Vakardienas galvenais notikums – Baidena vizīte Kijevā. Starp citu, Krievija esot bijusi informēta par šo vizīti iepriekš, taču ap „pasākumu“ vienalga bijis lielas slepenības aizsegs un neviens tā īsti nav zinājis un sapratis kurš ieradīsies un kā viss notiks. ASV prezidents atbraucis ar daudz mazāku „svītu“ nekā parasti un viņa viesošanās laikā Kijivā nepārtraukti kaukušas sirēnas, lai aizvāktu no ielām liekus „skatītājus“. (CNN) 

ASV prezidents ieradās ar lidmašīnu no Vašingtonas Polijā. Pēc tam ar īpašu vilcienu Kijivā.  (The New York Times)

Nav zināms kāda tieši bija Vašingtonas saruna ar Kremli pirms šīs vizītes, taču Putins ir bijis informēts par to, ka Baidens nākamajā dienā būs Kijivā (NBC). 

Šī esot bijusi pirmā ASV prezidenta vizīte valstī, kas atrodas kara stāvoklī un kurā nav amerikāņu armijas kontingenta. 

Videoreportāžā var redzēt kā Džo Baidens pastaigājas pa Kijivu kopā ar Volodimiru Zeļenski. ASV prezidents informēja, ka amerikāņi turpinās atbalstīt ukraiņu ciņu pret putina režīmu Krievijā „naudā un graudā“. Zeļenskis pateicās Baidenam par atbalstu kopš „ šīs traģēdijas pirmās dienas“.

„Gadu vēlāk Kijiva atrodas trupat. Ukraina arī –  savā vietā. Demokrātija arī,“- konstatēja Baidens vakar Kijivā. 

Vizītei ir liela simboliska nozīme. Tā notika pāris dienas pirms Ukrainas kara sākšanās gadskārtas un dienu pirms Vladimira Putina iepriekš izreklamētas runas Maskavā. 

Domāju, ka šo Baidena vizīti kara plosītajā Kijivā var salīdzināt ar Džona Kenedija Rietumberlīnes apmeklējumu 1963.gadā. Toreiz viņa mērķis bija atbalstīt berlīniešus pret Padomju Savienību, kas jau bija uzsākusi mūra būvniecību. Kenedijs toreiz teica, ka viņš arī esot „berlīnietis“. Savukārt Baidens vakar pateica pravietiskos vārdus, ka ASV atbalstīs Ukrainu cīņā pret Kremli “as long as i takes”.  

Pēc 5 stundu ilgās vizītes Džo Baidens atstāja Kijivu. 

Vakar Ķīna kārtējo reizi noliedza, ka pastāvot vieniošanās par ieroču piegādēm Krievijai. ASV Ārlietu ministrs Blinkens savā intervijā CBS ”Face The Nation” liecināja, ka šādas saunas starp Pekinu un Maskavu tomēr esot notikušas. Pašlaik Ķīnas ārkārtējais pārstāvis Vangs Jī ir ieradies Maskavā uz sarunām Kremlī. Formāli viņš runāšot ar Putinu par miera projektu Ukrainā, taču aizkulisēs eksistējot krievu prasība pēc ieročiem (Reuters) 

Ukrainas frontē dominē Doņeckas zona. Krievu panākumu joprojām nav, lai gan uzbrukums ir sācies. (ISW)

Nervozitāte kara fonā turpinās. To var novērot arī mums tuvajās kaimiņvalstīs.    

Pašlaik Zviedrijas drošības situācija patlaban esot ļoti riskantā stāvoklī, – tā vakar medijiem skaidri un gaiši pateica valsts militārā drošības un izlūkdienesta (MUST) vadītāja Lēna Halīna.  Karš Ukrainā būtiski ietekmējot arī Zviedrijas situāciju. Eiropas drošības garantijas ir pārstāvējušas eksistēt. Lai gan Krievija nav sasniegusi nevienu no saviem mērķiem, kurus Putins bija izvirzījis, kara stress joprojām ir spēkā.  Tā nu tas ir. 

Izskatās, ka Krievijas vadītāji ir jau atteikušies no saviem tālejošajiem svešu valstu teritorijas iekarošanas plāniem.  

Pašlaik visbīstamākie zviedriem esot Krievijas spiegošanas un kiberuzbrukumi. Līdzīgi patlaban darbojas Zviedrijā arī Ķīna. Izvēršot industriālo spiegošanu paralēli. MUST vadītāja pieņem, ka nākotnē Ķīna un Krievija varētu izvērst spiegošanu kopīgi koordinējot šo „darbu“ savā starpā. 

Par krievu spiegošanu Latvijā publiskas informācijas ir maz. Tā nu tas ir.