Šogad Amerikas Savienotajām Valstīm apritēs 250 gadi. Šo lielo jubileju Donalds Tramps noteikti izmantos savām vajadzībām – popularitātes celšanai. Rudgalvis ņemsies visiem pa priekšu un stāstīs, ka pats ir atbrīvojis amerikāņus no britu kundzības.

Kā tas viss notika? Kāpēc britu kolonijas Ziemeļamerikā vispār vēlējās pārtraukt saites ar savu karalisti viņpus okeānam? Austrālija joprojām turas pie Čārlza. Kāpēc amerikāņi norāvās?  Tāpēc, ka briti viņiem vairs nebija vajadzīgi. Vajadzība pēc ārzemju aizstāvības izzuda 1763. gadā (beidzās Septiņgadu karš) kad briti pārņēma  arī Francijas kolonijas. Tagad neapmierinātība varēja izpausties pret Londonu. 

Kolonistu skaits tobrīd pieauga, jo cilvēki no Rietumeiropas masveidā centās nokļūt pie laimes jaunajā pasaulē: ar kuģiem, aiz okeāna. Londona mēģināja ļaužu plūsmu regulēt, koordinējot virzienus uz ziemeļiem un dienvidiem. Bieži tas nepatika tieši ieceļotājiem.

Nākamais Londonas solis jau nokaitināja pamatīgāk. Sākās konflikts nodokļu dēļ.1765. gadā tika ieviests “Zīmoga nodoklis”. Likums noteica, ka par testamentiem, kalendāriem, laikrakstiem, juridiskiem dokumentiem un daudziem citiem dokumentiem (kas drukāti uz apzīmogota papīra) ir jāmaksā zīmoga nodoklis. Izcēlās nemieri, un protestiem bija paredzētais efekts: likums tika atcelts 1766. gadā.

Vispār jau tolaik nebija runa par nenormāli lieliem nodokļiem, bet gan par principu. Pēc tam tika ieviests jauns nodoklis tējai. 18. gadsimta lieliskajam, modernajam dzērienam. Tas izraisīja tik milzīgu kolonistu sašutumu, ka 1773. gada 16. decembrī saniknots pūlis Bostonā iekāpa kuģos un pārmeta tējas kravu pāri bortam. Lorda Norta valdība atbildēja ar sankcijām un tāpēc slēdza Bostonas ostu.

1775. gada aprīlī nemieri pārauga pilna mēroga karadarbībā pie Bostonas, Džordža Vašingtona vadība sākās cīņas un 1776. gada 4. jūlijā tika pasludināta Amerikas Neatkarības deklarācija. Piedzima Amerikas Savienotās Valstis. 

Kāpēc viņiem tas izdevās? Tāpēc, ka kolonisti saņēma palīdzību no ārpuses. Izveidojās labvēlīgi apstākļi. Ziemeļamerikas neatkarības karš faktiski bija pasaules karš, kas tika izcīnīts vairākās arēnās. Pēc 1777. gadā zaudētās Saratogas, Francija pieteica britiem karu. 1779. gadā sekoja Spānijas kara pieteikums, un 1780. gadā konflikts vēl vairāk paplašinājās, iesaistot Nīderlandi. Iepriekšējos lielvaru konfliktos Lielbritānija vienmēr bija uzvarējusi, jo Francija un tās sabiedrotie mēdza iesaistīties karos Eiropas kontinentā un nebija spējuši pilnībā veltīt spēkus kolonijām viņpus okeāna. Tobrīd kontinentā bija miers. Francija bija veikusi ievērojamu jūras spēku reformu un bija gatava atriebties. 1781. gadā ģenerālis Čārlzs Kornvaliss padevās franču-amerikāņu spēkiem Jorktaunā, un divus gadus vēlāk Versaļā tika parakstīts miers. Lielbritānija atzina koloniju neatkarību un atdeva teritorijas gan Francijai (Rietumindija un Senegāla), gan Spānijai (Menorka un Florida).

Tātad – Amerikas Savienotās Valstis radās brīdī, kad parasts nodokļu strīds transformējās un pievienojās Eiropas lielvaru savstarpējam konfliktam. Ieguva tie, kas bija aizbraukuši uz ASV.  Pateicoties straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam un industriālai (armijas) attīstībai, tika pakļautas lielas teritorijas. Gandrīz viss kontinents. 

Attīstība tur būtu bijusi vēl straujāka, ja nebūtu vienas no lielākajām Amerikas Savienoto Valstu iekšpolitiskajām dilemmām – mūžīgā strīda starp Kongresu un štatu tiesībām. Taču kopumā ASV imperiālistiskais virziens bija pietiekami skaidrs un ekspansija turpinājās. Nākamajā attīstības posmā Ziemeļamerikas koloss pārvērtās par globālu lielvaru. Tagad viņi sāka noteikt lietas arī Eiropā, nevis otrādi. 

Tagad neatkarība tiks svinēta. 

Domāju, ka šogad pieredzēsim tur brīnumus: Tramps piedāvās mainīt konstitūciju un pieprasīs sev trešo prezidentūras termiņu utt. Tieši tāpat kā to izdarīja Putins.  Tāpēc atcerieties, ka 2026. gada 4. jūlijā viņpus okeānam būs liela svinēšana un notiks savādas lietas. Sagatavojieties pārsteigumiem jau tagad.

Attēlā: Neatkarības deklarācija, Džona Trambula glezna.