Pavēroju Tibetas okupācijas procesu un sapratu, ka Putins pašlaik atkārto Mao „shēmu“, jo neatkarīgās Tibetas teritorija bija četras reizes lielāka nekā tā, ko šodien vērojam kartēs. Viss toreiz notika tieši tāpat kā pašlaik Krievija izdarās ar Ukrainu: „nav nekāda valsts“, „jāiekļauj lielvalstī“ utt. Okupēja un viss, tagad tā skaitās Ķīna. Dalailama turpina dzīvot Indijā, savas bijušās valsts pierobežā un nenogurst gaidīt dzimtenes atbrīvošanu no okupācijas. Visi redzam un zinām, ka tas bija netaisni un pretīgi, bet …nekas nav mainījies un turpina būt negodīgi paveikts. 

Pirms pāris dienām uzzinājām, ka vācu militārpersonas nepiedodami vieglprātīgi sarunājušās pa telefonu no ārzemēm (ar kolēģiem dzimtenē) un krievi šo komunikāciju noklausījušies. Brīnījāmies kā tas iespējams, bet…Kremlis nospēlēja mums priekšā šis noklausītās telefona sarunas un nācās nopūsties par „naivajiem vāciešiem“, kas ieņem augstus amatus, bet nesaprot kādā spēlēs ar krieviem ir ielaidušies.

Tagad Kremlis jau izdomājis melu dziesmiņu par to, ka svešas telefona sarunas ir jānoklausās tāpēc, ka tajās esot dzirdamas bīstamas lietas atpalikušās Krievijas drošībai. Pēc Kremļa preses pārstāvja Dmitrija Peskova teiktā, Vācijas bruņotie spēki esot apsprieduši “konkrētus plānus, kā uzbrukt Krievijas teritorijai”. „Tas ir acīmredzami“ –, uzskata Peskovs. (Reuters). Man šķiet „acīmredzami“, kas nevienam atpalikusī, noplukusī un trūcīgā Krievija nav vajadzīga un kārtējā Kremļa bravūra pašlaik tiek ietērpta attaisnojoša iesaiņojumā.  

Tātad, pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Krievija ir pārtvērusi Vācijas militārās vadības sarunas par to, ka Vācija nosūtīs ukraiņiem pieprasītās raķetes Taurus, un iespējams būs uzbrukums Krimas tiltam. Šo sarunu publicēja Krievijas ziņu kanāls RT.

„Incidents ir vairāk nekā tikai pārtveršana un publicēšana. Tā ir daļa no informatīvā kara, ko izvērš Krievijas prezidents Vladimirs Putins,” sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Savukārt, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šī saruna esot pierādījums tam, ka Eiropa vēlas uzbrukt Krievijai, jo NATO apetīte esot “ļoti, ļoti liela”.

Dmitrijs Medvedevs, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais prezidents, pat paziņoja: „Vācija plāno karu pret Krieviju“. Domāju, ka nekas tamlīdzīgs netiek plānots. Vācija ir otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai aiz ASV. Kanclers Olafs Šolcs mēnešiem ilgi ir atteicis Ukrainai iegādāties raķetes “Taurus”, pamatojoties uz to, ka raķetes ar 500 kilometru darbības rādiusu varētu tikt izmantotas pret mērķiem Krievijas iekšienē, tādējādi riskējot ar Vācijas tiešu iesaistīšanos karā. Tāpēc ir pamats secināt, ka Krievijas augstākā vadība atkal publiski un oficiāli melo. Vācijai ir bail. 

To var redzēt ne tikai krievi, bet redzam arī mēs. 

Tagad par to kas notiek Ukrainā. 

Divas lietas. 

Pasaules mediji šodien vēsta par saspridzināto dzelzceļa tiltu Krievijas Samarā. Sprādziens noticis uz tilta pār Volgas upi. Krievijas dienvidaustrumos Šo tiltu krievi izmantoja ieroču un munīcijas kravu transportēšanai. Tagad to vairs nevarēs izmantot. (TT)

Svētdienas vakarā Odesā beidzās glābšanas darbi pie sabrukušās ēkas, kurā ietriecās krievu drons ( Reuters). Bojā gājušo skaits jau sasniedzis 12. Gruvešos, netālu no vecākā brāļa līķa tika izrakts astoņus gadus vecas meitenes līķis, paziņoja Odesas gubernators Oļegs Kipers. 

Pieci no bojāgājušajiem bija bērni. Jaunākais no tiem – četrus mēnešus vecs zīdainis. (DN)

Kopš kara sākuma Ukrainā pieaudzis Krievijas spiegu skaits un ietekme visās citās Eiropas valstīs un Ziemeļamerikā, – ziņo The Wall Street Journal. Drošības dienests FSB jau pašā sākumā tika kritizēts par Ukrainas aizsardzības spēju nenovērtēšanu, no daudzām ES valstīm tika izraidīti simtiem Krievijas diplomātu, kas tika atzīti par spiegiem un radās iespaids, ka krievu „taustēkļi“ ir nogriezti. 

Tomēr cerētais nav noticis un pašlaik krievu spiegi esot atguvusi savu izlūkošanas efektivitāti, – raksta WSJ, kas norāda, ka Putina lēmums atstāt robežas atvērtas ir ļāvis Krievijas spiegiem sekot līdzi saviem un citu valstu pilsoņiem, kuri ir aizbēguši no valsts, lai izvairītos no mobilizācijas. Tieši spiegošana esot iemesls kāpēc Putins turpina turēt Krievijas robežas vaļā, lai agresīvi izsekotu, meklētu, atrastu un nogalinātu krievu disidentus ārvalstīs. Piemēram, 13. februārī Spānijā tika noslepkavots pārbēgušais helikoptera pilots Maksims Kuzminovs. (TT)

Pašlaik krievu zaudējumi Ukrainas frontē ir vislielākie. Bojā gājušo un ievainoto krievu skaits esot vidēji 983 cilvēki dienā. Tā teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ikdienas ziņojumā par kara notikumu attīstību, kas publicēts X. Krievija līdz šim Ukrainas kara gaitā ir zaudējusi vairāk nekā 355 000 karavīru (SvD).