Ukrainas karš devis iespēju Putinam lēni iznīcināt savu nopietnāko konkurentu Alekseju Navaļniju. Cietums nav sanatorija, un īpaši smagos apstākļos cilvēks tur var arī aiziet bojā. Navaļnijs kolonijā esot ļoti novājējis, tāpēc eksperti pauž bažas par viņa veselības stāvokli.
„Ja mēs Navaļniju aizmirsīsim, tad viņa „būt vai nebūt“ var kļūt par ļoti aktuālu problēmu. Tieši to arī krievu iestādes pašreiz dara – lēni nomoka Alekseju līdz nāvei, kamēr mēs pārējie esam aizņemti ar Ukrainas karu,“ uzskata profesors Dmitrijs Oreškins no Rīgas.
Cietuma cīņa
Krievu opozīcijas līderis jau divus gadus atrodas cietuma ieslodzījuma apstākļos. 100 dienas ir pavadījis soda izolatorā. Tādos apstākļos cilvēks nedrīkst saņemt vēstules, runāt pa telefonu, saņemt paciņas (ieskaitot ēdienu), ko mēdz sarūpēt radi un tuvinieki. Tas novedis pie situācijas, ka Navaļnijs novājējis vēl par septiņiem kilogramiem. Pirms tam viņš jau bija noliesējis, jo iesāka ilgu badastreiku.
Nedomāju, ka ir jēga skaidrot, kāpēc Navaļnijs atrodas ieslodzījumā Krievijā. Pēdējo sodu viņš saņēma 2022.gada 31.decembrī, kad bija cietumā nomazgājies pārāk agri no rīta. Proti – pirms 06.00 rītā mazgāties nedrīkst, bet Navaļnijs to izdarīja 05.24.
Kā redzat, ja „kādu grib sist, tad koks vienmēr atradīsies“. Tā tas līdz šim noticis Navaļnija gadījumā. Krievi prot atrast iemeslus, lai sodītu tos, kas viņiem nepatīk. Šī ir klasiska spīdzināšanas metode kopš padomju laikiem, jo to regulāri izmantoja disidentu pazemošanai. Daudzi no Gulagā ieslodzītajiem pēc atbrīvošanas vairs nespēja saskaitīt, cik reižu ir „sēdējuši soda izolatorā“. „Cilvēku var sodīt ar šo metodi krievu cietumā arī tad, ja krekla augšēja podziņa pie apkakles nav sapogāta,“ atceras disidents Sergejs Kovaļovs.
Pēdējās fotogrāfijas, kuras ārzemju medijos publicējuši Navaļnija atbalsta grupas biedri, demonstrē ļoti novājējušu opozīcijas līderi. Viņš ir saslimis pēc tam, kad kāds hroniski slims cietumnieks viņu apzināti inficējis, un pēc tam pārcietis smagu plaušu karsoni. Šā iemesla dēļ Aleksejs lietojis daudz antibiotiku, kuru rezultātā sākušās kuņģa problēmas. „Mēs pieprasām pārtraukt Navaļnija vajāšanu cietumā. Proti, izmantojot soda izolatoru. Pieprasām, lai viņu var izmeklēt ārsts ārpus cietuma,“ teikts aicinājumā. Petīciju parakstījis 481 krievu ārsts atklātā vēstulē Vladimiram Putinam. Tā datēta ar 10.janvāri.
Četras dienas vēlāk līdzīgu vēstuli publiskoja vairāk nekā 100 krievu advokātu. Tā arī bija adresēta Vladimiram Putinam. Tika pieprasīts, lai cietuma personāls ievēro likumu un izbeidz vajāt Navaļniju, sistemātiski sūtot viņu uz soda izolatoru. Lai viņam tiek atļauts tikties ar civilajiem ārstiem.
Pats Navaļnijs mikroblogā Twitter raksta par šīm problēmām. Ja viņš lūdz laiku cietuma administrācijai uzrakstīt vēstuli tuviniekiem, tad sākumā šim nolūkam tiek piešķirta 1 stunda 30 minūtes dienā, bet pēc tam uzreiz laiks samazināts līdz 35 minūtēm dienā. Kad viņš sūdzējās par to, ka kamerā ir patumšs, tika atnesti divi prožektori, kas deg nepārtraukti 16 stundas diennaktī.
Pagaidām nav zināms, kādā veidā Navaļnijam tomēr izdodas izmantot sociālos medijus. Iespējams, ka tas tiek darīts vēstuļu rakstīšanai paredzētajos laikos vai tad, kad cietums atļauj ieslodzītajiem telefoniski sarunāties ar advokātiem. Pēc tam atsūtīto tekstu sociālajos medijos publicē viņa štābs.
Dmitrijs Oreškins uzskata, ka cilvēki brīvajā Rietumu pasaulē neaptver, cik viegli Putinam var izdoties nogalināt Navaļniju.
“Navaļnijs ir konfrontējies ar sistēmu, kas savus ienaidniekus iznīcina. Tas ir jāsaprot. Rietumos to neaptver. Ir „pavisam normāli“, ka Putins nogalināja opozīcijas līderi Borisu Ņemcovu, noslepkavoja žurnālisti Annu Poļitkovsku… tā tas notiek. Karš Ukrainā ir novērsis pasaules uzmanību no Navaļnija, un viņam tas var izrādīties liktenīgi. Traģiski, ka Rietumu pasaule par viņa eksistenci pamazām aizmirst, kaut vai tāpēc, ka viņš bija visspēcīgākais Putina kritiķis krievu vidē.“
Februāra sākumā Navaļniju pārcēla uz daudz mazāku cietuma kameru. Tagad viņš nemaz vairs nedrīkst tikties ar saviem piederīgajiem. Līdz tam nedrīkstēja tikties ar tuviniekiem astoņus mēnešus pēc kārtas, tagad tas pats aizliegums paliek spēkā vēl sešus mēnešus. Vairāk nekā gadu – vientulība. Piespiedu kārtā.
No Saharova balvas Eiropā līdz soda karcerim Krievijā
Aleksejs Navaļnijs ir 2021.gada Saharova balvas laureāts. Augsto apbalvojumu saņēma par cīņu Krievijā, organizējot demonstrācijas pret prezidentu Putinu un viņa valdību, kā arī par gatavību pašam kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās un apņēmību iestāties par pretkorupcijas reformām valstī.
Putins iebildumus un pretiniekus necieš. Ar to samierinājušies daudzi tik lielā mērā, ka baidās Kremļa šefu informēt pat par reālo īstenību un patiesību. Labāk Vovam melot nekā zaudēt amatu vai dzīvību. Taču Navaļnijs šos apstākļus nekad nav ņēmis vērā. Uzvedoties tā, it kā Putina atriebība uz viņu nevarētu attiekties. Tāpēc 2020.gada 20. augustā Navaļniju saindēja ar nervu indi Novičok lidmašīnā no Tomskas. Tas notika priekšvēlēšanu kampaņas laikā, un indētāji bija GRU štata darbinieki, kas bija apsmērējuši viņa apakšveļu ar kontaktindi viesnīcas istabā. Pēc apģērbšanās „tīrās drēbēs“ Navaļnijam lidmašīnā palika slikti. No smagas saindēšanās un komas stāvokļa viņš atveseļojās Berlīnē vairākus mēnešus vēlāk. Atjēdzās, atguvās un nolēma cīnīties tālāk. Nepalika ārzemēs, bet nolēma viens pats atgriezties dzimtenē.
2021.gada 17. janvārī (uzreiz pēc atgriešanās Krievijā) Navaļniju Maskavas lidostā aizturēja, pēc tam tiesāja un arestēja vēlreiz. 2021.gada 2. februārī tika paziņots viņa soda mērs – 3,5 gadi Pokrova 2. kolonijā pie Vladimiras.
2022.gada 23. martā tika sarīkota otra tiesa, kura pēkšņi atzina viņu par vainīgu arī naudas izsaimniekošanā un notiesāja ar +9,5 gadiem cietumā. Pašlaik Kremļa plānos ir viņu tiesāt tālāk. Proti, vēl par deviņiem „konstatētiem noziegumiem“, un tas nozīmē, ka Putina pretiniekam tiek noorganizēts cietumsods 35 gadu garumā. Putinam patīk spīdzināt cilvēkus. To var redzēt Ukrainas frontē un pilsētās, to var novērot Navaļnija cietuma kamerā.
Šobrīd viņš atrodas stingra režīma soda kolonijā nr. 6. Melehovā ar paaugstinātu drošības līmeni. Turpat pie Vladimiras.
2021.gada marta beigās Putina opozicionārs sāka badastreiku, protestējot pret to, ka nav pieejama normāla medicīniskā aprūpe. Atbilde uz šo protestu bija loģiska – 2021.gadā Krievijas tiesa atzina Alekseja Navaļnija organizāciju Krievijā “Pretkorupcijas fonds“ un tā reģionālos birojus par „ekstrēmistu grupām“. Putins sagrāva viņa politisko darbību un pašlaik aktīvi grauj sava opozicionāra veselību cietumā.
Indēšanas aizrautība
Kremlis necieš citādi domājošos. Tāpēc Vladimirs Putins intensīvi apkaro visus, kas varētu paust alternatīvu viedokli, būt viedokļu līderi vai izgaismot Krievijas patieso situāciju ārzemniekiem. Indēšana ir krievu spiegu organizācijas FSB specializācija. Ar ļoti bīstamu vielu palīdzību tiek indēti bijušie krievu izlūkdienestu darbinieki, nerēķinoties ar to, ka „operācijas“ rezultātā var iet bojā arī nevainīgi garāmgājēji. Šādi 2006.gadā ar radioaktīvu vielu poloniju tika noindēts bijušais krievu aģents Aleksandrs Ļitviņenko. Viņam paredzētā inde tika piedāvāta pēcpusdienas tējas formā Millennium Hotel bārā Londonā. Indēšanu veica divi krievu FSB aģenti gaišā dienas laikā. Viņi netika tiesāti, jo Krievija atteicās tos izdot Lielbritānijas tiesai. Tējkanna un trauki, kuros tika piedāvāts nāvēklis Ļitviņenko, tika izmantoti vēlāk viesnīcas restorāna ikdienā turpmākos mēnešus 2006.gadā. Pat nenojaušot notikušo. Tāpēc nav izslēgts, ka ar krievu radioaktīvo vielu saindējās vai sabojāja veselību arī citi viesnīcas viesi. Iespējams, ka tas notika nedaudz vieglākā formā. Varbūt aizgāja bojā? Var gadīties, ka šie cilvēki tā arī līdz šai dienai nav sapratuši, no kādas krūzes padzērās Londonas viesnīcā? Tas nozīmē, ka krievu indētāji pakļāva slimības riskam arī citus hoteļa restorāna vai bāra apmeklētājus, kuri, malkojot kafiju vai tēju no traukiem, no kuriem izmazgāt polonija atliekas nav iespējams, varbūt saslima. Neko nezināja arī restorāna, viesnīcas saimnieki un viesi. Krievu spiegi noindēja savu bijušo kolēģi, pakļaujot riskam vēl simtiem citu cilvēku Londonā.
Nezinu, vai to var saukt par paviršību, bet par nelietību gan.
Līdzīgu akciju pāris gadus vēlāk Lielbritānijā veica vēl divi Putina „tūristi“ Anatolijs Čepiga un Aleksandrs Miškins ar mērķi nogalināt bijušo krievu spiegu Sergeju Skripaļu Solsberijā. Starp citu, 2014. gadā šie paši divi puiši uzspridzināja munīcijas noliktavu Čehijā un bija jau pasludināti starptautiskajā meklēšanā.
Taču tas netraucēja krievu spiegiem manīt uzvārdu un pasi, lai ceļotu tālāk un pārvietotos netraucēti cauri robežkontrolēm.
Viņu indes uzbrukums tautietim – krievu spiegam 2018.gada 4. martā kļuvis par nelietības paraugstundu pasaules publiskajai domai. Pierādot, ka Putins var pavēlēt nogalināt ikvienu cilvēku jebkurā pasaules punktā un atradīsies aktīvisti, kas šo pavēli izpildīs vulgārā veidā.
Upuris bija dubultaģents Sergejs Skripaļs, pie kura viesos no Krievijas tobrīd bija atbraukusi meita Jūlija. Abi izdzīvoja pēc indēšanas, tāpat kā Navaļnijs. Taču nogulēja komā Lielbritānijas slimnīcā apmēram mēnesi. Krievu spiegi uzpūta indi “Novičok“ uz upura mājas durvju roktura. Atverot durvis, abi upuri inficējās, taču saļima tikai vēlāk – parkā uz soliņa.
Starp citu, ar nervu indi apsmērētās ārdurvis varēja aiztikt arī kāds bērns, pastnieks vai ātro uzkodu piegādātājs. Tā varēja notikt. Tad nogalināti būtu arī šie cilvēki, kas būtu trāpījušies Kremļa indētājiem pa kājām.
Izmantoto flakoniņu ar krievu indi krievu spiegi vēlāk izmeta gružu kastē turpat ielas malā. Nāvējošā inde bija iepildīta smaržu flakoniņā „Nina Ricci“. Ērtības vai stila pēc? Nezinu, taču mani šajā procesā šokē vieglprātība, ar kādu krievu spiegi ieved svešā valstī nāvējošu šķidrumu un rīkojas ar to bezatbildīgi. Tieši šīs paviršības dēļ bojā gāja arī kāda 44 gadus veca angliete Dovna Stārdžesa. Viņas draugs bija atradis atkritumu tvertnē „šo smaržu pudelīti“ un uzdāvinājis. Pēc „iesmaržošanās“ sieviete mira, jo pudelītē nebija smarža, bet gan nervu inde „Novičok“ ar kuru vēlāk indēja Alekseju Navaļniju lidmašīnā GRU vai FSB cilvēki.
Starp citu, nervu indes smaržu pudelītē bija atlicis vēl krietni daudz. Ar to varēja noindēt vismaz 1000 personas. Atkal indētāji no Maskavas, atkal nepiesardzība, cinisms pret apkārtējiem Putina pavēles gaismā.
Vainīgos britu policija noskaidroja ātri, palīdzēja Bellingcat pētnieciskā žurnālistika, kas uzraka faktus, ka ar „tūristu“ Petrova un Boširova pasēm faktiski ceļojuši GRU aģenti Aleksandrs Miškins un Anatolijs Čepiga. Kremlis visu noliedza. Ieskaitot pierādījumus. Taču premjerministre Terēza Meja tomēr publiskoja atklātos faktus un pasaule uzzināja, kā Vladimirs Putins novāc sev netīkamus ļaudis.
Augstākminētie ir visskaļāk izskanējušie Kremļa atriebību upuri. Taču tie nav vienīgie. Iet bojā arī citi krievi ārzemēs, taču tas notiek klusāk un mediji to skaļi neizbazūnē. Piemēram, krievu uzņēmējs Nikolajs Gluškovs tika nožņaugts un atrasts savā mājā Lielbritānijā 2018.gada martā. Vienu nedēļu pēc Sergeja Skripaļa indēšanas Solsberijā. Slepkava bija pūlējies šo slepkavību „pārvērst“ pašnāvībā. Nikolajs tika nožņaugts no mugurpuses un pēc tam ievietots cilpā, lai izskatītos pakāries. Gluškovs bija spiests bēgt no Krievijas saistībā ar apsūdzībām par naudas izsaimniekošanu kompānijā Aeroflot. Viņš bija šā uzņēmuma direktora vietnieks. Pēc soda izciešanas trīs gadu garumā Gluškovs publiskoja faktus par to, kā Kremlis izmanto krievu lidkompāniju spiegošanas operāciju realizēšanā. 2010.gadā Gluškovs ieguva politisko patvērumu Lielbritānijā.
Taču Kremļa garā roka atrada viņu arī Lielbritānijā un iznīcināja.
Tuvs viņa draugs bija oligarhs Boris Berezovskis, kurš arī tika atrasts miris (2013) Lielbritānijā. It kā pašnāvības upuris, it kā cietis no slepkavības. Viedokļi par notikušo joprojām pretrunīgi. Taču vienā jautājumā visi ir vienoti – Berezovskis bija pazīstams kā Vladimira Putina politikas kritiķis. Turklāt tuvs noindētā spiega Aleksandra Ļitviņenko draugs. Pret viņu Krievijā bija „noorganizētas“ 11 krimināllietas, starp tām arī viena par valsts apvērsuma organizēšanu.
Tagad Navaļnijam var draudēt kas līdzīgs. Atliek tikai brīnīties par to, kāpēc viņš atgriezās Krievijā no Berlīnes. Vai tā bija drosme vai lētticība, ideālisms vai bērnišķīgs naivums, kas lika Aleksejam Navaļnijam lidot atpakaļ uz Maskavu?
Laiks rādīs, kāpēc šobrīd ietekmīgākais Putina pretinieks rīkojās tieši šādi.
Laiks rādīs.