Speciāli TVNET

Ukrainas iebrukums Kurskā izraisījis daudz jautājumu, jo ar šo ir sagruvis priekšstats par Krievijas  robežu un teritorijas neaizskaramības svētumu. Pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Ukrainas karaspēks (6. augustā) negaidīti šķērsoja Krievijas robežu Kurskas reģionā. Prezidents Putins sākumā šo uzbrukumu nosauca par “provokāciju”, bet vēlāk  (8. augustā) pasludināja par terorisma akciju. Pēc tam Ukrainas karaspēka klātbūtni Krievijā Putins nodēvēja par “apstākļiem” un “situāciju”. Vārds “karš” Krievijā joprojām ir aizliegts. 

Kāpēc krievi nedrīkst lietot vārdu “karš”

Krievijas tiesību aktos ir noteikts, ka kara stāvoklis valstī jāizsludina, ja teritorijai uzbrūk kāda cita valsts. Tomēr šajā gadījumā tas netika darīts. Tāpēc, ka valdība baidījās ar vārdu “karš” sabaidīt krievus un turpina melot, ka nekas nav noticis, ka šī ir tikai teroristu lokāla eksplozija.  Tā kā Putins ir krievu valodas vārdu cenzēšanas čempions, tad tikai viņa formulējumi šajā valstī darbojās un visiem jāzina, ka “karš” nav karš bet “specoperācija”, kas tupinās 2,5 gadus vai “situācija”, kuras rezultātā Krievijas teritorija tiek okupēta. Fakts, ka “pretterorisma operāciju” atkal vada FSB, kas bija atbildīga par 2022. gada februārī paredzētās lielās Ukrainas invāzijas plānošanu, liek apšaubīt Krievijas reakcijas efektivitāti arī šajā gadījumā. Spiegu vadītā Krievija jau sen vairs nav plaukstoša valsts, bet gan visu nicināts, ienīsts militārs vraks. Krievu tautai tagad nāksies lēnam saprast, ka “operācijas” nevelkas gadiem un šī nav aizstāvēšanās pret  “kolektīvajiem Rietumiem” , bet gan plaša mēroga Ukrainas militāra operācija Krievijas teritorijā.

Ukraiņi zināja, ka krievi vairs neaizsargā savas robežas. Krievi paši to nesaprata, jo viņu priekšstatos robeža ir sakrāls simbols, kurai 80.gadus neviens nav pat mēģinājis pārkāpt pāri. Iespējams, ka patētiskais priekšstats par Krievijas teritorijas neaizskaramību arī  noteica Krievijas militārās vadības smīkņāšanu par Ukrainas karaspēka koncentrāciju gar Krievijas  valsts robežu. 

Tāpēc Ukrainas operācijai Kurskas reģionā būs psiholoģiska ietekme uz Krievijas sabiedrību, jo izrādās, ka krievu zeme jau sen ir vaļā un neviens to neaizsargā kā nākas.  

Krievi, kas pašlaik bēg projām no kara plosītā reģiona, nesaprot kāpēc robeža netika pienācīgi aizsargāta. Kāpēc tur netika izbūvēta atbilstoša aizsardzības līnija. Tas ir tāpēc, ka Kremlim bija ticība un pārliecība, ka neviens neuzdrošināsies paspert  pat soli Putina teritorijas virzienā. Lielākā daļa pasaules bija nozombēta krievu propagandas iespaidā un daudzi vēl šodien ir pārliecināti, ka Krievija “ir neuzvarama” nevis tāpēc, ka to apstiprinātu fakti, bet gan tāpēc, ka “ir šāda pārliecība”.  Tieši šo apstākli jau 2,5 gadus izmanto Putins, radot pasaulei iespaidu, ka uzbrukums Ukrainai ir tikai sīka akcija, nevis karš. Nieks, nevis nopietns konflikts, kura rezultātā mirst tūkstošiem cilvēku. Ar nosaukumu “specoperācija” (kara vietā) Putins vēlas piespiest krievus un pasauli noticēt viņa varenībai un pieņemt, ka krievu valstij notiekošais Ukrainā ir sīkums. Maznozīmīga militāra akcija krieviem, bet gigantisks posts un nelaime ukraiņiem.  Tagad pēkšņi “specoperācija” sāk turpināties arī Krievijas teritorijā un Putinam jāmeklē jauns vārds, lai apzīmētu Krievijas okupācijas sākumu. Pagaidām jaunvārda viņam nav.  

Drosmīgā Ukraina 

Ukraina ir pierādījusi, ka spēj pieņemt drosmīgus lēmumus un tos īstenot. Prot uzņemties iniciatīvu, realizēt negaidītas operācijas un šī iemesla dēļ Rietumu “sarkanās līnijas” turpina izplūst. 2022. gadā sarkanā līnija bija tanki un citi bruņutehnikas līdzekļi. 2023. gadā – kara lidmašīnas. Tagad sarkanā līnija atkal ir pārvirzījusies uz ASV sistēmu neizmantošanu, lai cīnītos pret Krievijas vienībām, bāzēm un lidlaukiem dziļi Krievijas iekšienē. Krievi to zina. Domāju, ka pat organizē šos absurdus, izmantojot  savus aģentus. Tāpēc Kremlis ir spējis aizkavēt, samazināt un ierobežot militārās palīdzības apjomu Ukrainai. Krievija (līdz šim) ir dažādi pazemojusi Ukrainu un ukraiņus. Tagad, kad Ukraina ir parādījusi savas militāras inovācijas, krievu faniem ASV un Eiropas institūcijās un vadībās pienācis laiks kritiski pārvērtēt savu “piesardzību”. Sniegt Ukrainai beznosacījumu militāro palīdzību. Samazināt iespēju apiet sankcijas. Aizsargāt Ukrainas gaisa telpu. Ilgtermiņā.  

Pašlaik Krievija spiesta evakuēt tūkstošiem civiliedzīvotāju no Kurskas un Belgorodas, taču kāda ir šīs  ukraiņu ofensīvas nozīme? 

Kas notiks tālāk? 

„Ja ukraiņi vēlas turpināt iet tālāk vai saglabāt šīs teritorijas, tad ir jābūt aizsargājamai frontes līnijai. Ir jābūt loģistikas līnijām, kuras Krievija nevar pārraut,” – uzskata militāro jautājumu eksperts Joakims Pāsikivi. 

Nedēļas sākumā Ukraina kontrolēja aptuveni  800 – 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju Krievijā, – ziņoja ASV ideju laboratorija Institute for the Study of War (ISW). Šis apgalvojums ir balstīts uz ģeolokalizētiem un datējamiem attēliem. Saskaņā ar Kurskas gubernatora teikto pirmdienas pēcpusdienā, Ukraina šajā reģionā kontrolējot 28 pilsētas un ukraiņi jau esot sākuši rakt aizsardzības līnijas un tranšejas Krievijas iekšienē. Ukraiņu dati ir košāki un tur iekaroto krievu apdzīvoto vietu skaits ir krietni lielāks. 

ISW Ukrainas panākumus raksturo piesardzīgi, norādot, ka tie var būt ierobežotāki, nekā daudzi Rietumos domā. Svarīgākais esot tas, ka krieviem nākas pārvietot spēkus uz tiem sektoriem, kuros Ukraina ir uzbrukusi. Atvelkot savus spēkus no Harkivas virziena, piemēram. 

Kas būtu jādara krieviem? Joakims Pāsikivi redz divas iespējas. Pirmā – Krievija atzīst, ka ienaidnieks ir iebrucis, iesauc armijā karavīrus un mobilizējas.  Taču viņaprāt, tā nenotiks, jo Putina režīms nevēlas atzīt, ka atrodas atklātā karā ar Ukrainu. Otrā iespēja ir izmantot jau iesauktos spēkus un pārvietot tos uz Kursku. Taču tad Krievijai nāktos sašaurināt arī esošās frontes līnijas Ukrainas iekšienē, – uzskata Pāsikivi. Pēc viņa domām Putins pašlaik realizē tieši šo – otro variantu.  ISW uzskata, ka Krievija ir sākusi karaspēka pārvietošanu no Ukrainas uz Kursku. Tajā pašā laikā krievi, šķiet, nav spējīgi aizstumt ukraiņus atpakaļ pāri robežai. Tā vietā viņi mēģinās neļaut Ukrainas spēkiem iekļūt tālāk un dziļāk iekšā Krievijas teritorijā. 

Krievijas statiskais karš

Ukraina vēlas kustīgu karu, savukārt Krievija vēlas statisku karu. Lēnām novājinot ienaidnieku un cerot, ka Rietumi tomēr nogurs atbalstīt Ukrainu. Abu valstu atšķirīgās stratēģijas ir skaidri redzamas to karadarbībā. „Krievija dod priekšroku noplicināšanas, vajāšanās un spīdzināšanas karam, kurā galveno lomu spēlē artilērijas panākumi. Tie tiek mērīti munīcijas tonnās, nevis precizitātē. Šādā karā karavīri tiek uzskatīti par “tūkstošiem”, “masu”, nevis par cilvēkiem vai indivīdiem”- konstatē Pāsikivī. 

Iespējams, ka ukraiņiem izdosies uzspiest krieviem savu kara taktiku. Tad Putinam būs atkal jāizdomā nākamais vārds “kara” vietā.