoties NATO” – uzskata Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Viņš norādīja, ka Krievija nav piekāpusies un nav atteikusies no saviem agresīvajiem mērķiem Tāpēc Eiropai nevajadzētu runāt un rīkoties gļēvi. 

Pistoriuss uzskata, ka ir godīgi, ja Eiropa uzņemsie lielāku atbildības daļu par Ukrainas aizsardzību, taču valsts drošību nevar garantēt bez amerikāņu atbalsta.(DN)

Pašlaik daudz tiek runāts par Minhenes konferenci, kuras nosaukumu vajadzētu mainīt – pārceļot pasākumu uz citu vietu, jo daudziem rodas riebīgas asociācijas ar tieši tādu pašu konferenci Minhenē 1938.gadā. Toreiz tāpat tika nejēdzīgi “sadalīta” Eiropa. Krievija jau paziņojusi, ka konferencē nepiedalīsies un Minhenē ar ukraiņiem nerunās. Tātad ziņas par šo tēmu no ASV ir bijušas nepatiesas. Krievi neesot aicināti piedalīties, miera līgumā nebūšot nekā jauna. Volodimirs Zeļenskis apgalvo, ka viņam arī nekas par “tikšanos Minhenē ar Putinu” neesot zināms. (SvD) 

Jūlija Navaļnija atzinusi, ka ar Putinu nav iespējams par kaut ko vienoties.