24 stundu laikā Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti pieci civiliedzīvotāji un 30 ievainoti. (Kyiv Independent) Naktī notriekti notriekuši 42 Krievijas droni (TT).

Vakar krievu uzbrukumā pansionātam Sumos nogalināti trīs cilvēki un vairāki ievainoti. Šeit (attēlā) var redzēt kā evakuē iedzīvotājus. (SVT)

Indijas ieroču uzņēmumu ražotā artilērija ir nonākusi Ukrainā ar Eiropas klientu starpniecību. (Reuters). Indijas valdība nav iejaukusies šajā darījumā, neraugoties uz Krievijas protestiem. 

Piegādes Ukrainai ir notikušas vairāk nekā gadu. Taču saskaņā ar Indijas avotiem, tie veido tikai vienu procentu no kopējā Ukrainas ieroču importa kopš kara sākuma. Nav skaidrs, vai Eiropas pircēji ieročus ir tālāk pārdevuši vai dāvinājuši Kijevai. 

Kopš kara sākuma Indija nav kritizējusi vai nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā. Premjerministrs Narendra Modi pat atteicies piekrist sankcijām, kas Krievijai noteiktas visā pasaulē. (DN)

ASV Finanšu ministrija ir noteikusi jaunas sankcijas “tiem, kas veicina maksājumus starp Krieviju un Ziemeļkoreju.” (Reuters) Pēc tam, kad Ziemeļkoreja piegādāja ieročus Krievijai.  „Pieaugošā finansiālā sadarbība starp Krieviju un Ziemeļkoreju apdraud starptautisko drošību un globālo finanšu sistēmu,” sacīja departamenta preses pārstāvis Metjū Millers. Paziņojums tika izplatīts laikā, kad Maskavā viesojas Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Čoe Son Hui.

Starp citu, vēlējos pajautāt vienu lietu. Pirms dažām dienām bijām kopā ar studentiem Valdemāra ielas mākslas muzejā. Apskatījām Andra Eglīša izstādi un noskaidrojām, ka autors to veidojis kara emociju iespaidā. Skumjas un drūmas ainavas pamanīju, padzērām kopīgi arī patīkamo zāļu tēju kāda muzeja nišā un domāju tālāk domu par to kāpēc šodienas māksla nereaģē uz satraucošiem politiskiem notikumiem asi. Tā kā mākslinieki to darīja agrāk. Pandēmijas laikā pie muzeja stāvēja plastmasas medmāsa un mums bija jāsaprot, ka tas esot bijis “skaudrais mākslas tvēriens” kovidam. Taču nepārliecināja nemaz. Tagad atkal nav nekādas reakcijas uz Ukrainas karu no mūzikas, teātra vai glezniecības puses. It kā kara Ukrainā nebūtu, it kā katru dienu tur neietu bojā vismaz 100 karavīru. Mākslinieki nevēloties “sapīties ar politiku”. Tā man paskaidroja. Tas nozīmē, ka nebūs otras “Gernikes”? Māksliniekiem bail, jeb ir aizmirsusies mākslas misija sabiedrībā? 

Kāpēc šodien māksla vairs nereaģē uz būtiskiem ievainojumiem sabiedrības telpā?