Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērsta Irānai, Izraēlai un ASV, Krievija turpina bombardēt karavīrus un civiliedzīvotājus Ukrainā .“Visa Ukraina ir mūsu,”- tā pirms pāris dienām publiski paziņoja Putins. Tāpēc katru nakti debesīs virs Kijivas “ņemas” krievu droni, dārd pretgaisa aizsardzības sistēmas atbildes krievu raķetēm un tauta sistemātiski slēpjas patvertnēs. Zem zemes, aiz biezām sienām var pidžamās un naktskreklos sekot krievu nakts uzbrukumu gaitai. Cenšoties interpretēt  apkārtējos trokšņus un sprādzienus.

– Izklausījās tuvu.

– Netālu no metro stacijas? 

-Nē, tur jau iepriekš šāva.

Minēšana sākas pusnaktī un turpinās līdz pusčetriem no rīta. Pēc tam ziņas par ievainotajiem un nogalinātajiem. Tā tas turpinās katru nakti. Jau trīs gadus pēc kārtas.

Karš Ukrainā turpinās.

Pašreiz Izraēlas un ASV uzbrukumi Irānai ir atstājuši Krievijas ālēšanos Ukrainā starptautisko mediju ēnā. Trampa karnevāls ārpolitikā turpinās, taču ainiņas, kurās Baltais nams apgalvoja, ka Putins esot gatavs miera sarunām un mieram Ukrainā, ir pazudušas.

Baltais nams šajā virzienā klusē, taču Putins nav atkāpies: “Visa Ukraina ir mūsu,”  – tā sestdien konferencē Sanktpēterburgā sacīja krievu diktators un fīrers. “Visur, kur vien kāju sper Krievijas karavīrs, tā ir mūsu zeme.” Tāpēc krievu karavīri lien uz priekšu kā nodzītas sliekas. Pašlaik viņi jau okupējuši 19,2% Ukrainas teritorijas.

Vienīgā rūpniecības nozare, kurai Krievija nežēlo neko ir – kara, mašīna. Nekā cita viņiem nav un nekad nav bijis. Arī tagad Krievija vairs nav atkarīga no Irānā ražotajiem droniem, jo paši skrūvē kopā savu  Šahed variantu (Geran-2). 

Zelenskis ironizē par Putina liekulību: Maskava nosoda ASV bombardēšanu Irānā, bet paši katru nakti bombardē un nogalina ukraiņus.

Ukraiņi ironizē: Tramps palīdz Izraēlai (bombardējot Irānu), bet telefonsarunās ar Kremli uzrunā “Vladimiru” kā par senu, mīļu draugu.

Ko tas viss nozīmē? Tā ir liekulība, gļēvulība, iztapība. Visiem bail no krievu atombumbas, tāpēc krievi var netraucēti bombardēt neierobežoti visu Ukrainu, bet ukraiņi nedrīkst bliezt pa Maskavu un Putina bunkuru Kremlī. Neviens nedrīkst nolikt krievus kaktā. 

Irāņiem “baigās bumbas” vēl nav, tāpēc viņus var sist un “nolikt pie vietas” uzreiz. Vienā rāvienā. Taču Putins var šķobīties, gorīties, melot un izlikties, taču sodīts par to netiek. 

Pēc ASV uzbrukuma Irānas kodoliekārtām tikai viens no Eiropas līderiem – Emanuels Makrons ir izteicies pret Trampu un neliekuļo Putinam. “Šajos uzbrukumos nav likumības,” sacīja Makrons. Tas skan drosmīgi, jo ir patiesība. 

Jā, man arī ļoti nepatīk Irānas režīms, taču Makronam ir taisnība – šis uzbrukums ir impulsīvs un nelikumīgs. Kā tas iespējams, ka Makrons vienīgais pasaka, ka “karalis ir kails”? Vai citi to neredz? 

Redz, bet …liekuļo. Tagad visi pielien Trampam. Mūsu valsts vadītājus ieskaitot. Brīžiem šķiet, ka neviens nevēlas satraukt Donaldu Trampu. Visi dara un runa tikai to, kas ir viņam pa prātam, kas Trampam patīk. 

Vairāki starptautisko tiesību eksperti arī uzskata tāpat kā Makrons, ka sprādzieni Teherānā ir starptautisko tiesību pārkāpums. Zviedrijas bijušais ārlietu ministrs Karls Bilts secina, ka “ Šis ir nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums”. Taču premjerministri un citi valstu prezidenti izvairās no vērtējuma un aicina “atgriezties pie dialoga un diplomātijas”.

Vislielāko pielīšanu Trampam vakar demonstrēja NATO vadītājs Marks Rute. Viņš apgalvoja, ka ASV uzbrukums vispār nav pārkāpis nekādas starptautiskās tiesības, un privātajā vēstulē pat apsveica Trampu par “patiesi neparastu rīcību”, ko amerikānis nekavējoties publicēja sociālajos medijos.

Taču Emanuels Makrons domā, ka “šie triecieni nav likumīgi. Lai gan Francija piekrīt mērķim nepieļaut, ka Irāna iegūst kodolieročus, mēs jau no paša sākuma esam uzskatījuši, ka to var panākt tikai ar diplomātiskiem un tehniskiem līdzekļiem. Mēs joprojām tā uzskatām,” uzsvēra Makrons. Viņš kritizēja Izraēlu par bēdīgi slavenā Evinas cietuma bombardēšanu, kur ieslodzīti arī divi Francijas pilsoņi. “Cietumam nav nekāda sakara ar oficiāli noteiktajiem mērķiem. Šāds uzbrukums nav vērsts pret Irānas kodolprogrammu, bet gan apdraud Irānas civiliedzīvotājus un ārvalstniekus,” sacīja Makrons.

Francija arī agrāk ir ieņēmusi neatkarīgāku nostāju attiecībā pret amerikāņiem un nepielien tik nekritiski Baltajam Namam kā daudzas citas Eiropas valstis. 

Vai Izraēlai vispār izdevās iznīcināt Irānas kodolprogrammu? Pienāk ziņas, ka nedz bagātinātā urāna krājumi, nedz arī trīs centrifūgas (kas tiek izmantotas bagātināšanas procesā) netika iznīcinātas. (CNN) Irāna jau iepriekš bija pārvietojusi lielu daļu urāna krājumu uz slepenām vietām, kas nozīmē, ka ajatolām joprojām ir piekļuve bagātinātajam urānam. Cietušas esot tikai divu iekārtu ieejas, taču pazemes ēkas esot lielā mērā neskartas. (New York Times) Nav zināms, cik ilgi irāņi sagrauto remontēs. Trīs mēnešus vai gadu?  Rodas iespaids, ka arī šajā gadījumā amerikāņiem ir bijusi slikta izlūkošana Irānā. Tās pašas kļūdas, kuras piedzīvojām Irākas kara sākumā: toreiz izrādījās, ka Sadamam vispār nebija kodolieroču.  Spiegu informācija izrādījās nepatiesa. 

Tagad Izraēla apgalvo, ka Irānas režīmam ir mazākas, slepenas bagātināšanas iekārtas. Pēc operācijas “Midnight Hammer”, Tramps paziņoja, ka trīs Irānas iekārtas esot “pilnībā iznīcinātas” un vainoja CNN un  NYT par sliktu žurnālistiku, kas noniecinot viņa sasniegumus –  “vienu no veiksmīgākajiem militārajiem uzbrukumiem vēsturē”. Nelāgie žurnālisti atkal nedara diktatoram pa prātam. Dusmīgs ir aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, kas ir 100% drošs, ka  amerikāņi esot apturējuši Irānas spēju ražot kodolieročus. Konservatīvo ruporā Fox News viņš pat apgalvoja, ka  citu mediju ziņojumi esot “absurdi” un, ka informācijas noplūde esot jāizmeklē. 

Kļūdīties ir cilvēcīgi. Domāju, ka vislielākā kļūda ir paļauties uz nepareiziem cilvēkiem un pieņemt lēmumus to iespaidā. Šādi padomdevēji sākumā glāsta dvēseli, bet pēc tam lēkā pa galvu un sirdi. 

Var gadīties, ka amerikāņi izplosījās, norūcās un tas arī bija viss. Tā var būt. Taču vēl ļaunāk ir aizkrāsot kļūdas ar meliem, jo tad traips tiek aizstāts ar caurumu.

Attēlā: Isfahānas kodoliekārtas satelīta attēls pēc ASV uzbrukumiem 24. jūnijā. Foto: Maxar Technologies/AFP