Speciāli TVNET

Tas, ka mākslīgais intelekts spēj atdarināt cilvēka balsi, ir zināms. Vai tas ir noziegums – ieskaņot savu neklātienes uzstāšanos franču valodā konferencei ar kādas pazīstamas Francijas aktrises balsi? Publiskās saziņas uzlabošanai? Publika tāpēc sapratīs vēstījumu labāk? Protams, ka sapratīs labāk, jo aktieri mēdz runāt skaidrāk un saprotamāk. Mašīnbalss vēstījumu izklāstīs veiksmīgāk. Kas notiek, ja mehānisku interneta balsi izmato kāds cits? Vai tā drīkst rīkoties? Skārletai šķiet, ka nedrīkst, bet Bjorns domā, ka tā darīt var.  

Cilvēka balss un mašīnbalss

Kas atšķir cilvēka balss ierakstu no mašīnas atdarinājuma? Par cilvēka balsi uzskata kādas konkrētas personas runas vai vokāla ierakstu. Mašīnas veidojums ir šāda ieraksta atdarinājums. Savulaik bija “telefona atbildētāji,” kuros varēja dzirdēt dzīvokļa saimnieka vai saimnieces balsi, kas aicināja atstāt runātu sveicienu. Man patika šie draugu ieskaņotie teksti telefonatbildētājā. Tie bija: dažādās intonācijās nodziedāti, dažādi asprātīgi un atšķirīgi veiksmīgi. Prieks bija tos noklausīties, jo tie bija dzīvi: delverīgi un aktīvi. Tos asprātīgi “ierunāja” reāli ļaudis ar savām laikabiedru balsīm. Tagad mobilā telefona klausulē vai datora skaļrunī runā robotu balsis. Džinkstošā intonācijā skaidro noteikumus, veļ uz priekšu norādījumu formālas frāzes. Pēdējā laikā šīs balsis sāk pārvērsties. Mākslīgais intelekts “vokālajiem zobratiem” ir palīdzējis. Tagad “balss asistents” cenšas runāt anonīmas, jaunas sievietes balsī. Taču uzreiz var dzirdēt, ka intonācijas nav, runātais čīkst un krekst kā bleķa ritenis pret čuguna vannas malu. Balss plūdums nav cilvēka. Skaņa ir programmēta. Tā ir viltus cilvēka balss. Lai gan faktiski varēja taču skanēt labāk, vai ne? 

Balss zagļi

Taču ir arī sievietes, kas nav sajūsmā, ja viņu balsis izmanto citi. Piemēram, aktrise Skārleta Johansone nesen apsūdzēja ASV uzņēmumu Open AI, ka tas esot nozadzis viņas balsi, lai izmantotu balss asistenta Chat GPT Sky vajadzībām. Asistentes Sky balss skanot tieši tāpat kā viņas balss. Viņa pati neko neesot ierunājusi, nekādas ieskaņošanās piedalījusies, atļauju savas balss izmantojumam nav devusi. Ja Sky runā Skārletas balsī un nav lūdzis aktrises atļauju to izmantot, tad šī ir zagšana? Tagad jebkurš blēdis var piezvanīt vecmāmiņas balsī un palūgt naudu pārskaitīt un konkrētu bankas kontu. Kā var zināt, ka tā nav vecmāmiņa, bet gan “pelēkais vilks”, kas pieprasa naudu? Jā tādas lietas sāk notikt. “Vilki” sāk zvanīt “meitas, “vecmāmiņas” un citu tuvinieku balsīs un pieprasīt naudas summas it kā nelaimē nokļuvušiem tuviniekiem. Protams, ka nauda tiek nosūtīta, jo zvanīja taču pazīstamā balss. Par šādiem krāpšanas gadījumiem ar MI apstrādāta balss ziņojuma palīdzību, informē vairākas bankas. Pagaidām par balss nozagšanu (atdarināšanu) krāpšanas nolūkos, vēl neviens nav sodīts. 

Bet Open AI apgalvo, ka Sky balsij nav nekāda sakara ar Skārletu Johansoni, izņemot to, ka abas balsis izklausoties līdzīgi. 

Balss ir personības apliecinājums

Balss ir identitāte, jūtīgs jautājums, jo katra cilvēka balss ir autentiska un personības simbols. Tieši tāds pats kā pirkstu nospiedumi. “Sadzirdēt balsi”, “baudīt balsi” ir estētisks pārdzīvojums. Kuru balsi mēs dzirdām, kurā ieklausāmies? Kura balss skan cauri trokšņiem un pasaka pareizos vārdus? Apklusināt kādu balsi nozīmē veikt varmācību. Starp citu, dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena slavenajā pasakā par nāriņu, galvenajai varonei ir jāatsakās no savas balss, lai iegūtu kājas un pārvērstos par meiteni. Vai pasakas noteikumos izpaužas patriarhāta loģika? Vai Andersens ar šo vēlējās pateikt, ka “īstai sievietei vienmēr jāupurē savas tiesības būt tādai kāda viņa patiesībā ir”?  Tāpēc nāriņai tiek atņemta viņas unikālā balss?  Jā, iespējams, ka balss atņemšana ir ļoti konkrēts nežēlīgas vardarbības veids. Anulēt to, kas ir vislabākais.  

Katra balss ir unikāla, cilvēku var atpazīt arī tikai pēc balss. Katrai balsij ir sava melodija, temps un tonalitāte, kas atklāj personības elementus. Mākslīgā intelekta radītajām balsīm nav nekas jāatklāj, jo šīs balsis nav unikālas. Tās ir kopijas, atdarinājumi.

Vācu filozofs Hartmuts Rosa savā grāmatā “Tas, ko mēs nevaram kontrolēt” (2018) raksta, ka cilvēka baudas un sajūsmas pārdzīvojums esot saistīts ar sajūtu. Mēs piešķiram vērtību tam, ko izvēlamies. Mīlam to ko uztveram kā daiļu un vērtīgu. Ja mākslīgā balss spēj panāk emociju uzbangojumu, tad mēs to vēlēsimies klausīties. Ja nē, tad nevēlēsimies. 

2022. gadā māksliniece Holija Herndone publicēja Dollijas Pārtones nemirstīgās dziesmas “Džolīna” (Jolene) versiju, kas tapa, izmantojot mākslīgo balsi. Dziesmas izpildījums skan nežēlīgi spalgi, kā raķetes paukšķis. Taču tieši tehniskie defekti padara dziesmu lielisku. Kad datora balss dzied: “Tavs smaids ir kā pavasara elpa / Tava balss ir maiga kā vasaras lietus / Es nevaru ar tevi sacensties / Džolin!”,  tad pazīstamie vārdi iegūst jaunu nozīmi:  šī ir mašīnas greizsirdība un izmisums. Ciešanas, kas rodas, mīlot, bez cilvēka ķermeņa klātbūtnes. Šī laime nav gudrajai mašīnai pieejama. Uz to ir spējīgs tikai dzīvs cilvēks.  

Vai samierināsimies ar mākslīgajām balsīm? 

Pašlaik daudzi pareģo, ka mākslīgais intelekts izkonkurēs cilvēkus, kas nodarbojas ar mākslu un kultūru. Demokrātija tikšot apdraudēta, jo ikviens  tagad varēs ielikt savus vārdus kāda cita mutē un šādi izplatīt dezinformāciju. Tehnoloģijas tiek vainotas vispārēja posta izraisīšanā. Pārmetumu aizrautībā ļaudis aizmirst vienu lietu – zīmulis nav vainīgs, ja ar to uzraksta rupjības. Mākslu un kultūru drīzāk apdraud ekonomiskā sistēma, kas pieprasa ātru pārdošanas apjomu nodrošināšanu par zemām cenām, nevis atbalsta laikietilpīgu radošo procesu un kritisku vērtējumu. Draudi demokrātijai nāk no politiskajām un ekonomiskajām stratēģijām, kuras piedāvā cilvēks pats, nevis mašīna. 

„Atceros kā abi ar Beniju 1968.gada 22. novembrī Stokholmas mazajā dzīvoklīti atvērām Bītlu skaņuplati “The white album” un svinīgi novietojām  to uz atskaņotāja. Klausījāmies (ar bijību) katru noti, katru vārdu, katru instrumenta niansi, katru balsi, katru skaņu. Ar aizturētu elpu. Visu uzsūcām sevī, un, kad bijām pabeiguši klausīties, tad sākām klausīties no jauna. Klausījāmies atkal. Tieši tāpat to darīja miljoniem citu cilvēku visā pasaulē” – atceras ABBA ģitārists, komponists un tekstu autors Bjons Ulveus. Viņam šķiet, ka Bītli bija pagrieziena punkts mūzikā daudziem, viņa vecuma cilvēkiem. Klausoties dziesmas, kuras patīk, mēs mācāmies. „Kādu dienu jums paveiksies. Jūsu dziesma kļūs par hitu un dziesmas kuras būsiet klausījušies agrāk savā dzīvē,  būs palīdzējušas šajā ceļā. Kad es uzrakstīju dziesmas “Paldies par mūziku” (“Thank you for the music”) vārdus ABBA vokālam, domāju, ka tā bija mana pateicība viņas augstībai – mūzikai. Ar šo es izteicu dziļu pateicību faktam, ka mūzika vispār pastāv. Kam es pateicos? Neviens no mums īsti nezina, kas mūzika ir. Mums nav jākaunas, ja mums ir grūtības ar definīciju. Pat Aristotelis esot teicis apmēram tā: Nav viegli noteikt kāda ir mūzikas būtība, tāpēc nav jēgas meklēt tai definīciju“.

Protams, savā būtībā mūzika ir radoši organizēts skaņu izkārtojums. Taču šīm skaņām piemīt neparasta spēja ietekmēt mūsu emocijas. Tās spēj uzmundrināt, likt justies melanholiskiem, nostalģiskiem vai pat uzjundīt motivācijas sajūtu. Mūzika iekļūst zemapziņā, apiet smadzenes un uzrunā tieši sirdi.

Līdz šim dziesmas nākušas no cilvēkiem, taču tagad ir atrasti vairāki mākslīgā intelekta modeļi, kas spēj radīt mūziku, izmantojot pamudinājumu, sastāvošu no viena vai vairākiem instrukciju teikumiem. Līdzīgi kā ABBA dziesmu autori 1968.gadā klausījās neskaitāmas reizes Lenonam un Makartnija mūziku, arī mākslīgais intelekts tagad “trenējas” tieši tāpat. Klausās, atkārto un kombinē. „Kā mākslinieks un dziesmu autors es apsvērtu iespēju ļaut Incubator (un citiem mākslīgā intelekta modeļiem) mācīt manus darbus, ja Google dalītos savos ienākumos ar mūzikas izdevniecībām un autortiesību organizācijām līdzīgā veidā, kā to, piemēram, pašlaik dara Spotify”, – uzskata Ulveus. 

Vai mašīnai izdosies uztaisīt mākslu?

Dziesmu rakstīšana ir intuitīva un dziļi cilvēciska darbība. Vai mākslīgais intelekts spēj to atkārtot un “pagarināt”? „Esmu pārliecināts, ka kādu dienu dzirdēšu jaunu dziesmu, kas būs izcili skaista, un tikai pēc tam uzzināšu, ka to radījis mākslīgais intelekts. Kādas būs sajūtas? Nezinu, bet domāju, ka priecāšos par rezultātu”, – domā Ulveus.

Var gadīties, ka MI iemācīsies radīt arī daiļumu, nav izslēgts, ka mēs par to priecāsimies. „ Mākslinieku, producentu un dziesmu autoru pasaulē ar bažām raugāmies nākotnē. Tā tas ir tagad. Vai mākslīgais intelekts palīdzēs radīt jaunus, lieliskus darbus jeb darīs visu, lai nostumtu malā cilvēku? Domāju, ka iemācīsimies sadzīvot. Tieši tāpat, kā vienmēr esam to darījuši ar citiem tehnoloģiskajiem izgudrojumiem mūzikas pasaulē”, – konstatē  Bjons.  

Lai mašīna šodien klausās, tieši tāpat kā Bjorns un Benijs to darīja pirms 60 gadiem. Skārletai nāksies samierināties ar to, ka mašīnai patīk viņas balss. Mums pārējiem jāsamierinās, ka mašīnas mūs kopēs.