Speciāli TVNET

Pēdējo nedēļu laikā arī Latvijā neaprimst diskusijas par „Metoo“ tēmu. Proti: vai vainīgas ir studentes, kuras sūdzas par seksuālu vajāšanu no pasniedzēju puses un visu pārspīlē? Jeb nelāgais notikumu attīstītājs ir vīrietis ar statusu sabiedrība, kas izmanto savu amatu, prestižu vai pat slavu un popularitāti, lai aizmuguriski un neredzami pārmācītu sievietes, kas nepakļaujas viņa erotiskajiem pazemojumiem? Šoreiz es nesākšu šo stāstu ar kādu Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru vai slavenu diriģentu, kas pieprasa seksuālus pakalpojumus no studentēm vai savām koristēm. Nē, šāds notikumu pavērsiens būtu lasītājiem pārāk straujš un tāpēc grūti uztverams. Jo runa šajā gadījumā nebūs par savstarpējām simpātijām vai romantiskām attiecībām, bet par cinisku pazemošanu un pakļaušanu. „Metoo“ stilā. Esam pieraduši sajūsmināties par radošiem talantiem un dievinām savus māksliniekus, tāpēc ciniski atmaskojumi un vietējo „zvaigžņu“ noraušana no debesīm lielai sabiedrības daļā var izraisīt pat nosacītu traumu. Nē, tā uzreiz nedarīsim. Pagaidām iztiksim bez pazīstamiem uzvārdiem un nelāgu faktu uzskaitījumiem. Par to vēlāk. Tagad sāksim ar ārzemniekiem. Par viņu nejēdzībām sašust ir vieglāk un ērtāk. Taču kādai saitei ar Rīgu jābūt arī šajā gadījumā. Tāpēc izvēlējos organizācijas NATHA un Rumānijas tantriskās jogas skolas MISA dibinātāju Gregorianu Bivolaru, kura skolas atrodas arī Rīgā (spriežot no mājas lapas un telefoniskās atbildes krievu valodā):  Lāčplēša iela 161, kur piedāvā intensīvos tantras jogas kursus. Piemērs, manuprāt, interesants. 

Vīrietis ar statusu sabiedrībā

Reiz dzīvoja Gregs Bivolaru, kurš dzimis 1952.gadā Rumānijas lauku ciemā, netālu no Bukarestes. Natha latviešu FB lapā viņu apraksta latviski kā izredzētu garīgu būtni, kurš pateicoties saviem sapņiem, izlasītajām fizikas un „seksoloģijas grāmatām“, ieguvis pārsteidzošas zināšanas „par garīgumu“ un tāpēc „nodevies jogas studēšanai un praktizēšanai“. Viņam esot izdevies sasniegt „izcilu garīgumu“ un šī iemesla dēļ 1971.gadā sācis mācīt citiem jogu.  Tālāk tekstā izstāstīts, ka sava izcilā talanta, apdāvinātības un garīguma dēļ viņu sākusi vajāt Rumānijas policija. Čaušesku valdīšanas laikā vairākas reizes ticis arestēts, jo vara esot uztvērusi viņu kā bīstamu elementu komunistiskajai varai. Taču viņš izdzīvojis un pēc 1990.gada ieguvis apzīmējumu „profesors Bivolaru“, jo šo akadēmisko nosaukumu viņam esot piešķīrusi Himalajas universitātes Višvaguru joga un pēc tam šo kvalifikāciju esot apstiprinājusi Kopējā pasaules Akadēmijas Augsto Zinātņu skola Francijā. Nevienu no šīm mācību iestādēm, universitātēm vai „zinātņu skolām“ man atrast neizdevās, taču izklausās ļoti eleganti. Tā vai citādi, Bivolaru tiek piedāvāts klientiem kā „tautas garīguma līmeņa paaugstināšanas“ praktiķis caur jogu. Tātad mums ir darīšana ar augsta ranga jogas gurū, kas darbojies gan savā valstī gan ārzemēs un izveidojis plašu mācekļu un sekotāju tīklu. Slavenība. Ļoti populāra persona. Paralēli jogai sācis ārstēt cilvēkus no visādām kaitēm ar Ajurvedas, zāļu, krāsu, saules un seksa palīdzību. Uzrakstījis 38 grāmatās un vajāšanas dēļ aizbēdzis uz Zviedriju, kur 2005. gadā esot saņēmis politiskā bēgļa statusu. Tiktāl varētu tikai apbrīnā nopūsties par minētā „jogas gurū“ lielo prātu un grandiozajiem panākumiem, jo viņa organizācijas atrodas daudzās pasaules valstīs un Latvijā, kā redzat, nav izņēmums. 

Jā, viņš ir ļoti populārs valstīs, kurās izveidotas MISA jogas skolas. Taču pirms četriem mēnešiem viņu aizturēja Parīzes policija kopā ar 40 viņa sekotājiem apcietināja. Par cilvēku tirdzniecību, mazgadīgo personu seksuālu izmantošanu. Izrādās, ka šī policijas akcija pret starptautiski atzīto un ļoti populāro „jogas gurū“ nav pirmā represija. Tas noticis jau vairākas reizes Rumānijā arī pēc Čaušesku gāšanas, vienu reizi Zviedrijā un tagad arī Francijā. Aizturēšanās akcijā 2023.gada 28. novembrī piedalījās liels skaits policistu un 71.gadus vecais ietekmīgais vīrietis no Rumānijas beidzot tomēr nokļuva aiz restēm. Kā uz šo procesu reaģē viņa dibinātajās jogas skolās? Tieši tāpat kā agrāk – noliedzot viņa nodarījumus. Nē, ko jūs! Viņš nekur nav vainīgs, viņu tikai vajā. Tieši tāpat kā viņa sekotāji noliedza jogas gurū pirmo apcietināšanu Rumānijā 1976.gadā par 17 gadus vecas meitenes izvarošanu. Pēc atbrīvošanās viņš bēga uz Eiropu, nokļuva Zviedrijā, kur viņu atkal aizturēja uz tā paša rumāņu aresta ordera pamata. Taču viņam izdevās pierādīt, ka dzimtenē ticis „nepamatoti apsūdzēts“ un 2005.gadā viņš ieguva nevis politisko patvērumu, bet uzturēšanās atļauju valstī, lai apmestos uz dzīvi Karlskrūnā. Pēc tam viņa vadībā aktīvi tika dibinātas tālāk jogas skolas Zviedrijas pilsētās un citās valstīs.    

Sievietes, kas nedara tā kā vajag

Gadījumam ar populāro, harizmātisko „jogas gurū“ un viņa nepaklausīgajām sievietēm šonedēļ pievēršas Zviedrijas sabiedriskā radio 20.marta pēcpusdienas analītiskā pārraide „Dagens Eko“. Tajā var noklausīties gan cietušo sieviešu liecībās, gan vadoņa verbālos izpaudumus. Paziņojumus presei un sabiedrībai par to, ka vadonis aizturēts nepamatoti un visa „šī lieta uzpūsta no nekā“, var izlasīt arī apcietinātā jogas skolotāja – „profesora“ organizācijas MISA mājas lapās. Vairākas no tām eksistē arī Latvijā, sliktā latviešu valodā aprakstot vadoņa panākumus un ciešanas, papildinot notikumus ar košām bildēm. Taču atgriezīsimies pie tantriskās jogas, kas ir rumāņu „jogas gurū“ specialitāte. Uzreiz jāatzīmē, ka Rietumos izmantota joga parasti tiek nošķirta no tantras reliģiozās koncepcijas, taču ir skolas, kas to izmanto. Piemēram, jogu Nidru un mēģina ar eksistējošo vingrinājumu palīdzību panākt ķermeņa atslābināšanos. Vingrojumi notiek pa pāriem. Ja kādam šī tēma interesē, tad iespējams par to izlasīt neskaitāmās grāmatās un interneta tekstos par „ķermeniskiem un garīgiem vingrinājumiem, kas palīdz atrast kontaktu ar sevi“ un iemācīties neotantras seansos, kas piedāvā „labāku seksa dzīvi nekā jums bija pirms tam“, jo (kā norāda tantras jogas praktizētājs Juhans:)„ Tantras sekss ir maģistrāle pie Dieva“.

Uzreiz sarūgtināšu entuziastus ar to, ka pasaulslavenā Gregoriana Bivolara jeb Magnusa Aurolsona (Zviedrijā izveidotais vārds un uzvārds) dibināto organizāciju uz skolu MISA jeb The Movement for Spiritual Integration into the Absolute 2008.gadā izmeta no starptautiskās jogas apvienības. Izslēdza. 

Tā neesot joga. 

Kāpēc? Tāpēc, ka 2011.gadā Indijā šīs skolas praktizētājus pieķēra jogas idejas izmantošanā seksuālu mērķu realizēšanai, filmējot pornogrāfiskas filmas nodarbību laikā ar jogas skolotāju piedalīšanos. 2011.gadā Argentīna izvērtās skandāls ap šo „jogas stilu“, kas noveda pie tiesāšanās par mazgadīgu personu seksuālu izmantošanu jogas nodarbību laikā un 2012.gadā līdzīgs skandāls izraisījās Itālijā. Tur šo jogas veidu oficiāli nosauca par „porno– jogu“. Tātad, šajā jogas veidā sekss tiek izmantos kā „ceļš pie Dieva“ un tas nozīmē, ka katram vīrietim  idejas īstenošanai ir vajadzīga kāda sieviete ar kuru pa šo ceļu aiziet līdz finišam. Būtībā pret šo ideju nav ko iebilst, ja sieviete ar kuru nolemts „iet pie Dieva“, piekrīt šādai iešanai. Taču mūsu monogāmijas sabiedrībā daudziem nepietiek tikai ar vienu sievieti savā dzīvē un ir vēlēšanās „pavingrot“ arī ar citām. Vislabāk ar – jaunākām. Jo pats vadonis un  „jogas gurū“ kādā intervijā ir atzinies, ka viņa laimes vīzija ir seksuālas attiecības vienlaikus ar 100 nevainīgām daiļavām. Šim mērķim Bivolāra jogas skola organizē gadskārtējās „Šaktī“ sacensības, kurās daiļākās un jaunākās vingrotājas piedalās skaistuma konkursā un faktiski piedalās erotiskā teātra izrādē uz skatuves. Formāli šis pasākums skaitās brīvprātīgs, taču intervijas ar  sievietēm, kas pametušas „sekti“, liecina, ka vadītāju tvēriens ar jaunajām dalībniecēm ir skarbs un nepiedalīšanās gadījumā var nākties rēķināties ar „matu nodzīšanu“ un citām nepatīkamā represijām. Viktorija, kas kādu laiku ir darbojusies šajā „jogas grupā“ Stokholmā, atzīst, ka viņu esot uzrunājusi košā māja slapa un savādās idejas. Sākumā viss jogas kolektīvā esot bijis jauki un patīkami, visi izturējušies draudzīgi un laipni, taču vienā brīdī ieslēgusies varas svira un meičai nācies darīt tā kā vecākie dalībnieki liek, jo „tā ir pieņemts“. Šaktī sacensību uzvarētājām nācies braukt uz finālu ārzemēs un tur apmierināt augstākā vadītāja erotiskās vajadzības. Līdzīgu stāstu vēsta arī otra bijusī sektes dalībniece un Šaktī maču fināliste Karolīna. Viņa pēc uzvaras esot bijusi spiesta braukt uz Bukaresti un tur vispirms viņu pārbaudījuši ārsti, „lai izslēgtu venēriskās slimības“.  Sākumā licies savādi, ka jogas nodarbībām Rumānijā dalībnieces pārbauda ārsts venerologs. Taču pēc tam noskaidrojās, ka „vingrojumi“ Rumānijā būs pavisam citādi, jo šādi vadonis nosakot savu kailo padoto „enerģijas līmeni“ un tas esot būtiski. 

Vai par šīm lietām tiek rakstīts mājas lapā? Nē, protams, ka netiek rakstīts. Neko nelīdz bijušo dalībnieku (arī vīriešu) intervijas medijos par to, kas īsti darās aiz košās un pat daiļās jogas skolas fasādes. Tas nevienu neinteresē.  

Pašlaik MISA skolas dibinātājs un galvenais pravietis kopā ar savu nomenklatūru atrodas apcietinājumā Parīzē. Izmeklēšana turpinās. Kopā ar viņu tika aizturēts arī viņa „stallis“, kas sastāvēja no 30-40 nozāļotām jaunām sievietēm, kuras esot bijušas spiestas ik dienas noskatīties jaunākās pornofilmas un vakaros realizēt apgūto ar „jogas gurū“ un viņa draugiem. Kāda „vingotāja“ no Sidnejas liecināja, ka vadonis licis viņai atdot pasi, pēc tam viņu hipnotizējuši, likuši vispirms izdzert „jogas gurū“ urīnu un pēc tam piedalīties seksa akcijās. Tās bijušas pretīgas. 

Kā redzat – nekā jauna: ietekmīgi kungi sarīko viltus pasākumus, lai izbaudītu jaunas, glītas meičas tieši tāpat kā apēd konfektes un pēc tam aizmet papīrīšus zālē vai puķu dobē.  

Kāpēc meitenes un sieviets piekrīt? Kāpēc uzreiz nepretojas? Kāpēc jūtas „kā hipnotizētas“ un it kā pašas piekrīt piedalīties pazemojošās akcijās un sāpīgās orģijās? Tāpēc, ka mūsu sabiedrība ir izveidota uz reliģiozas, patriarhālas kopienas principa pamata. Vecākie ir jāklausa. Tas nozīmē: klausīt vecākajiem, padoties sektes noteikumiem, ievērot seksuālas kopības noteikumus (jaunavai – grezns vainadziņš, sievai –  neglīta aube) un nerunāt pretī autoritātēm un vadītājiem. Ja Staļins bija sev iecerējis gultas priekiem kādu glītu balerīnu pēc „Gulbju ezera“ noskatīšanās, tad viņam to piegādāja tajā pašā vakarā no Lielā teātra skatuves Maskavā. Vai māksliniece šādā brīdī drīkst pretoties? Nē, nedrīkst, jo tad nonāks „pie sienas“ ar lodi pakausī. Nedomāju, ka šodien situācija daudzās dzīve jomās ir citādāka, lai gan par „neklausīšanu“ meitenes un sievietes vairs nenošauj. Vīrieši ar amatiem, varas statusu un priekšnieka stāvokli sabiedrībā arī Latvijā prot nostādīt pakļautās meičas un sievietes upura stāvoklī, draudot ar represijām, sodiem vai izrēķināšanos. Ja profesors augstskolas auditorijā pieprasa seksuālu pakalpojumu, citādi „tev būs likti“ un „es mācēšu tev dzīvi sabojāt“, tad nav izslēgts, ka studente pakalpo. Tikai pēc pieciem vai desmit gadiem, atrodoties jau pavisam citā dzīves situācijā (drošībā), viņa šo traumu publiskos. Lai gan pašai par sevi būs kauns, bet pārējie nosodoši grozīs galvas un brīnīsies „kur tad biji agrāk“?

Man ir nācies uzklausīt šādus stāstus un novērot līdzīgas situācijas. Domāju, ka ir pienācis laiks rīkoties tieši tāpat kā Parīzē – izvilkt šos „jogas instruktorus“ ārā no viņu komforta zonas un sodīt. Lai to izdarītu, ir jāmaina sabiedrības aizspriedumi par to, ka gandrīz vienmēr publikas labvēlība nostājas vīrieša (varmākas) pusē. Vēl jo vairāk tad, ja varmāka ir pasaulsslavens: „jogas gurū“, mākslinieks, gleznotājs, komponists, diriģents, prezidents, ķirurgs vai profesors, bet upuri: parasta aktrise, koriste, studente vai kolēģe. 

Par rumāņu jogas gurū ir skaidrs – tā viņam vajadzēja. Lai sēž cietumā un vingro viens pats tur aiz restēm. Taču par pašmāju situāciju neesmu tik droša. Ja pēkšņi sāksim izklaušināt un atmaskot slepenos (leģitimizētos) rituālus dažādos slavenos (pat leģendāros) mākslas kolektīvos, kuros līderi savulaik izmantoja „pirmās nakts tiesības“ un pārējie tikai noskatījās, neprotestējot? Tad nāksies anulēt ielu nosaukumus Rīgā vai goda plāksnītes pie augstskolu auditorijām vai koncertzālēm? 

Kritīs pieminekļi? Jā, kritīs. 

Vai mēs tam esam gatavi? Jeb turpinām ticēt vadoņiem nevis viņu upuriem?