Nosauksim viņi par “Putnu”, jo šis 30 gadus vecais ārsts un ukraiņu armijas leitnants cīnās frontē Doņeckas apgabalā, kur kristītus vārdus, uzvārdus vairs nelieto. Brīdī, kad sākas šī reportāža, viņu pamodināja nesēji + pieci ievainotie no kuriem viens bija jau miris. Pagraba telpā smaržo pēc oglēm un uguns. “Putns” izstiepj savu 188 centimetrus garo ķermeni, uzvelk flīsa jaku ar filmas “Zvaigžņu kari” kadru uz krūtīm un pēc tam sniedzas pēc cigaretes.

Pirms kara viņš bija veiksmīgs sportists Mikolajivā. Tagad sporta medaļu vairs nav, bet vienīgi kara ordeņi par varonību. Trīs gadu laikā – vienpadsmit. Draugi joko, ka “Putns” noteikti izskatītos pēc ģenerāļa, ja saspraustu sev pie krūtīm visas vienpadsmit un staigātu žvadzēdams. 

Logu stikli dungo līdzi frontes sprādzieniem. Dažus kilometrus tālāk karavīri cīnās pirmā pasaules kara tranšejās, kur pa gaisu lido tūkstošiem acu. Gandrīz visus “Putna” pacientus ir ievainojuši šie droni. 

Atrodamies “Stabilizācijas punktā”, kas nozīmē neatliekamās palīdzības iecirkni frontē. Te ievainotie no frontes piestāj, lai dakteris tos aplāpa un nosūta tālāk vai nu uz slimnīcu, vai morgu. 

04:52 ieveda divus. Ar apdegumiem, smadzeņu satricinājumiem un šrapneļiem ķermenī. “Neko neredzu ar kreiso aci!”- sūdzējās viens no abiem.  

“Putna” kolēģis apstrādāja cietušā seju ar sāpes remdējošu ziedi tā, ka viņš uzreiz izskatījās pēc mūmijas. Kad sāpes norima, pacients lūdza, lai viņu nofotografē un bildi ieliek Facebook vai Tinderī. Kā nekā “dikti smuks” un “varbūt kādai ļoti iepatīkos tieši tagad!”  – jokoja slimais. Kara humors ir īpaša komunikācijas zona, kas jārespektē. 

“Putns“ piekrita cietušajam, ka skaistums “nāk no iekšām” un piebilda, ka apsaitētais varēs atgriezties frontē pēc 3 nedēļām.  “Atpakaļ uz fronti un pēc kāda laika atkal satiksimies te”, – joko “Putns”.

“Melnais humors” ir karavīru veids tikt galā ar situāciju, kurā viņi ir nežēlīgi un neatgriezeniski noguruši pēc trīs gadus kara un apziņas, ka nāve var ierasties jebkura brīdī.

Pa durvīm ieved kārtējos “300”, tātad ievainotos. Ukraiņi arī šodien lieto PSRS laika apzīmējumus nogalinātiem un cietušiem karavīriem. “200” nozīmē – miris, “300” ievainots un “500”pazudis. 

Cik daudzi “200” paliek kara laukā un netiek aizvesti?

“Pašlaik tādu ir apmēram 3000, šajā zonā, pēdējos divus mēnešus. Krievi nesen ieņēma Kurafovas pilsētu un tur virzās uz priekšu. Tāpēc nav iespējams savākt mūsu kritušos”.

Kā jūs zināt, ka viņu ir tik daudz?

Redzam līķus no augšas ar saviem droniem.

Kā vērtējat Trampa sarunas ar Zeļenski?

Viņš, maita, vēlas atdot mūsu zemi kacapiem! (“kacaps” nozīmē “krievu” ukraiņu žargonā) (DN)

Kas īsti frontē notiek? Viena lieta ko runā Tramps un Putins, bet kas notiek patiesībā? 

Loģiski, ka Putinam būtu jāuzbrūk spēcīgāk, jo viņš it kā vēlas panākt “mieru” un tad teritorijas jāiekaro maksimāli lielākas. Tāpēc vakar pienāca ziņa, ka ziemeļkorejieši pirmo reiz šķērsojuši Ukrainas robežu un tagad karo nevis pie Kurskas, bet Ukrainā. (X) Šie uzbrukumi ir nenozīmīgi, jo atkaroti tikai trīs ciemi. Lielajā frontē viss stāv uz vietas. 

Joakims Paasikivi uzskata, ka Tramps runā melus par Krievijas eskalāciju Ukrainā: “Frontes zonā viss notiek kā parasti. Nekā jauna – turpina (abas puses) mīņāties uz vietas. Ukraina, protams, tiek sagrauta no gaisa. Trampa runas par krievu triecieniem ir meli”. 

Šonedēļ Baltais nams apstiprināja, ka ASV nekavējoties pārtrauc sniegt militāro palīdzību Ukrainai, taču to varētu atcelt, ja sāksies miera sarunas. Tramps vairs nedošot ukraiņiem arī satelīta attēlus. “Pastāv reāls risks, ka tagad ies bojā vēl vairāk ukraiņu. Taču tas nenozīmē, ka Krievija no tā būtu guvusi tūlītēju labumu. Tā tas nav. Fronte ir viena lieta, bet propaganda – kas cits.”- uzskata Pāsikivi. “Interesanti, kad ASV sāks pret Eiropu vērst “atbildes pasākumus”, kas ir daudz interesantāk nekā mēģināt interpretēt Trampa retoriku Ukrainā.”

Domāju, ka Eiropa piecelsies un karos. 

Tikko medijos nonāca ziņa, ka arī Austrālija piedāvā savus miera spēkus. (TT)

Attēla autors Anders Hansons (DN)