Amerikāņu Centrālā Izlūkošanas Pārvalde (CIP) vakar apstiprināja aizdomas, ka ukraiņi nav veikuši uzbrukumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam viņa rezidencē Valdajā. (Wall Street Journal) Dronu uzbrukums decembra beigās bija vērsts pret militāru mērķi Novgorodas apgabalā. Tātad, tajā pašā reģionā, kur atrodas Putina pils. Dronu mērķis nav bijis krievu diktatora īpašums. (DN) 

Pretēju viedokli tupina paust Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš nenogurst apgalvot, ka uz Putina pili esot izšauts 91ukraiņu drons, kurus krievi notriekuši. Starp citu, Putina privātās ēkas un bunkuri ir labāk apgādāti ar pretgaisa aizsardzības sistēmām nekā lielās Krievijas pilsētas. (TT)

Gadu mijas naktī krievi uzbrukuši ukraiņiem ar mazāk droniem un raķetēm nekā līdz šim. Ziņu aģentūra AFP analizējusi visu krievu uzbrukumu decembra statistiku un konstatējusi, ka pēdējā mēneša laika ir samazinājusies aktivitāte no krievu puses. Taču elektrosistēma ir sagrauta un simtiem tūkstošu ukraiņu cieta no elektroapgādes traucējumiem uzbrukumu dēļ. Gadu mija tāpēc pagāja tumsā. Decembrī Ukrainai izdevās apturēt apmēram pusi no kopējā uzbrūkošo krievu raķešu un dronu skaita. (DN)

Ukraina pašlaik evakuē vairākus ciemus Čerņihivas reģionā, kas robežojas ar Baltkrieviju. Šis apgabals decembrī ir bijis Krievijas uzbrukumu objekts. Tur joprojām dzīvo ap 300 cilvēku. (SvD)

6. janvārī Parīzē sāksies 30 valstu apspriede par Ukrainas drošības nodrošināšanu pēc miera līguma noslēgšanas. Francijas prezidents Emanuels Makrons par to paziņoja savā Jaungada uzrunā tautai. (Reuters)

Pats miera līgums joprojām “atrodas procesā”. Savā jaungada runā Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina vēlas kara beigas, bet ne “par katru cenu”. Ir jāpanāk, ka ir iespējams atturēt Krieviju no atkārtota iebrukuma. Diemžēl vissvarīgākie līguma jautājumi joprojām neesot atrisināti.

Tramps jau ir oficiāli paziņojis, ka vienošanās par kara izbeigšanu esot “tuvāk nekā jebkad agrāk”. Donalds Tusks vakar pauda līdzīgu viedokli.

Raudzīsim kas un kā notiks jaunnedēļ. 

Frontē krieviem klājas smagi. Kritušo skaits 2025. gadā pieaudzis līdz rekorda līmenim. (BBC, Mediazona). Nekrologu skaits  + 40% vairāk nekā 2024. gadā. BBC statistika rāda zaudējumus, kas sasniedza 7155 bojāgājušos februārī, kad ASV prezidents Donalds Tramps pirmo reizi runāja par karu ar Putinu. Krievu upuru maksimums tika sasniegts oktobrī, kad nogalināti jau 12 000 karavīru. Kā norāda eksperti (Jorgens Elfvings) Krievija ir pastiprinājusi savu militāro aktivitāti, rēķinoties ar aizvien lielākiem savu karavīru zaudējumiem. Iespējams, ka šādi Putins plāno ietekmēt amerikāņu miera sarunas savā labā –  tēlojot panākumus frontē, pieprasīt sev privilēģijas miera sarunu rezultātā. 

Liels kritušo skaits nosaka vajadzību pēc pamatīgām rezervēm. Tāpēc rudeni tika ļoti intensīvi vervēti jauni karavīri. Oktobrī Krievijas armijā iestājušies 336 000 cilvēku ar daudz augstākām algām nekā agrāk. Tobrīd jaunkareivis jau varēja saņemt līdz pat 10 miljoniem rubļu gadā. Taču algas visos reģionos karotājiem Krievijā netiek piedāvātas vienādas. Pagaidām Putins tiek galā, jo atrodas cilvēki, kuriem šis karš ir finansiālās situācijas risinājums. Kas ar šiem noziedzniekiem un bruņotajiem bandītiem notiks pēc kara? 

Tā būs jau cita – ļoti bīstama opera Putina karalistē, kas pati jau plīst pa šuvēm.

Ilustrācijas autors Mihails Liss.