Cerams, ka krievi neliks lietā savus taktiskos atomieročus. 

Loģiska šāda rīcība nebūtu, jo reāli nekādu ieguvumu viņiem nebūtu. Taču Putins laiku pa laikam draud ar taktisko kodolieroču izmantojumu un pašlaik tie tiek izvietoti Baltkrievijā. Vakar runājām par to, ka tad arī mums būtu jāzina kas tie tādi un kā jāreaģē, ja Kremlis sāk tos izmantot Ukrainas karā. Vai mūsu (Eiropas) „iestādes“ šim procesam seko?

Jā, seko ļoti aktīvi kopš 2022.gada beigām. Ir aprēķināts kādas sekas var rasties pēc kādas ARS uzspridzināšanas okupētajā Ukrainas zonā un kas var notikt, ja eksplodēs kodollādiņš. Šajā tekstā (turpinājumā) izmantoju Ziemeļvalstu avotus. Nekā jauna tur nav. Taču viela pārdomām – ir. Tātad – ar ko mums jārēķinās. 

1. Zināms, ka ir divi veidu kodolieroči. Stratēģiskie un taktiskie. Pirmie var sasniegt citu kontinentu un tos izmanto lielvalstis, lai atgādinātu: „Ja šausiet mūsu virzienā, tad mēs nekavējoties atbildēsim ar to pašu“. ASV un Krievija regulē šo ieroču izmantojumu ar savstarpēju līgumu palīdzību. Taktiskie ir otrais veids, kurus izmanto tuvas darbības rādiusā ar mērķi saindēt un sagraut noteiktu kaujas zonu. Šos lādiņus var šaut ar parastām ieroču sistēmām. Proti – parasto munīciju nomaina ar kodolbumbu. Kremlis pašlaik draud, ka izmantos tieši šādus ieročus.
2. Cik jaudīgs ir šāds taktiskais kodolierocis? Kilotonnu liels atbilst 1000 tonnām parasto sprāgstvielu efektam. Tāds lādiņš var būt arī daudz lielāks – līdz 100 kilotonnām. Tad rezultāts attiecīgi – „iespaidīgāks“. 
3. Kāds ir izstarojums detonācijas laikā? Hirosimā un Nagasaki bumbas eksplodēja gaisā.  Tur gāja bojā simtiem cilvēku no eksplozijas izraisītajām sekām, triecienviļņa, kā arī  un no izstarojuma, kas sekoja detonācijai. Nevis no radioaktīvajiem nokrišņiem. Ja bumba eksplodēs uz zemes, tad strauji palielinās radioaktīvo nokrišņu jauda. Eksplozijas rezultātā  uz zemes graujošais efekts varot būt daudz lielāks. 
4. Cik liels ir krievu atomieroču arsenāls? Viņiem pašlaik ir ap 1500 stratēģisko kodolieroču. Tie tiek uzskatīti, reģistrēti. Ar taktiskajiem tā nav.  Tos neaptver starptautiskās vienošanās. Tāpēc droši nevaram uzzināt cik šādu netīro bumbu krievi ir saražojuši līdz šodienai. FOI (2019) dati rāda, ka apmēram 700 gab. 
5. Kā krievi šauj šādus ieročus?

Lai izmantotu kodolieročus ir jābūt politiskam lēmumam. Armijnieki to neizlemj. Tas ir tikai Putina rokās. To var izlemt tikai viņš pats.  

6. Ko krievi iegūs, izmantojot kodolieročus?

Pagaidām neko. Nomest šādu bumbu, lai iznīcinātu Ukrainas pilsētu, nav ielas jēgas. Atombumba iznīcinās arī pašus krievus, kas tur atrodas. Eksperti pieņem ka ja viņi metīs šādu pirmo bumbu, tad tas notikšot mazapdzīvotā vietā, lai iebaidītu pretinieku. 

7. Vai šāda krievu kodoluzbrukuma sekas var sasniegt arī mūs? 

Viss atkarīgs no laika apstākļiem eksplozijas brīdī. Ja tā būs eksplozija uz zemes Ukrainā, tad mūs apdraud vējš, kas „nelāgas lietas“ atnesīs arī līdz Baltijas jūrai. Ja vējš pūtīs no dienvidiem/dienvidaustrumiem, tad situācija atgādinās Černobiļas avārijas apstākļus un radioaktīvie bendētāji nonāks līdz pat Latvijai. Taču bumbas eksplozijas efekti vējā izzūd straujāk, nekā atomelektrostacijas izraisītās radioaktīvās sekas. AES sprādziens ir briesmīgāks. Tāpēc krievu armija visu laiku ložņā ap Zaporižjes AES Ukrainā. Starp citu, pie mums vadošie ir rietumu vēji. Tas labi.

8. Cik AES ir Ukrainā? 

Pavisam 15 reaktoru. To skaitā: Zaporižja (6 reaktori), Dienvidukrainas AES (3 reaktori), Hmeļņickas AES (2 reaktori) un Rivnes AES (4 reaktori)

9. Kā mums būtu jāreaģē šādā situācijā?

Kodoleksplozija rada radioaktīvā joda izmešus atmosfērā. Joda tabletes neļauj vairogdziedzerim uztvert organismā šo radioaktīvo jodu. Tās (šādā brīdī) būtu jādod maziem bērniem un grūtniecēm. Iedzīvotājiem virs 40 gadu vecuma šī situācija ir mazāk bīstama. Dzīvniekiem (suņiem, kaķiem) arī nav šīs tabletes jādzer. 

Tātad – joda tabletes jādzer tikai tad, kad nelāgais fakts ir noticis. Profilaktiski nevajag tās lietot. Nebūs efekta. Dozu nosaka jūsu vecums. 

Vai ir jēga iegādāties šādas tabletes iepriekš? Nē, jo tām esot ļoti mazs derīguma laiks. Šādām tabletēm būtu jābūt pašvaldības noliktavās attiecīgā reģiona iedzīvotājiem. Ziemeļvalstīs tā šo lietu organizē. Var gadīties, ka pie mums arī ir tāpat. 

10. Kā mēs uzzināsim, ka šāds sprādziens ir noticis un kas jādara tālāk? 

Uzraudzību visā pasaulē koordinē starptautiskā aģentūra IAEA, kurai Latvija ir pievienojusies 1994. vai 1997. gadā (pretrunīga informācija ĀM mājas lapā). Kurš to pārstāv mūsu valstī nav īsti saprotams no Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapas. Neko nevar izlobīt arī no Aizsardzības ministrijas mājas lapas. 

Zviedriem ir viena konkrēta iestāde, kuru sauc Pretradiācijas drošības pārvalde un tās pienākumos ir informēt iedzīvotājus par šiem jautājumiem regulāri un uzņemties iniciatīvu ārkārtas situācijā. Dodot padomus kā rīkoties valdības un varas institūcijām (kuru pienākumos ietilpst atbildība par bīstamo seku novēršanu). Kā arī informēt iedzīvotājus par akūto situāciju valstī (pēc eksplozijas Ukrainā), dot tehniskus padomus, nodrošinot publiski pieejamus radiācijas līmeņa mērījumus valstī visiem pieejamus, piedāvāt bīstamo izmešu izplatības prognozes un ieteikumus iedzīvotājiem kā paglābties un aizsargāt sevi. 

11.Ko mēs jau zinām? 

Pēc eksplozijas ir jāmeklē noslēgtas telpas un tajās jāuzturas vismaz vienu diennakti. Iespējams, ka vairākas diennaktis pēc kārtas. Izvairoties no radioaktīvajiem nokrišņiem. Neiet ārā. Labi palīdz slēgtas telpas, pagrabs ar biezām sienām. Pati svarīgākā ir pirmā diena, uzreiz pēc eksplozijas. Savā jaunākajā ziņojumā iedzīvotājiem (06.03.2023) zviedru pārvalde ziņo sekojošo: a) pats svarīgākais pēc eksplozijas (ja par tādu tiek ziņots) uzreiz paslēpties pirmās 24 stundas, lai izvairītos no nokrišņu radiācijas devas, kas mēdz izplatīties samērā plašā teritorijā gaisā. Simtiem kilometru attālumā. Nojumes, pagrabi, slēgtas telpas lieliski aizkavē starojuma devas. 

b) joda tabletēm nav nekādas lielas jēgas. Galvenais – īstajā laikā paslēpties. Gaidīt tālākas instrukcijas.  

Vissmagāk cietīs lauksaimniecība un pārtikas produkti. Tie (iespējams) nebūs lietojami.  

12.      Kuriem avotiem ticēt šādā brīdī? 

Tikai pārbaudītiem avotiem. Cerams, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks un mums nebūs jābēg uz pagrabu ar biezām sienām. Taču ir labi, ja ir skaidrs kā rīkoties. Vienīgā problēma, lai „kāds“ mūs iespējami ātri un operatīvi brīdina.

Pagaidām arī man nav skaidrs kurš šis “brīdinātājs“ Latvijā ir. 

Varētu būt Latvijas radio 1. kanāls. Tas būtu loģiski. 

Lūdzu neizplatīsim tālāk ārkārtas apstākļos nedrošas un nepārbaudītas ziņas. Ja avots nav pārbaudīts, tad neizplatīsim satraucošas ziņas tālāk.

Pandēmija jau pierādīja, ka šādos brīžos iniciatīvu uzņemas šarlatāni un izplata skandalozas un biedējošas vēstis. Paļausimies tikai uz drošiem avotiem. 

Pagaidām tas arī viss par šo tēmu. 

Atgriežamies pie kara Ukrainā. Kijiva ziņo, ka skarbas kaujas pašlaik norisinās austrumu frontē. 60 krievu uzbrukumi atvairīti. Vissmagākās kaujas pašlaik notiek Kupianskā, Limanā, Avdijivkā, Bahmutā un Marinkā. Paralēli kaujām notiek arī sistemātiski artilērijas triecieni no krievu puses. 

Apmācības britu un amerikāņu sabiedrībā šonedēļ uzsākuši arī moldāvu karavīri. 

Attēlā Bahmuta, 2023. gada marts