Speciāli TVNET

ASV prezidents Džo Baidens pēc 54 gadu darba politikā ir gatavs atstāt politikas skatuvi.  To uzzinājām diezgan negaidīti. Aizvadītajā svētdienā. Viņa vietā vēlēšanās būs cits demokrātu prezidenta kandidāts.  Kas īsti ir Baidens? Politiķis, kurš izgājis cauri grūtiem pārbaudījumiem un guvis lielus panākumus savā garajā karjerā. Taču gandrīz nekad nav saņēmis atbilstošu atzinību, ko par to ko ir paveicis. Tā gadās. 

Līdzīgais un atšķirīgais

1974. gada vasarā trīs republikāņu kongresmeņi ieradās Balto namu, lai informētu pašreizējo prezidentu Ričardu Niksonu, ka gaidāmā impīčmenta rezultātā viņš tiks notiesāts un atstādināts no amata. Pēc 50 gadiem, 2024. gada vasarā kaut ko līdzīgu nācās piedzīvot Džo Baidenam. Holivudas aktieri, partijas sponsori un partijas biedri pieprasīja, lai viņš atsauc savu kandidatūru otrajam termiņam. Kāpēc? Vecuma dēļ Baidens riskējot ievilkt visu Demokrātu partiju draudošā sakāvē nākamajās prezidenta vēlēšanās. Nepatīkami saņemt šādus ieteikumus. Protams, ka pazemojoši.

Atšķirības starp Niksonu un Baidenu ir lielas. Pirmajā gadījumā bija aizdomas par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, bet otrajā – pārliecība par to, ka cilvēks ir par vecu saviem amata pienākumiem. Vai apkārtējie ir tiesīgi paust šādu spriedumu? Domāju, ka nav tiesīgi un tas nav cienīgs stils sarunā ar pieredzējušu politiķi. Tādu kā Baidens. 

Taču starp abiem prezidentiem ir novērojamas arī paralēlas norises: Džo Baidens, tāpat kā viņa republikāņu priekšgājējs, ir lepns un dažkārt stūrgalvīgs cilvēks, kurš ir dzīvojis un strādājis, apzinoties, ka pārvarējis neciešamas grūtības, kas daudzus citus būtu salauzušas. Taču viņš ir izturējis, ticis visām zemestrīcēm cauri un beigās guvis lielus politiskus panākumus.

Niksons, vienīgais no 45 līdzšinējiem ASV prezidentiem, bija spiests atkāpties no amata. Savukārt Baidens būs otrais pēc Lindona B. Džonsona,  kas netiks atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā. ASV vēsturē ir tikai desmit prezidenti, kas zaudējuši vēlēšanās pēc sava pirmā pilnvaru termiņa. To skaitā ir arī  Donalds Tramps. Ja viņš šoruden uzvarēs vēlēšanās, tad Tramps pirmais bijušais prezidents, kurš ir atgriezīsies Baltajā namā kopš Grovera Klīvlenda 1893. gadā.

Kas ir Baidens?

81 gadu vecais Džozefs Baidens gandrīz visu savu mūžu ir pavadījis politikā. Tātad kopš 1970. gada, kad viņu ievēlēja Ņūkastlas (Delavēras štats) pilsētas domē. Vienīgais pārtraukums jeb atvaļinājums no politikas viņam bija vairāk nekā divi gadi: no 2017. gada (kad beidzās viņa viceprezidenta pilnvaru termiņš) līdz 2019. gada pavasarim, kad viņš uzsāka savu trešo kampaņu. Baidens vēlējās kandidēt uz Balto namu jau 2016. gada vēlēšanās, bet Obama toreiz uzstājis, lai Baidens atdod “stafetes kociņu” Hilarijai Klintonei. Klintone zaudēja un tāpēc Baidens atgriezās. Cēlās nākamajai kaujai ar Trampu un viņu uzvarēja. Uzvara pār Donaldu 2020. gada vēlēšanās veicinājusi viņa paša pārliecību par to, ka tikai viņš ir spējīgs vēlreiz uzvarēt skandalozo republikāņu kandidātu ASV prezidenta vēlēšanās.

Baidena biogrāfijas detaļas ir labi zināmas. Pateicoties smagam darbam, gudrai kampaņai un uzticamas ģimenes atbalstam, viņš mēdza uzvarēt smagās politiskās cīņās, pēc tam sekoja personiskas traģēdijas. Viena no tādām bija nelaime, kad automašīnas avārijā gāja bojā viņa sieva un viengadīgā meita.

Katru vakaru viņš ar vilcienu brauca no Vašingtonas uz Vilmingtonu, lai vakariņotu kopā ar abiem dēliem. Tika pārvēlēts sešas reizes un Senātā nostrādāja 36 gadus, ieņemot galvenos amatus Tieslietu un Ārlietu komitejās. Taču privātajā dzīvē viss tik gludi nebija. Viens no viņa dēliem Bovs, pāragri nomira no vēža, bet otrs dēls – Hanters ilgstoši cīnās ar atkarību no narkotikām un rada problēmas tēva karjerā. 

Viņa vecāki bija strādnieki. Dzimis Skrantonā, Pensilvānijas štatā, bet agrā bērnībā pārcēlies uz Vilmingtonu, kur viņa tēvs nodarbojās ar lietotu automašīnu tirdzniecību. Anekdotēs un joku stāstos par savu bērnību, viņš bieži mēdzot atcerēties tēva teicienu: „Nekad nedrīkst padoties. Par cilvēku spriež nevis pēc tā, cik reizes viņš ir notriekts, bet gan pēc tā, cik ātri viņš pēc tam piecēlies.”

Baidens ir  politiķis un arī viņam mēdz atrast grēkus. Karjeras mazāk glaimojošās iezīmes ir apsūdzības plaģiātismā, pārmetumi par pārspīlējumiem un nespēja uzklausīt sūdzības. No otras puses, 36 gadi politikas pasaulē ir ilgs laiks. Neviens nevar noliegt, ka Baidens ir bijis prasmīgs, principiāls un godīgs. 

Tāpēc Baraks Obama izvēlējās tieši Baidenu par savu viceprezidenta amata kandidātu, tieši viņu virzīja iekšā smagajās budžeta cīņās. Baidens visu to izdarīja. Viņš ir pienākuma cilvēks.

Pandēmijas laiks

2020. gada ziema bija tumša. Toreizējais prezidents Donalds Tramps bija noraidījis visus brīdinājumus par nesen atklātā koronavīrusa draudiem. Desmitiem tūkstošu cilvēku nomira tāpēc, ka Tramps “neņēma galvā” Covid19. Sākās strīdi un kašķi par to kā apturēt infekcijas izplatīšanos un arī ekonomika piedzīvoja sabrukumu. Bija rekordliels bezdarbs, nekustamā īpašuma tirgus afekts un akciju tirgus kritums.

Daudzi demokrātu politiķi vēlējas izaicināt Trampu. Pārstāvju palātas loceklis Džims Klaiberns no Dienvidkarolīnas un mudināja visus saliedēties ar Džo Baidenu. Kas arī notika. Neraugoties uz republikāņu izsmejošajām akcijām, Baidens guva pārliecinošu uzvaru. Viņš solīja atjaunot mieru un līdzsvaru pēc Trampa izraisītā haosa un stiprināt amerikāņu vidusšķiru. 

Var diskutēt par to, vai Džo Baidens – ar centrista reputāciju, piekāpās jaunajai demokrātu paaudzei ar sociāldemokrātu idejām. Jā, viņš pats savos politiskajos uzskatos vienmēr bijis labēji orientēts demokrāts jeb “moderāts demokrāts”.  Par savu prioritāti izvirzīja vides un klimata jautājumus, veselības aprūpes paplašināšanu un ieroču ierobežojumus.

Interesanti, ka par Baidenu ir sarakstīts salīdzinoši maz padziļinātu rakstu un gandrīz nav grāmatu. Par viņu reti un maz izplata informāciju presei. Pats viņš nemēdz “mirdzēt” sociālajos medijos kā Tramps. Cilvēki, kas ar viņu privāti tikušies apgalvo, ka viņš joprojām esot asi domājošs, analītisks un kontrolējot situāciju pasaulē.  Tā apgalvoja arī Franklins Foers, kurš uzrakstīja viņa biogrāfiju ar zīmīgo nosaukumu “Pēdējais politiķis”. Tur var izlasīt detalizētu aprakstu par notikumiem Afganistānā 2021. gada vasarā. Baidens uzstāj, ka 20 gadus ilgā kara izbeigšana bija pareiza rīcība, lai gan evakuācijas laikā Kabulas lidostas tika nogalināti 13 ASV karavīri un nezināms skaits afgāņu. Citiem liekas, ka amerikāņiem nevajadzēja Afganistānu atstāt. 

Pašlaik – Džo Baidena  politiskās karjeras pēdējā cēliena laikā lielākā daļa viņa partijas kolēģiem ir paziņojuši, ka “mīl Džo Baidenu”, pirms pagūst piebilst:“bet viņš tomēr ir par vecu…” Reformu realizēšanas ziņā Baidens tiek uzskatīts par visefektīvāko demokrātu prezidentu kopš Lindona B. Džonsona.

Paralēli glābšanas pasākumu akcijām pēcpandēmijas laikā, viņš izveidoja aliansi, lai palīdzētu Ukrainai, un stingri atbalstīja ASV atbalstu Izraēlai, neraugoties uz plašu neapmierinātību savā partijā.

Ekonomikas līknes ir pagriezušās augšup, radot gandrīz 15 miljonus jaunu darbavietu, sasniedzot rekordu akciju tirgū un pēdējā laikā palēninot inflāciju. Noziegumu līkne ir kritusies, tāpat kā samazinājies to cilvēku skaits, kas nelegāli šķērso ASV un Meksikas robežu. Baidens ir pagriezis ASV “uz saules pusi”, taču tikai neliela vēlētāju daļa to ir pamanījusi.  

Kāpēc Baidena padarītais netiek pamanīts? 

Tāpēc, ka nepateicība ir pasaules alga. Tāpēc, ka politisko priekšlikumu virzīšana Kongresā ir garlaicīga būšana. Neviens caurmēra amerikānis tam neseko. Tāpēc, ka pasaule patiesībā ir kļuvusi nemierīgāka viņa varas laikā – ir sākušies divi smagi kari. Tāpēc, ka tikai retais ir izturējis tik neatlaidīgu nomelnošanu kādu praktizē Donalds Tramps.

Tramps ar saviem apgalvojumiem par “noziedzīgo Baidena klanu” un daudzināšanu par to, ka Baideens esot komunists un visu laiku sliktākais ASV prezidents, ir sasniedzis vairāku amerikāņu vēlētāju ausis. Viņš esot izpostījis valsti, ielaižot ASV noziedzniekus, no Meksikas. Baidena aicinājumi paaugstināt nodokļus un īstenot dārgus vides aizsardzības pasākumus arī nav bijuši populāri uzņēmēju aprindās. Tramps turpina melot un viena daļa  vēlētāju viņam ir noticējuši. 

Pēc jūnijā notikušās neveiksmīgās uzstāšanās debatēs pret Donaldu Trampu, pēkšņi visas Baidena runas un izteikumi pārvērtās par publiskiem kognitīviem pārbaudījumiem. Lai gan bieži vien viņš uzstājās samērā labi,  ir konstatētas arī “vājās vietas”: nelieli atmiņas zudumi, aizķeršanās un teikumi, kas beidzās vidū. Viņš centās radīt priekšstatu par šausmām, kas gaidāmas Trampa uzvaras gadījumā, bet nespēja skaidri paskaidrot, ko konkrētu viņš vēlas sasniegt ar savu otro termiņu.

Džo Baidens nekad neuzzinās, vai viņš būtu spējis pārspēt Trampu otro reizi. Cerams, ka Kemala Herisa to izdarīs viņa vietā.