Tramps un Putins pašlaik cenšas panākt vienošanos par Ukrainas kara izbeigšanu, kas ļautu Krievijai saglabāt okupēto Ukrainas teritoriju. Apspriede par šo tēmu tiek gatavota nākamnedēļ (pirms Putina un Trampa tikšanās). Amerikāņi tagad cenšas pārliecināt Ukrainu un Eiropas valstis, ka ir vērts atbalstīt šo negodīgo vienošanos.

Putins pieprasa, lai Ukraina atdotu visu Donbasa austrumu reģionu un Krimu. Pēc tam Krievija pārtraukšot ofensīvu frontes līnijās Hersonā un Zaporožjā. (Bloomberg)

Polijas premjerministrs Donalds Tusks arī izklausās optimistisks. Pēc viņa domām pamiers esot tuvu. Izskatās, ka tiks piedāvāta konflikta iesaldēšana.

Interesanta nianse ir fakts, ka Tramps pieprasa Putina tikšanos ar Zelenski. (Kyiv Post) un ir noteicis vakardienu kā termiņu, līdz kuram Putinam jāpaziņo par pamieru. Citādi pret Krieviju tikšot vērstas jaunas sankcijas. 

Kā šī aina izskatās tuvplānā? 

Žurnālistu preses konferencē Trampam tika jautāts par to cik tuvu viņš ir “izrāvienam” sarunās ar Krieviju? Atbilde bija tradicionāli nesakarīga: “Negribu par to runāt, jo jau iepriekš esmu bijis vīlies.” Tonis – klusināts un intonācija – izvairīga.  

Polijas ziņu vietne Onet.pl ziņo, ka amerikāņu idejas esot “ļoti izdevīgas” Krievijai. Plānā ietverti trīs galvenie punkti: tūlītēja uguns pārtraukšana bez oficiāla miera līguma, Krievijas teritoriālo ieguvumu (okupēto teritoriju) faktiska atzīšana (galīgā statusa jautājumu atliekot uz 49 vai 99 gadiem) un pakāpeniska sankciju pret Krieviju atcelšana. Ilgtermiņā tikšot atsākta arī sadarbība ar krieviem enerģētikas jomā un Krievijas naftas un gāzes imports uz ASV.

Tomēr šī svaidīšanās ar amerikāņu prasībām nav garantija, ka  NATO paplašināšanās apstāsies vai Rietumu militārais atbalsts Ukrainai izbeigsies. Neskatoties uz to, Krievija (pēc Onet.pl ziņām) it kā esot pieņēmusi šos Trampa nosacījumus.

Ukraiņi šo informāciju nepieņem un arī Kremlis to pagaidām oficiāli nav komentējis.

Zviedru militārais eksperts Joakims Pāsikivi norāda, ka būtībā pastāv divi amerikāņu modeļi pamieram Ukrainā. Pirmais– spēcīgāks ekonomiskais spiediens uz krieviem. Tātad – censties ietekmēt Krievijas ekonomiku, lai tā būtu spiesta piekrist sarunām. Otrais modelis ir ātri atdot Putinam to ko viņš vēlas. Spiežot uz Ukrainu, nevis krieviem. Tātad apbalvot zagli un sodīt apzagto upuri.  

Trampam ļoti vajag, lai viņa izdomātā “miera formula” darbojas un dod viņam popularitāti amerikāņu vēlētāju vidū. Taču Joakims Pāsikivi domā, ka “vieglākais variants jeb ideja smagi piesist ukraiņus” var  neizdoties. Kāpēc? Tāpēc, ka Krievija pieprasa, lai Ukraina atstātu un atdotu Putinam arī Hersonas, Zaporožjes, Doņeckas un Luhanskas daļas, kuras tā pat militāri nekontrolē. Harkivas un Sumu apgabali pagaidām nekur netiek pieminēti.

Tātad amerikāņi grib krieviem atdot zemi, kas nav krievu iekarota. “Tas ir pilnīgi nereāli” – uzskata Pāsikivi.  

Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka Tramps atkal pārvērtē savas spējas tikt galā ar Krieviju un vēlas košu televīzijas šovu ar “miera sarunām” finālā. Putins spēlē savu spēli – manipulāciju ar Trampu, kas ļauj vilkt laiku un nokost “lielāku kumosu no Ukrainas.”

Amerikāņiem joprojām šķiet, ka Putinu var bīdīt kā šaha kauliņu. Šī muļķība bija raksturīga visiem, ieskaitot Klintonu, Obamu un Baidenu. Tagad to turpina DT.

Otra Trampa nelaime ir tā, ka viņš dziļi tic “blatam” jeb privātās pazīšanās spēkam. Viņš ir cieši pārliecināts, ka rosoties draugu lokā var mainīt vēstures gaitu. Izskatās, ka arī šajā virzienā Tramps iebraucis aklajā ielā. 

Kas vēl ir svarīgi? 

Protams, ka nauda. 

Krievijas ekonomikai varētu būt izšķiroša loma pamiera nodrošināšanā. Rietumu sankcijas ir ietekmējušas Krievijas militārās spējas, lai gan pats Putins apgalvo pretējo. Krievijas ekonomika cieš no trīsarpus gadus ilgās karadarbības smaguma. Līdz šim līdzekļi tika iegūti no iepriekš labi nodrošinātā Krievijas Nacionālās bagātības fonda (līdzīgs Norvēģijas naftas fondam). Taču šis avots ir jau izsmelts. 

Krievijas banku sistēmai arī ir acīmredzamas, ļoti dziļas tukšuma problēmas. Šie notikumi varētu ietekmēt Krievijas vēlmi vest sarunas. Krievijas militārie spēki patērē no 40% – 60% no Krievijas valsts budžeta, un finanšu krīze apgrūtinātu kara finansēšanu + vājinātu Krievijas sarunu pozīcijas. ”Finanšu krīze krievu sabiedrībā izplatās kā meža ugunsgrēks un varētu relatīvi ātri izraisīt plašāku sabrukumu valstī”, saka eksperte Marija Perota Berlīne.

Krievijas budžeta deficīts ir pieaudzis līdz 61 miljardam dolāru, kas ir par 30% vairāk nekā tika prognozēts. (The Kyiv Independent)

Iemesli ir pieaugošie aizsardzības izdevumi un krītošie naftas ieņēmumi. Jūlijā deficīts palielinājās par 15 miljardiem dolāru, galvenokārt naftas cenu krituma dēļ. Tāpēc Tramps saista Krievijas ekonomisko krīzi ar miera līgumu. Viņš saka, ka Putins būs spiests pārtraukt karu tad, kad viņam beigsies nauda.

Iespējams, ka šis brīdis ir klāt.

Attēla autors Magnus Neidemans (SvD)