Autors: Sandra Veinberga (Veinberg)
Sandra Veinberg, Ph.D., Professor of Journalism.
Sandra Veinberg is a member of the Swedish Journalists’ Association (Publicistklubben), a foreign correspondent, and the author of several books on mass media and public relations. Writer (novel Ielocītās lapas etc) and translator of fiction literature.
Publiciste, rakstniece, mediju pētniece, profesore, phil.dr. vairāku zinātnisku monogrāfiju, kā arī daiļliteratūras autore.
Pakāpties uz citiem – intelektuāli vājo metode
Bugi-blūzs un joikas zviedru Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā
«Sieviešu diena» kā Padomju Savienības postkoloniālo seku izpausme Latvijā
Лиеноша диввалодиба jeb čurājošais puisēns Rīgas domē
Kāpēc Zviedrija atkal nākusi modē jeb 1984. gada ziņojumi
Žurnālisti vai troļļi. Kā viņus atšķirt?
ASV prezidenta murgi
Neļausim sevi sabraukt! Naida runa internetā un ikdienā
Vai tiešām ar liberālismu un demokrātiju ir cauri?
Jo negantāki ir mediji, jo lielāki priekšnosacījumi demokrātijai valstī
Luters: Lielākā cilvēces traģēdija ir nevis ļauno cilvēku brutalitāte, bet labo cilvēku klusēšana
Bērni mirst badā un sadeg, bet eksprezidente iegūst elitāru kapa vietu
Zemnieki vai pilsoņi. Kur paliek Krievija?
2017. būs liktenīgais gads Eiropas ēkai. Vai nodrošināsim tālredzīgo bremžu sistēmu?
32 Latvijas, kas staigā pa pasauli un meklē sev mājas. Bankas, Eiropa un bēgļu krīze
Ideālisma beigas ārpolitikā. Vai pagūsim pārkārtoties?
Propaganda «salauztajā telefonā» jeb spilvena plivināšana uz jumta
Spiegu galvaspilsēta atgriežas Vīnē
El Comandante ir miris. Kas notiks tālāk?
Ušakova «olugalvas» jeb kā notiek manipulācija ar tautu sociālajos tīklos
Vai okupantu monumentu nojaukšana ir vai nav barbarisms?
Partiju uguņošana: par skandālu ap rokgrupu «Līvi»
Retorikas “trampizācija” jeb Marka Zakerberga “žurnālistika”
Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem – kopā ar Latviju
«Velna Ziga» un trobelētājs Tramps jeb kā publiska melošana un insinuācijas palīdz tikt Baltajā namā
Šarms un magnētisms politikā. Ledus Hilarija
Rakstītā vārda spēks un balvas kā cenzūras veids
Individuālistu laiks jeb modernās ģimenes sākums?