Putina vakardienas runa tika gaidīta. Austrumos un rietumos. Taču cerības par kara noregulējumu neattaisnojās. Kremļa vadītājs runāja 90 min. un izvēlējās citu taktiku nekā tika gaidīts. Viņš šo kara varmācību izraisīja, pārrēķinājās, nepanāca iecerēto. Tāpēc tikai viņš arī var šo nejēdzīgo asinsizliešanu pārtraukt. Izbeigt karu.
Tieši to es gaidīju no šīs runas.
Diemžēl cerētais nenotika. Putins palika „pie sasistajiem ratiem“. Cenšoties savus zaudējumus un izgāšanos pārvērst kaujas sparā. Tāpēc, ka ir slikts zaudētājs. Piedāvājot mums verbālu rosolu, kurā apvienojās: draudi, meli un aizvainojums. Viņš pārmeta rietumiem, ka tie bojājot ukraiņu dzīvi un visu laiku uzmācoties Krievijai. Putina spēcīgāka puse ir nepatiesību izdomāšana un to piekarināšana publiskajā telpā patiesības vietā. To viņš praktizēja arī vakar.
Klausoties viņu, pārņem neērtības sajūta par tik bezkaunīgu izdomāšanas praksi, kādu praktizē Krievijas vadītājs, pieskaņojot visus pasaules notikumus savām „piegrieztnēm“. Melošana ir Putina galvenā retorikas metode. Līdz šim viņš ir daudz melojis gan par kara izraisīšanas iemesliem, gan par tā gaitu. Šoreiz Putins publiskoja jaunus izdomājumus par to, ka Rietumi esot gatavi uzbrukt Krimai un krievi vienkārši aizstāvoties. Rodas iespaids, ka viņam jāizdomā visi iespējami nepatiesības veidi, lai ieskaidrotu krieviem šī kara nepieciešamību.
Vīrietis ar varu ir pārrēķinājies, izgāzies un zaudējis. Taču tēlo uzvarētāju un apmelo tos, kuriem pats dara pāri. Vai es brīnos par to? Nē, šī ir tipiska postsovejtiska veča loģika. Atteikties atzīt savu vainu un nespēja beigt konfliktu ar atvainošanos. Ar tādiem arī mums ir pilns parlaments, partijas un varas gaiteņi. Ventspils domē un Rīgā. Iespējams, ka kopā ar Putina paaudzi no pasaules aizies cilvēki, kuri nemāk zaudēt. Neprot atzīt savu vainu. Nespēj atvainoties tiem, kuriem paši nodarījuši pāri.
Faktiski jau nebija nekādas loģikas uzbrukt Ukrainai. Tā būtu aizgājusi pati savu ceļu projām no Krievijas uz Rietumiem. Taču Putins bija pārliecināts, ka viegli iekaros Ukrainas teritoriju un tagad ir iesprūdis sev neizdevīgā pozīcijā. Lai attaisnotu sevi viņš vakar sāka apgalvot, ka Rietumi piegādāšot Ukrainai atomieročus utt.
Šo dezinformācijas metodi sauc par akcentu pārlikšanu. Proti – noņemot uzbrucējam agresora zīmi un pielīmējot to upurim. Tātad Putins uzbrūk, bet tēlo, ka ir otrādi: ukraiņi esot uzbrukuši viņam pirmie.
Loģiski un normāli būtu pārtraukt šo karu. Punkts. Hitlers iznīcināja sevi pats savā bunkurā. Putins to nespēj. Viņš (zaudējuma atzīšanas vietā) uzsāk jaunu melošanas kampaņu savējiem krieviem.
Jā, centās iedvest krieviem ticību nākotnei. Viss būšot labi un nekādas krīzes nebūšot. Aicinot krievus palikt savā vietā un piedalīties viņa projektā arī turpmāk.(DN, SvD)
Ko tad īsti viņš pateica: 1) karš Ukrainā tikšot turpināts, 2) Krievijai gaidāmi grūti laiki, 3) Krievija izstāsies no kodolieroču atbruņošanas līguma, 4) Rietumvalstis novedušas pašas sevi līdz krīzei, ieviešot sankcijas pret Krieviju, 5) Ukrainas karu esot izraisījušas Rietumvalstis, nevis Krievija, 6) Putins pats esot novērsis visas ekonomiskās problēmas Krievijā un inflācija esot augsta vienīgi Rietumos (nevis paša mājās), 7) tiks izveidots fonds, kas finansēs krievu karavīrus un viņu piederīgos, 8) Oligarhiem būtu jāatgriežas atpakaļ un jāinvestē nauda Krievijā, 9) sociālajos medijos tauta uzjautrinājās par to cik neieinteresētas sejas esot bijušas visiem tiem, kuri klausījās šo runu zālē, 10) nākamās prezidenta vēlēšanas Krievijā būs 2024.gadā.
Tas par Putinu.
Tagad par karu.
Ķīnas prezidents gatavojas apmeklēt Maskavu. Vizīte notikšot tuvāko mēnešu laikā (The Wall Street Journal)
Vairāki cilvēki vakar gājuši bojā krievu uzbrukuma laikā Hersonai. Uzbrukums noticis Putina runas laikā. (TT)