Pagājis satraucošs gads. Kara un divu negantu klaunu (Putina un Trampa) ārdīšanās sabiedrībā. Punduris no Pēterburgas turpina karot ar ukraiņiem, bet patmīlīgais rudgalvis no Vašintonas publicējis savu savādo nacionālās drošības stratēģiju, kurā Eiropa tiek “pasūtīta trīs mājas tālāk” un piekodināta uzņemties “primāro atbildību” par savu drošību pati. ASV vairs nebūšot mūsu drošības garants. Draugs arī vairs nebūs. Labi, ar to varam samierināties. 

Vajāšana un izsmiekls pret Eiropu pašlaik tiek organizēts neparasti spēcīgi no divām pusēm. No  Maskavas un no Vašingtonas. Nekad agrāk tā nav bijis. Līdz šim eksistēja tikai divu veidu  “diplomātija vispār” un “Krievijas diplomātija”. Pēdējais nozīmē: ciniskus apvainojumus, rupjību, lamāšanos krievu cietumnieku stilā, gānīšanos un draudus vietās, kur nav pieņemts publiski ālēties. Spert ar kājām durvis, ņirgt par sarunu biedriem, izsmiet personas ar kurām notiek sarunas. Tagad kaut ko līdzīgu sāk praktizēt arī amerikāņi. Trampa vadībā.  

Vislabāk to varējām noskatīties februāri. Noskatoties kā Trampa duets uzbruka Ukrainas prezidentam Zelenskim: bezkaunīgi, agresīvi. Brutāli un nepiedodami rupji. Rodas iespaids, ka Tramps vada šo diplomātisko attiecību devalvāciju un viņu cenšas atdarināt pārējie jeb amerikāņu republikāņu partijas “stallis”. Par viņiem ASV balso arī mūsu “trimdas” latvieši. Savādi nepatīkami to tagad konstatēt.

Amerikāņu diplomāti 2025.gadā sāka pārņemt troļļošanu kā normu, kas līdz šim bija raksturīga tikai krieviem. ASV valsts sekretāra vietniece publiskās diplomātijas un sabiedrisko lietu jautājumos Sāra B. Rodžersa  jau paguvusi publicēt rupjus, publiskus uzbrukumu eiropiešiem, naida izvirduma paraugdemonstrējumus rādīja viceprezidents Dž. D. Venss Minhenes konferences laikā utt. Tas nozīmē, ka Trampa  doktrīna skaidri norāda, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir “jāveicina pretestība” pašreizējam politiskajam kursam Eiropā. Pagājuši tikai mēneši kopš viņa nākšanas pie varas Vašingtonā, taču sagrauts jau tik daudz: sabotējot demokrātisko procesu, atbalstot ekstrēmistu partijas, mēģinot sagraut esošo kārtību. 

Demokrātisko valstu pasaulē nav daudz – tikai 74. No tām attīstīta un stabila demokrātija ir tikai 25 valstīs. Bez cenzūras, brīvu mediju apstākļos pašlaik dzīvo tikai 8% pasaules iedzīvotāju (Reporters Without Borders’ World Press Freedom Index) Mēs, pagaidām, esam šo laimīgo skaitā. 

Vai esam apdraudēti no ārpuses? Jā, esam apdraudēti.

Tikai šogad sapratām, ka Amerikas Savienotās Valstis vairs nav mūsu draugs. No sabiedrotā tā pārvērtusies par bīstamu teritoriju, kuru vada ietekmīgs un pilnībā korumpēts 79 gadus vecs. “alkoholiķa personības” (Sjuzija Vailza) vīrietis, kurš neciena demokrātijas pamatvērtības un saliedējas ar asiņainākiem diktatūras režīmiem pasaulē. 

Labākajā gadījumā Eiropa paliks viena un izturēs šos pārbaudījumus saviem spēkiem. Sliktākajā gadījumā –  būs spiesta cīnīties ar diviem ienaidniekiem – Krieviju un trampismu ASV. 

Viņš uzbrūk mums regulāri un cenšas pielīmēt melīgas etiķetes. Domāju, ka Rietumeiropa, kurai arī mēs piederam, ir civilizācijas šūpulis. Tik traki kā Tramps stāsta, pie mums patiešām nav. Savu problēmu pielīmēšana Eiropai, amerikāņu problēmas neatrisinās. Lai viņi tiek paši galā ar savām sazvērestības teorijām un elpo dziļi. 

Tāpēc varam mierīgi malkot tālāk šampanieti un just līdzi sabiedrotajiem – amerikāņu demokrātiem, kuriem jāiztur vēl pāris gadi līdz Trampa krišanas brīdim. Savādi, ka Trampa ārdīšanās ir padarījusi mūsu visus par demokrātiem. Tieši tāpat kā Putina uzbrukums pārvērtis pat Kijivas krievus par ukraiņiem. Lai viņiem veicas un izdodas! 

Lai mums viss notiek tā kā vēlamies mēs paši!

Laimīgu 2026.gadu mums visiem!

Ilustrācijā – Toda Drīmera fotoattēlā esam iesniguši. Simboliski. Līdz skurstenim. Tas nekas. Lāpstas mums ir un izrakties ārā no problēmām mēs protam. Lai mums kopā nākamgad viss izdodas!