Tas, ka krievi ir izbūvējuši sev pamatīgas aizsardzības līnijas, ir zināms jau sen. Tas notika laikā, kamēr ukraiņi gaidīja no sabiedrotajiem ieročus. Ja atbalsts būtu realizēts ātrāk, tad krieviem nebūtu izdevies nostiprināties okupētajā teritorijā. Taču laiks vilkās un krievi pa to laiku būvēja. Nocietinājās. Nav skaidrs, cik šo nocietinājumu ir un kādā stāvoklī viss tiek saglabāts. Taču zināms, ka krievu ierakumi ir simtiem kilometru gari. (DN)

Pēc Avdijivkas krišanas krievi virzās uz priekšu. Dziļāk iekšā Ukrainā.  Savus nocietinājumus paņemt līdzi viņi nevar. Tāpēc tālāk tik droši viņiem nebūšot.  

Ukraiņiem šādu fundamentālu un spēcīgu nocietinājumu nav. Tas, ka Ukraina pārāk ilgi vilcinājās ar aizsardzības sagatavošanu, iespējams, ir saistīts ar optimismu, kas valdīja pirms pagājušā gada ofensīvas. 

Līdz sestdienai Krievijas spēki jau bija pavirzījušies sešus kilometrus uz rietumiem no Avdijivkas (Apvienotās Karalistes izlūkdienestu dati). Ukraina apgalvo, ka tās aizsardzības spēki esot stabilizējušies starp Berdiktas, Orlivkas un Tonenkes ciemiem. Tajā pašā laikā Krievija cenšas saglabāt ofensīvas tempu, lai iekļūtu pēc iespējas dziļāk ienaidnieka teritorijā, pirms Ukraina spēs izveidot saskaņotāku un necaurlaidīgāku aizsardzību. (ISW)

Masmedijos parādās versijas par to kāda izskatīsies Eiropa, ja krievi tomēr uzvarēs šajā karā un izveidos Ukrainā kaut ko līdzīgu Korejas mūrim, kura vienā pusē būs krievu zona un otrā Ukraina. Gerhards Mangots no Insbrukas universitātes, kurš sev i uzskata par izcilu profētu, ir jau sapratis, ka tāda situācijā krievi ies iekšā Narvā un Daugavpilī un neviens viņus aizkavēt nespēšot. Pastiprināsies bēgļu plūsma uz Rietumeiropu un vissmagākais spiediens būšot jāiztur Vācijai. Tādā gadījumā vācieši vēl vairāk balsošot vēlēšanās par ekstrēmi labējām vai kreisajām partijām un situācija Eiropā kļūšot vēl nestabilāka.  Ja krievi panākšot savu Ukrainā, tad nākošais Kremļa trieciens būšot jāiztur Baltijas valstīm (Globsec). Tas nozīmē, ka NATO ieslēgs „muskatieru režīmu“, bet krievi atbildēšot ar artilēriju pret lielākajām Eiropas pilsētām. Pašlaik 40% aptaujāto Rietumeiropā vēloties, lai ukraiņi noslēdz mieru ar krieviem un tas nozīmē – iekaroto teritoriju atdošanu Putinam. (SvD)

Domāju, ka šīs prognozes ir pārspīlētas.    

Nekompetentas. 

Krievijas kara lidmašīnas pašlaik mazāk lido virs Ukrainas. Februārī Ukrainas teritorijā kopumā notriekti 13 krievu lidaparāti, un tiek uzskatīts, ka zaudējumi ir iemesls viņu samazinātai aktivitātei gaisā. Krievija ir zaudējusi divas izlūkošanas lidmašīnas A-50 un, visticamāk, pārtrauks izlūkošanas operācijas. Uz laiku. (DN) 

Turpinās ukraiņu uzbrukumi Krimai.  Šodien Krimu satricināja vairāki sprādzieni, kurus izraisījuši ukraiņu droni. Tīmeklī publicētajā video redzams sprādziens pie degvielas noliktavas Feodosijā. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka esot notriekti 38 droni. (BBC)

Uz laiku slēgts atkal Kerčas tilts, kas savieno Krimu ar Krieviju. (DN)

Sestdienas vakarā Somu līcī, aptuveni 40 kilometrus no Pēterburgas, esot notriekts drons, (Ilta-Sanomat, atsaucoties uz Krievijas masmedijiem). Incidents noticis plkst. 19.30 pēc vietējā laika Lomonosova apgabalā Krievijas ziemeļrietumos. Drons esot bijis ceļā uz kravas ostu Bronkā, kas atrodas dažus kilometrus tālāk. Sestdienas rītā cits drons esot trāpījis kādai dzīvokļu ēkai Pēterburgā. (TT)