Šodien pusdienlaikā glābēji Odesā no gruvešiem izvilka vēl vienu mirušu cilvēku. Tas nozīmē, ka vismaz pieci cilvēki zaudējuši dzīvību pēc tam, kad sestdienas vakarā Krievijas drons ietriecās daudzdzīvokļu mājā. Pilsētas centrā. (TT) Šorīt, agri no rīta notriekti četri Krievijas droni virs Harkovas un Dņepropetrovskas apgabala. (DN)

Krievijas valsts ziņu aģentūra “Ria Novosti” informē, ka ukraiņu drons šorīt trāpījis daudzdzīvokļu namam Pēterburgā (AP). Saskaņā ar vietējo varasiestāžu sniegto informāciju seši cilvēki esot saņēmuši medicīnisko palīdzību. Par cietušajiem netiek ziņots.

Vācijas militārās pretizlūkošanas dienests MAD izmeklē, vai Krievija ir pārtvērusi iekšējo saziņu starp Vācijas gaisa spēku augstākajiem virsniekiem. Piektdien Krievijas propagandas kanāla RT vadītāja Margarita Simonjana publicēja 38 minūšu garu audioierakstu, kurā dzirdams, kā virsnieki apspriež iespēju nogādāt Ukrainai Vācijas tāldarbības robotu Taurus. Vācijas kanclers Olafs Šolcs šodien pauda viedokli, ka noplūde ir „ļoti nopietna lieta”, kas „tiek ļoti rūpīgi izmeklēta”. Sākumā pastāvēja versija, ka audio fails varētu nebūt īsts un ir MI ģenerēts. Taču tagad ir skaidrs, ka tas ir īsts, – vēsta žurnāls Der Spiegel. Tagad rodas jautājums, vai Krievija varētu būt pārtvērusi arī citas iekšējās armijas sarunas Vācijā.

Šolcs vairākkārt ir izteicies, ka nevēlas sūtīt Taurus uz Ukrainu, kur tas varētu sasniegt mērķus dziļi Krievijas iekšienē. (TT)

Jābrīnās ko vācieši ar šo savu „piesardzību“ pret Putinu vēlas panākt? Domā, ka krievi viņus pasargās sava kodoluzbrukuma apstākļos? 

Eiropā tupinās debates par kopīga „kodolpriekškara“  =„lietussarga“ izveidošanu Rietumeiropai. Eiropas līderi ir spiesti saprast, ka Putina režīmam nevar uzticēties un ar viņu nevar risināt nekādas sarunas. Kremļa varas ambīcijām var stāties pretī tikai ar spēku. Neko citu viņi nesaprot un nerespektē. Pēckara drošības politikas nolaidība ir atstājusi Eiropas aizsardzību novārtā. Tagad mēs eiropieši esam atkarīgi no Amerikas Savienotajām Valstīm, lai nodrošinātu mūsu kolektīvo drošību un palīdzētu Ukrainai. Tā nu tas ir. Slikti, bet fakts. Pagaidām NATO kalpo kā uzticams Krievijas atturēšanas līdzeklis. Taču pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām ASV, ja Baltajā namā atgriezīsies Donalds Tramps, tad  šīs kolektīvās aizsardzības garantijas varētu kļūt vēl nedrošākas. Tas nozīmē, ka mums jāsāk aizsargāt pašiem sava māja un uz amerikāņiem vairs nevaram paļauties 100%. Putins, protams, pieliks visus spēkus, lai Tramps uzvarētu un šo iespējamību nevajadzētu izslēgt. Kremlim izdevās „brexits“ un Lielbritānija izvēlās no Eiropas Savienības kā čiekurs no kastes, viņš panāca iepriekšējo Trampa ievēlēšanu ASV, bet izgāzās Francijas prezidenta vēlēšanās.  Kremlis spēj ietekmēt arī mūsu velētājus (caur sociālajiem medijiem), tos apmuļķojot. Šogad Putins darīs visu iespējamo, lai Tramps uzvarētu.

Tas nozīmē, ka nevajadzēja atņemt ukraiņiem kodolieročus toreiz, kad tas tika izdarīts. Ja Ukraina 90. gados nebūtu nodevusi savus kodolieročus apmaiņā pret brīvām drošības garantijām, Krievijas režīms, iespējams, nebūtu uzdrošinājies tagad iebrukt.

Šis apstāklis man liek saprast, ka ļoti augstos amatos nonāk netālredzīgi cilvēki. „Klintons un kompānija“ to pierāda. Muļķīgi lēmumi var novest pasauli pie traģiskām sekām. To mēs redzam tieši tagad. Viņi toreiz „savārīja“: draudot ukraiņiem un pieprasot viņiem likvidēt savus kodolieročus. Taču tagad nav spējīgi solītas „drošības garantijas„ Ukrainai īstenot. 

Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuru loģika ir tāda, ka tos faktiski nekad (!) nevajadzētu izmantot. Taču tie ir efektīvs ienaidnieka iebaidīšanas līdzeklis, un to pastāvēšana, iespējams, ir novērsusi pāris pasaules karus līdz šim.

Gan Lielbritānijai, gan arī Francijai ir kodolieroči, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses. NATO kodoldrošības lietussarga pamatā galvenokārt ir ASV kodolieroči un gatavība nepieciešamības gadījumā tos izmantot. Taču NATO savu kodolieroču nav.

Tie ir tikai dažām valstīm, kas ir NATO sastāvā. 

Salīdzinājumā ar „aukstā kara“ laiku, šodien kodolieroču daudzums pasaulē ir salīdzinoši neliels. Francijai un Lielbritānijai šodien ir nedaudz vairāk par 500 kodolgalviņām kopā. Salīdzinājumā ar Krievijas un ASV arsenāliem (kuros katrā ir vairāk nekā 5000) Eiropas spējas izskatās ierobežotas. Tomēr Francijas prezidents Emanuels Makrons ir jau licis saprast, ka Eiropai šāds „lietussargs“ būtu jāizveido. Praktiski tas varētu nozīmēt, ka mēs esam ieinteresēti Francijas un Lielbritānijas kodolieroču skaita palielināšanā, lai viņi ar šo uzņemas aizstāvēt arī mūs. Šādā veidā varētu izveidot kodoldrošības lietussargu visā Eiropā.

Vairāki Vācijas politiķi, tostarp bijušais ārlietu ministrs un Zaļo partijas biedrs Joška Fišers, ir izvirzījuši ideju, ka Eiropai vajadzētu iegādāties savus kodolieročus.

Jā, zinu, ka normālā un ideālā pasaulē nekādi kodolieroči nav vajadzīgi. 

Tā tas ir. Ideālā pasaulē kodolieroči noteikti nebūtu vajadzīgi. Taču karš Ukrainā, Alekseja Navaļnija slepkavība un Krievijas izdotais Igaunijas premjerministres Kaijas Kallas aresta orderis ir skaidri pierādījumi tam, ar kādu režīmu mums ir darīšana. Kremlis izmanto vājumu, bet baidās no spēka. Tāpēc mums ir vajadzīgs uzticams Eiropas „lietussargs“.

Kā domājat jūs? 

Vai mums vajadzētu savu kodolieroču aizsegu? 

Attēlā: britu Trident raķete (AP)