Ar kārtējo, mazliet komisko priekšlikumu nācis klajā Putins. Tikšot būvēts dzelzceļa tunelis starp Krieviju un Aļasku. Tas sauksies : “Putina-Trampa tunelis”. Grūti iedomāties, ka simtiem cilvēku vēlētos to izmantot ikdienā. Šādus tuneļus mēdz celt vienīgi intensīvas satiksmes apstākļos. Bēringa šaurums nav šāda vieta uz zemeslodes. Šo 113 km garo satiksmes saiti vajag Putinam, lai no malas spožāk izskatītos un vajadzības gadījumā varētu okupēt arī ASV ziemeļus.  

Pati ideja neesot nekas jauns. Plāni tuneļa būvniecību (pāri Beringa šaurumam) tiekot skandināti jau kopš 19. gadsimta beigām. (DN) Taču ar šādām negaidītām idejām vajag žonglēt brīdī, ja tiek piezvanīts Trampam un ir vajadzība īsto zvana iemeslu noslēpt. Zvanīja, lai klupinātu ukraiņus, taču tēloja jaunus biznesa projektus. Pie viena piedāvājot uzbūvēt tuneli patmīlīgajam Trampam par godu. 

Vai no šādas idejas Tramps spēj atteikties? Nē, tas nav iespējams.

Tas, ka Putins un Tramps plāno tikties Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, ir izraisījis reakciju visā pasaulē. Putinam ir apcietināšanas orderis no Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Hāgā, apsūdzot viņu kara noziegumos Ukrainā. Tāpēc Kremļa diktatoram ir grūti braukāt par ārzemēm. Taču ir arī izņēmuma valstis. Piemēram, Orbana vadītā Ungārija. Tā neapcietinās Putinu, jo ir izstājusies no SKT līguma. “ Mēs uzņemsim (Putinu) ar cieņu, atvedīsim viņu mājās. Nodrošināsim apstākļus, lai viņš varētu vest sarunas ar ASV prezidentu” – vakar sajūsmināti lielījās Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījarto. (Reuters) Starp citu, tikai maijā Ungārijas parlaments nobalsoja par izstāšanos no SKT, un šis izstāšanās process joprojām turpinās.

Pēc aizvakardienas ilgstošas ​​telefonsarunas starp Trampu un Putinu ir samazinājušās Ukrainas izredzes iegūt iecerētos ieročus.  Tā tas pagaidām izskatās. Putins novilka bremzi un piedāvāja jaunas “miera sarunas” ar amerikāņiem Zelenska -Trampa darījuma vietā.  

Putins piezvanīja Trampam pats. Tātad, ir nobijies. Protams, ka ārēji tika tēlota bravūra apgalvojot, ka karā nekas nemainīsies arī tad, ja ASV nosūtītu uz Ukrainu raķetes “Tomahawks”. Taču tas “radītu būtisku kaitējumu mūsu valstu attiecībām”- pauda Putins. Tramps saprata mājienu un pēkšņi zvērēja, ka viņam pašam šīs raķetes “saimniecībā” būšot ļoti vajadzīgas.  Tieši tagad. Nekavējoties. Tad jau nevar dot projām citiem, ja pašam pēkšņi vajag… 

Ar “Tomahawk” raķetēm Ukraina spētu trāpīt dziļi iekšā Krievijas teritorijā. Tātad, pa militāriem objektiem, kas pagaidām jūtas neaizsniedzami. Pašlaik izskatās, ka ukraiņiem raķetes nedos. Lai pažēlotu Putinu un viņa krievu impēriju. 

Taču nav izslēgts, ka ukraiņi tomēr tiks pie kārotajām – tālas darbības rādiusa raķetēm kādā citā veidā. Tāpēc, ka no šī ieroča Putinam ir bail. Ukraiņi, protams, cerēja, ka Trampa sauklis “miers caur spēku” nozīmēs palīdzēt uzvarēt iebrucējus. Tagad pēkšņi viņš “nevar dot” jo “pašam vajag”. Pie kam, lēmums par jaunām sankcijām pret krieviem varētu tikt pieņemts “nedēļas vai divu laikā”. Tātad šeit var redzēt klasisko un ierasto Trampa stilu –  atlikt konkrētu lēmumu pieņemšanu uz nenoteiktu laiku. Dodot Putinam vēl vairāk laika slaktēt Ukraiņus, graut viņu zemi un turpināt agresijas karu pret kaimiņvalsti.

Tātad Putins atkal ir ielicis “kāju durvīs”, lūdzot Trampu nesūtīt uz Ukrainu Tomahawk raķetes un atlikt Krievijai jaunas sankcijas. Viņš pavilka Trampu aiz godkārības stīgas un “piedāvāja” kļūt par nākamo miera sarunu starpnieku. Tiekoties ar Putinu Budapeštā.  “Ticu, ka mūsu panākumi Tuvajos Austrumos palīdzēs sarunās par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu,” rakstīja Tramps savā platformā “Truth Social” pirms dažām dienām. Putins to izlasīja un nolēma “mainīt scenāriju”, jo pašlaik uz Izraēlas pamiera fona Krievija izskatās vulgāra un varmācīga. Izskatās trula un slikta. 

Vispār – grūti saprast kāpēc Tramps tomēr ir piekritis vēl vienai neproduktīvai tikšanās reizei ar Putinu. Pēc viņa 100% fiasko Aļaskā. Savādi. Putins viņu atkal “apvedīs ap stūri” un “pataisīs par muļķi”, jo tas ir vienīgais ko Kremļa diktators patiešām prot – pazemot un ienīst citus. Iespējams, ka divu stundu garās telefona saruna slaikā Putinam atkal izdevies uzburt Trampam mirāžu par kādu “ grandiozi izdevīgu biznesa darījumu”, kuram amerikānis nespēja atteikt. Tas ir vienīgais izskaidrojums šādam Vašingtonas mazohismam. Protams, ka Zelenskis viņam vakar vakarā un šo Putina “vaļasprieku” – vazāt citus aiz deguna, jau norādīja. Jā, Tramps to zinot. Taču vajadzība pamēģināt “miera baloža” lomu Budapeštā ir izrādījusies lielāka par “tomahauku” darījumu.

Tikšanās vietas saimnieks Viktors Orbāns ir cieši saistīts gan ar Trampa ekstrēmo kustību “Maga”, gan ar Kremļa pavēlnieku Putinu. Viņš ir vairāk trampists un putinists, nevis eiropietis. Iespējams tāpēc nav padomājis kā Kremļa saimnieks uz randiņu ar Trampu vispār nokļūs. Kura valsts atļaus viņam lidot pāri pa ceļam uz Ungāriju? Vai Ukraina?

Divas lietas man šķiet svarīgas: a) Putinam ir bail, B) Tramps mēģinās “noslēgt mieru” Budapeštā pēc Putina programmas. Secinājums – agri vai vēlu raķetes Ukrainā ieradīsies un izlems šī kara iznākumu. Tāpēc, ka ar Putinu vienoties nav iespējas un “uzmešanu” neizturēs pat Tramps. Jā, Putinam izdevās izjaukt šo Zelenska vizīti vakar. Kas arī bija viņa telefona zvana uzdevums.  Taču dzīve rit uz priekšu un laiks noliks visus pa vietām. Krievu diktatoru ieskaitot. 

Attēla autori: Elaidža Nuvelāžs un Aleksandrs Nemenovs/AFP (DN)