ASV tomēr varot atcelt ierobežojumus ieroču piegādēm ukraiņiem, ja tiks atsāktas miera sarunas. Informāciju publiskojis nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs.(Reuters, Fox News) Šādi Tramps cenšas panāk iespējami negodīgāku līgumu ar ukraiņiem par derīgo izrakteņu izmantošanu. Tātad – maksimāli aplaupot ukraiņus un pievācot sev neproporcionāli lielu peļņas daļu. Šādu šantāžu viņš uzskata par labu biznesa darījuma procesu. Rodas iespaids, ka ukraiņi būs spiesti pieņemt vienalga kādus Trampa noteikumus. 

ASV pārtraukšot piegādāt ukraiņiem arī savus izlūkošanas datus. (Financial Times)  Šim lēmumam varētu būt negatīva ietekme uz Ukrainas armijas spēju cīnīties pret Krieviju. Informāciju vēl nav apstiprinājusi ne Vašingtona, ne Kijeva.Pulkvežleitnants Joakims Pāsikivi uzskata, ka pavērsieniem varētu būt nopietnas sekas Ukrainas militārajā jomā, pgrūtinot Krievijas bumbvedēju pacelšanās gadījumu atklāšanu un Ukrainas iespējas uzbrukt mērķiem Krievijas iekšienē. “Pastāv virkne seku, no kurām visas ir nelabvēlīgas Ukrainai. Tas, ko viņi paši var darīt, ir saistīts ar frontes izlūkošanu. Taču ir arī citas lietas, kas viņiem vajadzīgas un šāds lēmums šo palīdzību anulē,”  – viņš saka. Joakims Paasikivi uzsverot, ka joprojām nav skaidrs, ko šis lēmums nozīmē konkrēti. Taču uztver šo pavērsienu par ļoti nelāgu un satraucošu lietu. (SVT)

Pēc Trampa un Vensa histērijas lēkmes Baltajā namā piektdien, turpinās mēģinājumi salabināt Trampu ar Zeļenski. Francijas prezidents Emanuels Makrons apsver iespēju vēlreiz apmeklēt Vašingtonu, lai tiktos tur ar Donaldu Trampu, Volodimiru Zelenski un Kīru Stērmeru. (Sky News) Pa vidu maisās Lukašenko, kurš arī vēlas kļūt par “miera balodi” un piedāvā Minsku kā miera sarunu vietu, jo Putinu tur nevar pievākt starptautiskā tiesa un iesēdināt cietumā. (SVD)

Makrons pirmais sāka runāt par Eiropas kodolaizsega veidošanu, jo pašlaik liktenīgā “poga” atrodas pie Trampa. NATO nav kodolieroču, tie ir tikai dalībvalstīm. Ja “nozūd ASV”, tad atliek cerēt uz Lielbritānijas un Francijas  rezervēm: Lielbritānija 225, Francija 290. Krieviem 5580. Tāda ir aina bez ASV. Lādiņus var transportēt ar lidmašīnām vai zemūdenēm. Ieroči ir speciālos bunkuros, vairums Rietumos – amerikāņu kontrolē. Krievi parasti piedāvā milzīgus skaitļus, bet nav skaidrs cik “kaujas galviņu” viņiem faktiski ir. It kā 1500, kas izvietotas: trīs raķešu bāzēs, trīs zemūdeņu bāzēs un divos lidlaukos. Eiropas kodolieroču noliktava ir salīdzinoši daudz mazāka: Lielbritānijai ir 120–225 “kodolgalviņas”, kuras var izšaut no četrām Vanguard klases kodolzemūdenēm. Tiek lēsts, ka Francijā ir ap 290 “kaujas galviņu”, kuras var izšaut no zemūdenēm vai kaujas lidmašīnām.

Tālāk vairs neatskaitīšos par atomieročiem, lai lasītājos nerodas satraukums. Pagaidām uztraukumam nav iemesla. Domāju, ka viss nokārtosies, jo ieroču ir daudz vairāk, nekā mūsu planēta spēj izturēt.