Krievijas iestādes aicina savējos (pierobežas rajonos) atturēties no iepazīšanās aplikācijām un ierobežot savu klātbūtni sociālajos medijos. „Ienaidnieks aktīvi izmanto šādus resursus, lai vāktu informāciju,” – raksta Telegram. Piesardzība esot jāievēro arī straumējot video un foto materiālu. Šādi ieteikumi krieviem tiek piedāvāti tieši tagad – Ukrainas ofensīvas apstākļos Kurskas reģionā.

Krievija nupat esot notriekusi desmit Ukrainas dronus pie Maskavas. Šādu informāciju publiskojis pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Lai gan … ukraiņu uzbrukumi Maskavai notiek reti. Piemēram maijā, Krievija apgalvoja, ka esot notriekusi ukraiņu dronu ārpus galvaspilsētas. Pēc tam tika noteikti satiksmes ierobežojumi divām lielākajām Krievijas galvaspilsētas lidostām. Ukraiņi šo “faktu” nav apstiprinājuši. Tas nozīmē, ka nav izslēgts, ka ukraiņi šad tad uzbrūk Maskavai, lai krievus pakaitinātu. Taču lielāku jēgu viņi redzot gāzes un naftas bāzēs, kuras nepieciešams iznīcināt pirmām kārtām. (SvD)

Saskaņā ar neatkarīgās Krievijas ziņu vietnes “Novaja Gazeta Europe” datiem (kas analizēja tiesu ierakstus no 2023. gada janvāra līdz oktobrim Krievijas okupētajās Ukrainas daļās) ir noskaidrojies, ka par slepkavībām tur tika tiesāti vismaz 135 krievu karavīri. Tas bijis vairāk nekā kopējais veterānu izdarīto slepkavību skaits visos Krievijas reģionos kopā. 

Papildus slepkavībām notiek arī citi vardarbīgi noziegumi krievu karavīru starpā. Piemēram, slepkavību mēģinājumi,  fiziski uzbrukumi un ieroču lietošanas noteikumu pārkāpumi ar traģisku finālu. Nav noslēpums, ka karavīru slepkavības Krievijā mēdz aizstāt ar citu formulējumu. Proti:  “šaujamieroču lietošanas pārkāpumi”, kas skaitās mazāk smags noziegums. 2023. gadā šādu pārkāpumu skaits ar traģiskām beigām pieauga desmitkārtīgi. (DN)

Protams, ka narkomānija un alkoholisms veicina krievu karavīru savstarpēju izrēķināšanos.

Novaja Gazeta Europe veiktais pētījums liecina, ka 83 % slepkavību Ukrainas frontē krievu vidū bijis iesaistīts alkohols un, ka 76 % gadījumu apsūdzētie bijuši iereibuši. Alkohola lietošanu daudzi izmanto lai nomāktu emocijas un lai psiholoģiski izvairītos no kara realitātes. Nogalināt otru cilvēku esot vieglāk, ja viegli pieejami ieroči. Kara eksperts Jorgens Elfvings domā, ka varētu būt arī citi iemesli šādam noziedzības līmeņa pieauguma krievu ierakumos. Pēc Elfvinga domām jārēķinās, ka vienmēr ir karavīri, kas vairāk tendēti uz vardarbību. „Piemēram, viņi var būt savervēti armijai no cietuma”, – saka Elfvings.  

Trešais izskaidrojums, protams, ir psihiska trauma no karā piedzīvotā. „Viņu robežas (saistībā uz vardarbības izmantošanu) pašlaik ir izdzēstas. Tāpēc nepieciešams nedaudz uzbudinājuma, lai viņi kļūtu vardarbīgi un nonāktu tik tālu, ka sāk nogalināt savus frontes biedrus”. 

Krievu karavīriem ir raksturīgi iebiedēt tos, kas jaunāki vai ir nepietiekami ciniski. Tad krievu armijā ir pieņemts “pamācīt” savus biedrus, mērķējot uz viņu rokām un kājām ar šauteni vai ievainojot ar nazi. No lietām, kas tika izskatītas pavasarī – vasarā Krievijas okupētajās teritorijās, vismaz 27- 30 bija tieši šādi uzbrukumu gadījumi. 

Sociologs Hokans Silverups medijiem uzsver, ka varmācība ir norma krievu armijā arī miera apstākļos. (DN) Kara apstākļos vardarbība armijā var saasināties, un tas var novest pie dehumanizācijas, saka Hokans Silverups.

– “Viņi sit viens otru. Ja cilvēks armijā nežēlīgi dauza kādu otru cilvēku, tad karavīrs pierod būt nežēlīgs pret visiem. Šis apstāklis atvieglo nogalināšanu”.