Speciāli TVNET

Zviedrijas iestāšanās NATO ir smags Putina prestiža zaudējums. Tagad NATO dominēs Baltijas jūras zonā, neskatoties uz to, ka eksistē somiem nozagtā Pēterburgas teritorija un vāciešiem nočieptā Kēnigsberga, kuru Čērčils vieglprātīgi uzdāvināja Staļinam. Viss, kas krieviem “ir pie Baltijas jūras“, ir zagtas teritorijas. Tādas pašas kā pašlaik okupētās Ukrainas zemes. Tāpēc nav jābrīnās, ka Kremļa reakcija uz NATO mītiņu viļņa ir samērā „maiga“. 

Krievu reakcija

Kremļa Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka Zviedrijas iestāšanās NATO, radīšot negatīvas sekas Krievijas drošībai. Tātad skan tas pats refrēns, kas tika runāts Somijas pievienošanās laikā. Vēl biklāki bija parasti bravūrīgā Sergeja Lavrova izteikumi. „Viņi jau zināja un gaidīja šo faktu“, – uzskata Insbrukas universitātes Krievijas eksperts Herhards Mangots. Taču piebilst, ka faktiski šis notikums ir smags trieciens Vladimira Putina prestižam. Vēl 2021.gada decembrī Putins pieprasīja apturēt NATO robežu paplašināšanos. Taču tagad viņš par to saņem divas jaunas, spēcīgas NATO valstis tieši pie savām robežām. 

Pašreizējie Kremļa valdnieka izteikumi ir pretrunā retorikai, kuru vēl martā pauda Krievijas vēstnieks Zviedrijā Viktors Tatarincevs. Toreiz viņš draudēja „smagi atriebties“, ja Zviedrija rīkosies pretēji Kremļa interesēm. „Esmu drošs, ka jaunās – naidīgā militārā bloka valstis kļūs par pirmajiem mūsu atriebības mērķiem“ – uzsvēra vēstnieks. Liekot saprast, ka gan Skone gan Gotlande ir Kaļiņingrada raķešu redzes lokā. Līdzīgus, konkrētus draudus toreiz saņēma arī Somija. 

Krievi tagad mēģināšot izvietot karaspēku gar Somijas robežu. Yle ziņo, ka tur būšot ap 40 000 krievu kaujinieku. Pagaidām neko tamlīdzīgu novērot tur nevar, jo šī robeža ir 1300 km gara un laikam visas Krievijas militārās rezerves tomēr aprij Ukrainas fronte.  

Līdz šim Krievija ar ārpasauli sarunājās tikai pavēļu un draudu formā. Tagad pienācis laiks iemācīties komunicēt. Kā norādīja Lietuvas bruņoto spēku virspavēlnieks Valdemārs Rupšis; „Krievijai beidzot jāiemācās normāli sarunāties ar NATO, bez ieroču žvadzināšanas“. (DPA, AFX).

Baltijas jūras valstu drošība

Vācu laikraksts „Die Welt“ otrdien rakstīja, ka Zviedrijas iestāšanās NATO  palielina drošību Baltijas jūras reģionā. Tātad – garantē arī Vācijas drošību. Vēl precīzāk šajā virzienā izteicās norvēģu Kate Hansena Bunta (DNAK) uzsverot, ka Zviedrijas iestāja maina lietu stāvokli un tagad Baltijas jūra ir pārvērtusies NATO iekšējā jūrā jeb ezerā. (IPG)

Protams, ka iestāšanās procedūra nav pabeigta. Ir tikai Turcijas un Ungārijas solījums. Tas jāapstiprina abu valstu parlamentiem.  Iespējams, ka tas notiks rudenī. Kas notiks pēc tam?

Tad Zviedrija tiks pievienota vienam no trim centriem. Operatīvajā līmenī NATO pašlaik ir 3 šādi centri: Neapole Itālijā. Brunsuma Nīderlandē un Norfolka ASV. Somija jau iekļauta Brunsumas grupā, taču Zviedrija iespējams pievienosies Norfolkai, kas ir operatīvā līmeņa pavēlniecības daļa Virdžīnijas štatā ASV ( Joint Force Command Norfolk). Tur atrodas centrālais štābs un izvietota lielākā kara flotes bāze.

JFC Norfolk plāno un realizēt kaujas operācijas Ziemeļatlantijā. Taču Brunsuma, kurā iekļaujas Vācija, Polija, Baltijas valstis un Somija, strādās citā līmenī. Nav izslēgts, ka tikšot izveidota jauna komandcentrāle  Eiropas Ziemeļvalstīm pie Nortvudas Lielbritānijā, jo pašlaik pārāk daudz valstu pakārtotas Brunsumas centrālei.  Tā uzskata profesors Džons R. Deni (US Army War College, Pennsylvania). Pēc viņa domām lielais dalībvalstu skaits liks izveidot jaunu pārvaldes struktūru. Lai gan nāksies rēķināties ar „veco valstu“ (piemēram, Lielbritānijas) ambīcijām saglabāt  savu vadošo pozīciju tieši kara flotes jomā. 

Ko Zviedrijas pievienošanās dos Baltijas valstu aizsardzībai?

„Tas dos iespēju pārvietot tehniku un armijas daļas pāri jūrai. Zviedrijā, iespējams, būs liela loģistikas bāze, kas varētu nodrošināt tehnikas piegādes uz visām pusēm“- uzskata profesors Džons R.Deni. Vispirms šie jautājumi jāizrunā Stokholmā un Briselē un tikai pēc tām mēs uzzināsim rezultātu. 

Vai zviedru karavīriem būs jādodas palīgā Ukrainā?

„Nē. Protams, ka 5§ nosaka visu dalībvalstu atbildību un pienākumu palīdzēt alianses dalībvalstij, kurai tiek uzbrukts.  Taču katra dalībvalsts pati izlemj kā tā reaģēs un palīdzēs valstij, kurai ir uzbrukts“, – komentē profesors.  

Erdogana pļauka Putinam

Turcijas autokrāta pēkšņā stratēģijas maiņa ir radījusi situāciju, ka Zviedrija tomēr varēs kļūt par NATO dalībvalsti un mainīsies arī Eiropas ģeopolitika. Iespējams, ka ar šo Erdogans vēlas tuvoties Rietumvalstīm ar kurām pēdējos gados viņam nebija labas un patīkamas attiecibas. Nav izslēgts, ka Turcija tagad vairāk palīdzēs tieši Ukrainai, nevis turpinās koķetēt ar Putinu un Krieviju. 

Augustā paredzēta abu autokrātu tikšanās Ankarā. Šī būtu pirmā Putina vizīte NATO valstī, kopš Ukrainas kara sākuma. Tagad nav skaidrs vai šāda tikšanās vispār notiks, jo Turcijas diktators ir nostājies uz citas stratēģijas sliekšņa. Līdz šim viņš mēģināja ar vārdiem atbalstīt Ukrainu, bet ar darbiem pretoties rietumu sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Tādu bijām pieraduši redzēt Erdoganu. Šodien aina ir cita un Putinam šis pavērsiens noteikti nav pa prātam. 

Ko īsti ir izdarījis Erdogans? 1) Atbrīvojis piecus augsta līmeņa militāros ukraiņu vadītājus no gūsta Turcijā. Azovieši (pēc Mariopoles krišanas) tika apmainīti ar krievu karavīriem un nonāca gūstā Turcijā. Putins pieprasīja, lai šie gūstekņi tiek paturēti gūstā līdz kara beigām, taču Erdogans izlēma citādi. 2) Turcija piedalīsies jaunas rūpnīcas celtniecībā Ukrainā, ražojot tur turku Bayraktar dronus. 3) Sarunu laikā ar Zeļenski, Erdogans pauda viedokli, ka Ukraina ir cienīga kļūt par NATO dalībvalsti. 4) Ankaras lēmums atļaut Zviedrijai kļūt par NATO dalībvalsti, ir pretējs Kremļa saimnieka vajadzībām.

Kādi apstākļi piespieda Erdganu šādi rīkoties? 

Viens no redzamākajiem priekšnosacījumiem ir vajadzība iegādāties no amerikāņiem kara lidmašīnas F-16. Otrs iemesls varētu būt Prigožina veiksmīgais „Marš uz Maskavu“, kas tika paturēts pēdējā brīdī. Tas norāda, ka „cars Putins“ netiek galā pats savā valstī un tāpēc citiem diktatoriem vairs nešķiet interesants. 

Aizvadītie kara mēneši pierāda, ka Putina plāns nav izdevies. 89% ukraiņu atbalsta valsts līdzdalību NATO un pašlaik aliansē iestājušas vēl divas Ziemeļeiropas valstis, kas atrodas ļoti tuvu Krievijas  robežām un tādā kārtā Baltijas jūra jau pārvērtusies par NATO iekšējo ezeru.