Pirmizrādi piedzīvojusi dokumentālā filma par Donalda Trampa trešo sievu Melāniju. Šī ir viena no pašām dārgākajām dokumentālajām filmām (75 miljonu dolāru budžets). Diemžēl kinoteātri Bruklinā (pirmizrādes dienā) bijuši patukši un arī ārzemēs tauta to noskatīties nav lauzusies.
Pirmie kadri drona lidojums virs Trampa rezidences Floridā + Rolling Stones “Gimme Shelter” fonā. Tālāk seko divas stundas, kas rāda kā Melānija Trampa iekāpj un izkāpj no dažādām automašīnām un lidmašīnām, ceļo visādos virzienos. Tuvplānos varam apskatīt viņas iecienītos augstos stileto papēžus kurpēm un zābakiem. Viņa pielaiko tērpus, aplūko eglītes, vēro galda klāšanu, dod padomus un izsakās. Dara visu to ko vēlas sasniegt “pelnrušķītes”, kas no Austrumeiropas caur aģentūrām nokļūst bagātajā Amerikā. Viņa rāda kā tiek īstenots šis “nabaga meitenes” sapnis. Neko vairāk konservatīva sieviete nevar vēlēties kā tikt pie bagāta vīra, tērēt daudz naudas un labi izskatīties. Par to arī ir šis stāsts. Diemžēl ar šādu sapņa realizāciju (kā dokumentālas filmas pamatu) ir par maz, lai filma būtu laba. No 1398 izrādēm pirmajā seansu dienā tikai divas telpas bija izpārdotas, viena Floridā un viena Misūri. Šī filma neko jaunu neizstāstīja un pierādīja to, ko jau zinājām – daudz naudas producēšanai nenozīmē, ka filma būs laba. Līdzekļus ražošanā ieguldīja gan pati Melānija (tātad Tramps), gan arī Amazon īpašnieks Džefs Bezoss. Tas pats, kurš kādreiz kritizēja Trampu, bet tagad šādā veida cenšas viņam pielabināties. Vai šis ir “kukulis”? Jā, var gadīties, ka tieši tā arī ir.
Kā šo filmu vērtē paši amerikāņi? USA Today piešķir filmai pusi no četrām zvaigznēm un norāda, ka tā atrāda glaimojošu un “pozitīvu” ASV pirmās lēdijas portretu, taču patiesībā neko jaunu par viņu nepastāsta. Variety uzskata, ka filma ir garlaicīga un atgādina pārmontētu šova sekvenci. Tai trūkstot satura. CNN domā, ka filmai “trūkst satura un pavedienu, kas sniegtu labāku izpratni par to, kas galu galā ir pirmā lēdija”. London Evening Standard piešķir filmai trīs no piecām zvaigznēm un uzskata, ka šo filmu Melānija ir pati izveidojusi par sevi. Tas esot paštēls. Iespējams, ka pareizi spriests, jo Trampa sieva pati bija ne tikai galvenā varone, bet arī filmas producētāju skaitā. “Pārspīlēta filma, kas atspoguļo izklaides industrijas pagrimumu”- domā The Atlantic, un piezīmē, ka režisors Brets Ratners alkst sasniegumu palus, taču uz tādiem pats nav spējīgs. Deivids Markuss kanālā Fox News apgalvo, ka šāda filma esot pat ļoti nepieciešama, jo “visa kultūras industrija iekļauj Melāniju melnajā sarakstā un kā gan citādi vispār iespējams pastāstīt patiesību par sevi?” Viņš uzskata, ka filma ir spilgtākais notikums miljoniem amerikāņu dzīvē, kuri apbrīno ASV pirmo lēdiju un vēlas uzzināt vairāk par viņas dzīvi un darbu. The Guardian recenzents esot noskatījies filmu viens pats kinoteātrī un domā, ka par Melāniju vispār vajadzētu kādreiz kādu labu filmu tomēr uztaisīt. Taču šī filma esot “divas stundas ellē”. Melānijas vīrs Donalds Tramps kanālā X raksta, ka viņš filmu noskatījies jau otro reizi. “Publikai tā patika. Man arī.”
Kas ir Melānija? Kāpēc tik slikti ir iznācis?
Dzimusi1970. gadā Novo Mesto, Dienvidslāvijā (tagad Slovēnijā) kā Melānija Knavsa. Vēlāk mainījusi savu vārdu uz Melānija Knausa un 16 gadu vecumā uzsākusi starptautisku karjeru ārzemēs. Pēdējie Džefrija Epsteina dokumentu publicējumi rāda, ka Melānija pirms laulībām ar Trampu, ir strādājusi “miesas servisā”, taču nebūsim riebīgi un paliksim pie tā, ka viņa ir bijusi modele. 1996. gadā ieradās Ņujorkā un turpināja tur strādāt par modeli. Apprecējās ar Donaldu Trampu 2005. gadā, kļūstot par Donalda trešo sievu pēc čehietes Ivanas Trampas un amerikānietes Marlas Meiplsas. Abiem ir dēls Barons, kuram tagad ir 19 gadi.
Ko šī filma mums reāli pasaka? Tā izstāsta, ka ļoti liels budžets nekādā ziņa nav garantija tam, ka filma iznāks laba. Ja tiek taisīta filma par glītu personu, kas ieņem augstu stāvokli sabiedrībā, bet ir bez rakstura un personības, tad iznāk manekens ar mikrofonu. Melānijai nav nekādas privātas vai pilsoniskas pozīcijas pret šo pasauli un tās notikumiem. Viņa klusē, kad Tramps runā muļķības, neko nedara tad kad viņš sāk atbalstīt Putinu un neko nesaka redzot kā ainava sāk degt. Viņa vienmēr ir Trampa tuvumā un vienmēr dzīvo ārpus realitātes. Domu vietā viņa piedāvā žestus, pozas un tā veidojas ārēji glīta, pašreproducējoša nulle, kurai piešķirta liela skatuve. Viņa prot neko nepateikt, neko nejust un neko neatbildēt. Domāju, ka Melānija nav ne upuris, ne līdzdalībnieks šausmu scenārijam kuru attīsta viņa vīrs Donalds Tramps. Viņa ir kļuvusi par neatņemamu un glītu ļaunuma sastāvdaļu kā Donalda klusais alibi, kas neuzņemas nekādu atbildību par to, kas pasaulē, ASV un visur citur notiek. Dekoratīvi pieprasa tikšanās laikā ar Putinu atbrīvot nozagtos ukraiņu bērnus un divdesmit vai trīsdesmit (no pāris simtiem) arī tiek atpakaļ pie savas mammas un tēta Ukrainā. Viņa nevienu netraucē, neuzbudina un nekaitina. Viņa ir klusa, neuzkrītoša, dekoratīva, glīta un tāpēc šausmīga.
Šķiet, ka taisnība ir The Atlantic recenzentam – šī ir šausmu filma. Tajā jūtamas bailes un saspringta atmosfēra. Norobežošanās un atslēgšanās. Vienaldzība pret būtisko un samākslota aizraušanās ar nebūtisko un dekoratīvo. Vai šī ir neparasta baiļu forma?
+
Ukraiņu dronu uzbrukumā Krievijas pierobežas reģionā Starij Oskolā vakar gājuši bojā divi cilvēki. Drons trāpījis dzīvojamo māju rajonā.
Neraugoties uz Putina solījumiem pātraukt ofensīvu, krievi tomēr turpina uzbrukt Ukrianai ar droniem arī šonedēļ.