Šodien ukraiņi iznīcinājuši divus krievu desanta kuģus okupētajā Krimā. (Reuters) Netiek ziņots par to kāda veida postījumus uzbrukumi izraisījuši Sevastopolei. Saskaņā ar Krievijas ieceltā Sevastopoles gubernatora Mihaila Razvohajeva teikto, uzbrukumu rezultātā gājis bojā kāds 65 gadus vecs vīrietis.

Ukrainas gaisa triecieni pa Belgorodu Krievijā pastiprinājušies. Tāpēc šodien sākusies tūkstošiem cilvēku masveida evakuācija no Belgorodas. „Tas, ka Krievija nespēj saglabāt savu teritoriju drošu, ir psiholoģisks trieciens visiem šīs valsts iedzīvotājiem,” – konstatē zviedru Krievijas eksperts Oskars Jonsonsons. (SVT)

Krievijas uzbrukumi Harkivai (aizvakar) pārtrauca elektroenerģijas padevi 1,3 miljoniem pilsētas iedzīvotāju. Saskaņā ar Suspilne sniegto informāciju, 40 % mājsaimniecību tagad ir atjaunota elektrības padeve un 60% ēkās atkal darbojas centrālā apkure. Harkiva atrodas netālu no Krievijas robežas, un kopš kara sākuma vienmēr bijusi pakļauta pastāvīgiem krievu dronu un raķešu uzlidojumiem.(SVT)

Savukārt krievi ar 57 raķetēm un droniem šodien uzbrukuši Ļvivas reģionam un galvaspilsētai Kijivai. Ļvivas gubernators informēja, ka divas krievu raķetes trāpījušas infrastruktūrai. (Reuters). Ukraiņi notriekuši 18 no 29 raķetēm un 25 no 28 droniem. 

Krievijas bruņotie spēki šodien deklarē, ka esot ieņēmuši teritoriju netālu no Bahmutas pilsētas Ukrainas austrumos. Proti – ciemu Ivanivskoe. Pagaidām nav apstiprinājuma (no neatkarīgajiem avotiem), ka šāda lieta būtu notikusi. (TT)

NATO dalībvalsts Polija pieprasa paskaidrojumus no Maskavas par to kāpēc pagājušajā naktī Polijas gaisa telpu pārkāpa Krievijas raķete. „Pa ceļam“ uz Rietumukrainu. Krievijas raķete lidoja cauri Polijas gaisa telpai 39 sekundes. Polijas aizsardzības ministrs informēja par militāro gatavību aizstāvēties. (Reuters)

Turpinās izmeklēšana saistībā ar teroristu uzbrukumu Maskavas koncertzālei. Krievi ziņo, ka divi uzbrucēji esot aizturēti, taču rietumu presē uzskata, ka tas varētu nebūt patiesība. Pagaidām šajā izmeklēšanā nav nekā jauna, izņemot upuru skaitu, kas nepārtraukti palielinās. 

Pašlaik tiek ziņots, ka bijā gājuši jau 137 cilvēki un šis ir smagākais, asiņainākais notikums Krievijā kopš Beslanas ķīlnieku krīzes 2004. gadā. Atklājušies vairāki dīvaini apstākļi. Teroristi, it kā no Tadžikistānas, kas Krievijā jau arestēti un parādīti televīzijā un sociālajos medijos. Tiek kadrā nežēlīgi spīdzināti (vienam vīrietim pat nogriezta auss), taču nav pārliecības, ka viņi atbilst tām pašām personām, kas filmētas uzbrukuma laikā koncertzālei. 

Rodas iespaids, ka krievu drošības dienestiem vajadzīgi grēkāži un tāpēc viņi arestē tadžikus,  izmantojot Krievijas sabiedrībā valdošo rasismu, aizspriedumus pret viesstrādniekiem.

Daudzi komentētāji Krievijā un ārzemēs uzsver ka Kremlis un FSB līdz šim veltījuši pārāk daudz laika un enerģijas LGBT aktīvistu apkarošanai, lai gan šie ļaudis nerada draudus Krievijas valstij.  Tajā pašā laikā islāma ekstrēmisms viņiem bija palicis ārpus redzesloka.

Pašlaik krievu medijos politiķi un žurnālisti izsakās skarbi, bravūrīgi, pieprasa nāves sodu visiem sliktajiem cilvēkiem, demonstrē savu tikumību un cēlumu, taču „vezums uz priekšu“ tāpēc nekust.  

Attēlā Harkiva (AP)