Šajā bildē nav karš, bet sausums, kas apdraud Itāliju. Po upe izžuvusi un laivas var iet pastaigā uz mežu. Taču Ukrainā nav labāk. Sausums plosa arī šo kara sisto valsti. Lādiņi sprāgst Austrumukrainā ik dienas un pagaidām nekas labāks nav sagaidāms.

Krievu TASS ziņo, ka Doņeckas reģionā esot saņemts gūstā kāds zviedrs. Kurš cīnījies ukraiņu pusē. Azoviešu rindās. Tagad viņam Krievijā draudot nāves sods. Pirms dažām dienām krievu okupācijas vara uz nāvi notiesāja divus britus, kas bija karojuši kopā ar ukraiņiem.

Pagaidām nāves sodu Kremlis šiem cilvēkiem vēl nav izpildījis.

FSB spiegi ieņem vadošus amatus okupētajā Hersonā. 51. gadu vecais Sergejs Jeļisejevs, kurš guvis izglītību FSB un bijis Kaļiņingradas „valdības sastāvā “, tagad vadīs Hersonu Ukrainā. Hersona atrodas tuvu Krimai un šajā karā krita jau sākumā. Viņam palīdzēs vietējais „vilislācis“ jeb Aleksejs Kovaļevs kurš faktiski ir Ukrainas jurists, taču ir gatavs cieši sadarboties ar okupantiem un ieņemt augstus amatus.

Ko domā Kremļa Putins par kara gaitu un savām uzvarām? Esot priecīgs un novēlējis Austrumukrainas „atbrīvotājiem“ nedaudz atpūsties. Taču „specoperācija“ turpināšoties tālāk. Divi ģenerāļi, kas vadīja šīs kaujas, saņemšot apbalvojumus (Meduza). Pašlaik krievu atbrīvotajās pilsētās dzīvo tikai 10% iedzīvotāju. Pārējie aizbēguši (BBC).

Maskavā esot izlemts laukumu pie Lielbritānijas vēstniecības nodēvēt par „Brīvās Luhanskas republikas laukumu“. Savukārt laukumu pie ASV vēstniecības Maskavā jau pirms pāris nedēļām nosauca par „Brīvās Doņeckas republikas laukumu“. Jāuzsver ka īsi pirms kara sākuma Krievija atzina abas šīs okupētās Ukrainas teritorijas kā neatkarīgas valstis.

Zviedrijas un Somijas straujā pieslēgšanās NATO nozīmē, ka zviedriem jāsāk samierināties ar faktu, ka zviedru savējie karavīri tiks nosūtīti uz Baltiju. Tā nu tas ir.