Neskatoties uz karu Ukrainā un rietumu sankcijām, krievu tūristi turpina ceļot pa Eiropu bez bēdu. Iepirkties un līksmot. Līderpozīcijās (kā krieviem labvēlīgākās valstis) izceļas Francija un Itālija. Pērn un šogad tur ievērojami pieaudzis gan rezervēto viesnīcu izmantotāju skaits, gan arī tūristu vīzu izsniegšanas apjoms krieviem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Itālija pērn krieviem izsniedza vairāk nekā 152 000 Šengenas vīzu. Tātad gandrīz par 19 000 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī Francijā krievu tūrisms ir būtiski pieaudzis. Šogad = +25 000 vīzas.

Spānijā un Ungārijā vērojama līdzīga tendence. Arī tur gaida un atbalsta krievu tūristus. (The Telegraph)

Ukrainas vēstnieks Vsevolods Čentsovs uzskata, ka tas nav pareizi. Viņam šķiet, ka turīgi krievu ceļotāji ne tikai atbalsta karu, bet arī var radīt drošības risku tām valstīm, kuras viņi apmeklē. Ņemot vērā Kremļa kiberuzbrukumus un  krievu sabotāžu pret Rietumiem. Zināms, ka Maskava sistemātiski sūta savus aģentus ar tūristu vīzām uz ārzemēm, lai tur tie veiktu spiegošanu vai sabotāžas akcijas. (The Telegraph)

Krievu lidojumi no Krievijas un ārzemēm pašlaik nav ērti. Viņi spiesti veikt apvedceļus gaisa telpas ierobežojumu dēļ. Piemēram, lai nokļūtu Romā, krievu tūristam jāapstājas Turcijā vai Apvienotajos Arābu Emirātos un tur jāpārsēžas.

Tātad – krievu tūrisms šogad strauji pieaug Itālijā, Ungārijā un Francija, kas visas ir ES un NATO valstis.

Alkatība ir varens spēks. Tā nostājas priekšā loģikai un drošībai. Daudzi grib nopelnīt, iekasējot naudu no krieviem.

Zviedrijā, tāpat kā Latvijā, līdz šim ir bijis ierobežots krievu tūristu pieplūdums. Saskaņā ar The Telegraph apkopojumu, Zviedrijā izsniegto vīzu skaits 2023. un 2024. gadā samazinājās par 516. Zviedrijas varas iestādes turpina piemērot stingras vīzu pārbaudes saskaņā ar ES ieteikumiem. Saskaņā ar Zviedrijas Ekonomiskās un reģionālās attīstības aģentūras datiem, krievu tūristu nakšņošana Zviedrijā (kopš iebrukuma Ukrainā) ir samazinājusies. 

Vakar ASV un Krievijas pārstāvji tikās Maskavā, lai apspriestu karu Ukrainā. Tramps šo amerikāņu – krievu tikšanos raksturo kā “ļoti produktīvu”, taču joprojām nav skaidrs, pie kādiem secinājumiem valstis ir nonākušas un kāds ir šo sarunu rezultāts. 

Sarunas starp Krievijas un Amerikas delegācijām, kuras vadīja Krievijas Putins un ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, vakar ilga trīs stundas.

Pēc Trampa domās, esot panākts “liels progress”. Viņš pats esot informējis dažas sabiedrotās valstis Eiropā par šīm Krievijas un ASV sarunām.

“Visi piekrīt, ka šim karam ir jābeidzas, un mēs strādāsim, lai to izdarītu tuvākajās dienās un nedēļās,” – rakstīja Tramps sev piederošajā sociālajā medijā.

Par sarunām informēts arī Zelenskis. Nav skaidrs par ko notika vienošanas, taču ir zināms, ka runa bija par Donalda Trampa prasību: Krievijai līdz piektdienai ir jāpiekrīt pamieram vai līdzvērtīgiem pasākumiem miera nodrošināšanai Ukrainā. Ja tas nenotiks, Krieviju gaida gan jaunas sankcijas, gan soda tarifi. (Reuters)

Pagaidām esam gaidu stadijā. Redzēsim kas notiks tālāk. 

Attēls : Gregorio Borgija (AP)