Balonu karš

Ukraiņi ir izdomas bagāta tauta. Savus talantus aktīvi izmanto arī karā pret krieviem. Piemēram, cīnās ar gaisā esošiem baloniem, kas radaros nav redzami. Šādi ukraiņi spēj uzbrukt svarīgiem militāriem mērķiem dziļi iekšā –  Krievijas vidienē. 

Pērn, 15. novembrī Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā (kur tiek ražota degviela Krievijas gaisa spēkiem) notika spēcīgs sprādziens. Pēc dažām nedēļām ugunsgrēks izcēlās arī Kapotņas naftas pārstrādes rūpnīcā netālu no Maskavas. Abi uzbrukumi tika veikti ar gaisa baloniem, ielidojot simtiem kilometru Krievijas teritorijā.(Wall Street Journal) 

Ukraina līdz šim aktīvi izmantojusi tā sauktos aerostatus – balonus, kas nolido noteiktā augstumā un ir aprīkoti ar radaru tehnoloģiju.“Šādu balonu ukraiņi nosūta  krievu virzienā, diezgan zemu – virs koku galotnēm. Tie spēj labi atklāt uzbrūkošos krievu dronus, kas pārvietojas kilometra attālumā,” – komentē Johans Huovinens, pulkvežleitnants un militārās stratēģijas lektors.

Ukraiņi šos balonu izmanto ne tikai kā novērotājus, bet arī kā transporta līdzekļus. Pārvietojot lādiņus virs ienaidnieka, un pārvietojot savus dronus aiz frontes līnijas. 

Balonus, kas bieži vien ir balti vai caurspīdīgi un kuru diametrs ir tikai pāris metri, esot grūti atklāt radaros un vētras laikā tos var sajaukt ar nokrišņiem. Tie atrisina dronu darbības rādiusa problēmu. Palīdz transportēt dronus dziļi iekšā Krievijā. 

Ukrainas uzbrukuma baloni lido augstu, pārvietojoties ar stratosfēras vējiem, kas parasti pūš uz austrumiem no Ukrainas Krievijas virzienā. Paceļot vai nolaižot balonus ar vārstu un propelleru palīdzību, tos var diezgan precīzi vadīt. Tā medijus informē ražotājs Aerobavovna, kas piegādā balonus Ukrainas armijai.

Johans Huovinens šos balonus raksturo kā vēl vienu, unikālu “bezkontakta kara” marķējumu. Kā ieroci, kuru nekad neviens agrāk tik veiksmīgi nav izmantojis.  “Karotājam vairs nav jāatrodas uz vietas frontē, lai veiktu šos uzbrukumus,”  – viņš konstatē.

Saskaņā ar laikraksta Wall Street Journal datiem, ASV armija pēdējo trīs gadu laikā ir iztērējusi 10 miljonus dolāru šādu balonu izstrādei. Pagājušajā gadā prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par vēl 50 miljonu dolāru iztērēšanu augstkalnu balonu izstrādei militāriem mērķiem. Daži no pašlaik ražotajiem baloniem var pārvietoties līdz pat 10 000 pēdu augstumā, ļaujot tos izmantot visādiem mērķiem. Piemēra, lai vertikāli mestu šāviņus lejup uz mērķiem, tādējādi apgrūtinot ienaidnieka pretgaisa aizsardzības sistēmas darbu. 

Pavisam drīz arī ASV armija testēšot balonus Nevadas štatā. Militārie testi ar baloniem ir plānoti arī Eiropā.

Ķīnieši arī savam ieroču arsenālam ir pievienojuši balonus. 2023. gadā tika pamanīts “spiegu balons”, kas nedēļu lidoja virs ASV, pirms amerikāņi to notrieca virs Atlantijas okeāna piekrastes.

Ilustrācija: Ukrainas armija sistemātiski izmanto šādus balonus gan novērošanas nolūkos, gan ieroču piegādei aiz frontes līnijas. Ukrainas uzņēmums Aerobavna to piegādā savai armijai.

Attēlā redzamais balons ir aprīkots ar signāla pastiprinātāju, lai nodrošinātu lielāku darbības rādiusu. Cīņai ar droniem. Foto: Aerobavovna

Leave a Reply