Piektdienas Putina un Trampa tikšanās notiks Ankoridžas pilsētā Aļaskā. Ankoridža (kurā dzīvo 300 000 iedzīvotāju) ir štata lielākā pilsēta. Tiks runāts par Ukrainas kara pārtraukšanu. Interesanti un nedaudz komiski, ka pirms tikšanās ar Trampu Aļaskā, Putins esot apspriedies telefonsarunā ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu. (Reuters) Šāds “žests uz austrumiem” liecina, ka Putins vēlas turpināt ieroču pirkšanu no korejiešiem.  

To apstiprina arī ukraiņu izlūkdienesta ziņojumi, kas liecina, ka Putins neesot gatavs beigt vai pārtraukt šo karu. Krievijas karaspēka pārvietošanās frontē liecina, ka krievi pašlaik gatavojas jaunām ofensīvām. (Reuters)

Kas īsti notiks piektdien Ankoridžā? Tramps sola “teritoriju apmaiņu”. Tātad – “tu man un es tev “. Kad cilvēki apmainās savā starpā ar lietām, mantām vai teritorijām, tad parasti viena puse dod savu “maiņas preci” pret otras puses līdzīgas vērtības mantu. Taču šajā gadījumā ar “apmaiņu” Tramps domā pavisam ko citu. 

Ukraina atteiksies no savas teritorijas par labu krieviem. Tātad – atdos Putinam savu zemi, pretī nesaņemot nekādu citu teritoriju kā kompensāciju. Nē, pretī ukraiņi par to saņemšot pamieru. Proti – krievi tad vairs neturpinās okupēt viņu zemi. 

Loģiski, ka šī būs krievu un Putina uzvara. Bailēs no krievu kodolieročiem, rietumi ir gatavi saplosīt Ukrainu gabalos un tēlot veiksmīgu risinājumu. 

Tas ko Trampa sūtnis Viktofs nebija sapratis, tagad būs Trampa pozīcija un sauksies “teritoriālā apmaiņa”. Tā attiecas uz apgabaliem Ukrainas austrumos un dienvidos, ko Krievija ir iekarojusi  + vēl nav paspējusi iekarot trīs gadus ilgā agresijas kara laikā. Tātad krievi ukraiņiem nozags : Doņeckas, Luhanskas, Zaporožjes un Hersonas zonas jeb 20% no Ukrainas teritorijas.

Vienošanās paredz, ka Ukrainai būtu jāizved karaspēks no Doņeckas un Luhanskas daļām, kuras tā joprojām kontrolē. Apmaiņā pret to Krievija izvestu savu karaspēku no Zaporižjes un Hersones dienvidu reģioniem.

Tas nozīmētu, ka Ukraina brīvprātīgi ļautu Krievijas armijai bez cīņas ieņemt lielu teritoriju austrumos. Ieskaitot Kramatorskas un Slovjanskas pilsētas.

Putins apgalvo, ka šie reģioni, tāpat kā Doņecka un Luhanska, esot “uz visiem laikiem krieviski rajoni”, atsaucoties uz referendumiem, kas tur notika pēc Putina projekta.

Izskatās, ka šāds risinājums nozīmētu frontes līnijas iesaldēšanu tādā stāvoklī kādā tā atrodas šodien. 

Situācija atgādina ainu pēc otrā pasaules kara kad krievi okupēja neatkarīgās valstis : Igauniju, Latviju un Lietuvu.  Okupēja un nogremdēja kā jau barbari. Tieši tāpat kā somu Karēliju. 

Nesen veiktā sabiedriskās domas aptaujā rāda, ka 54% ukraiņu it kā atbalstot šo miera iespēju: zeme pret mieru.  Visi esot drausmīgi noguruši no kara. 

Pagaidām zināms, ka šo sāpīgo teritoriju zaudēšanu apmaiņā pret mieru, ukraiņi it kā esot gatavi pieņemt. Taču nav skaidrs vai Ukrainai būs jāpiekrīt nekad nepievienoties NATO un brīvprātīgi ierobežot savas militārās spējas līdz minimumam.

Nav zināms, ka amerikāņi atbalstīs Putina pieprasīto Ukrainas “denacifikācijas” procesu, kas faktiski nozīmē režīma maiņu Kijivā. Proti – krievu “Kirhenšteina” iecelšanu Zelenska vietā.  

Cerams, ka tas nenotiks. 

Visi redzam, ka ukraiņiem ir vajadzīgs miers. Visi zinām, ka krievi 100% nolaidīs iekarotās teritorijas “līdz kliņķim”, ja amerikāņi un “pārējie” piekritīs šādai ukraiņu zemes apmaiņai pret mieru atlikušajā Ukrainas daļā.  Tieši tāpat kā viņi saposta un saplosa visu, kas nonāk viņu kontrolē. Ja krieviem atdos 20% Ukrainas, tad šīs teritorijas sabruks un smirdēs. Jo Krievija ir liela izgāztuve, kurai nav nekā cita bez masu iznīcināšanas līdzekļiem. Tikai patētisks barbarisms un saprāta bads. 

Līdzās attīstīsies plaukstoša Ukraina un krievu sērgas apsēstās “putina zemes”  brauks grāvī tieši tāpat kā Karēlija. Pārvēršoties par nolaistām nomalēm.  

Novēlu ukraiņiem mieru un Krievijai sabrukumu. 

Agri vai vēlu tas notiks. Tas ir neizbēgami.