Par laulību svētīšanu katoļiem un precēšanos pārējiem 

Speciāli TVNET

Dokuments – doktrinālā deklarācija “Fiducia supplicans” par svētību pastorālo nozīmi, ko pirmdien, 18. decembrī, apstiprināja Romas katoļu baznīcas galva pāvests Francisks un oficiāli izziņoja Vatikāns, dod tiesības garīdzniekiem svētīt arī viena dzimuma pārus. Tas gan nepielīdzinot šo savienību laulībai, turklāt svētīšana nedrīkstēšot līdzināties vai imitēt katoļu baznīcas oficiālos rituālus. Taču šie pāvesta izteikumi ir sašūpojuši sabiedrību un signalizē, ka pārmaiņu laiks ir klāt. Ar šo šķiet „skaidrs, ka pāvests Francisks vairāk fokusējies uz pastorālo aprūpi, nevis uz teoloģisku argumentāciju. Ļaujot svētību viendzimuma attiecībām, viņš paver ceļu seksuālo minoritāšu uzņemšanai katoļu baznīcā“-  tā uzskata intervijā teologs Patriks Hagmans.

Dod tiesības garīdzniekam svētīt viena dzimuma pārus

Katoļu baznīcas lēmums ļaut priesteriem svētīt cilvēkus, kas dzīvo viendzimuma attiecībās, pašlaik medijos tiek izprasts un tulkots ļoti dažādi. Varētu iebilst, ka gandrīz nekādas izmaiņas nav notikušas, jo ar šo patiesībā tiek runāts par to, ka nav aizliegts svētīt cilvēkus viendzimuma attiecībās tādā pašā veidā, kā ikviens ticīgais varētu lūdzot saņemt svētību. Pirmdien publicētajā dokumentā “Fiducia Supplicans” teikts, ka katoļu priesteri, protams, var svētīt, piemēram, noziedzniekus, tādējādi neatbalstot viņu noziegumu. Apmēram to pašu tagad mēģina skaidrot arī saistībās ar viendzimuma pāriem un Romas baznīcu. Dokuments ar šo tiecoties nodrošināt, lai priesteri pirms svētības došanas netiktu piespiesti pētīt vai analizēt konkrēto  cilvēku morāli.

Tātad šeit nav runa par to pašu ko varam ik dienas novērot Baltijas jūras viņā krastā, kur viendzimuma pāru laulības ir pavisam parasta lieta. Pašlaik, piemēram, Zviedrijas baznīca laulā viendzimuma pārus kopš 2009. gada 1. novembra. „Viena dzimuma pāri drīkst laulāties Zviedrijas baznīcas draudzēs. Mācītājam ir jāuzņemas atbildība par to, lai šie pāri varētu realizēt savu vēlmi laulāties baznīcā“, – teikts Zviedrijas baznīcas mājas lapā. Caurmērā baznīcā katru gadu tiek reģistrētas ap 200 viendzimuma laulības un vairums no ceremonijām notiek lielpilsētās. Pirms tam partnerattiecības Zviedrijā tika svētītas kāzām līdzīgā ceremonijā. Līdzīgi to pašlaik deklarē Romas pāvests.  

Katoļu dokumentā ir skaidri norādīts, ka svētība, kas tagad ir pasludināta par pieļaujamu, nedrīkst notikt tieši saistībā ar kāzām, tai nedrīkst būt liturģisks vai rituāla noformējums. Tātad pirmais solis ir sperts. 

Atbildēt tam kurš lūdz

Tātad mums būtu jāatšķir svētība (rituālā, liturģiskā formā) un spontāna labvēlība, kas tiek dotam tam, kurš lūdz. Homoseksuāli pāri pagaidām vēl neietilpstot pirmajā formā. 

Šis pagrieziens esot cieši saistīts ar pāvestam Franciskam raksturīgo pieeju pastorālai aprūpei, palīdzībai (nevis teoloģiskai argumentācijai). Iespējams, ka šādā veidā pāvests Francisks ir konsekventi koncentrējies uz konkrētām cilvēku situācijām un norāda uz virzienu, kas ļauj labvēlīgāk pieņemt seksuālās minoritātes katoļu baznīcā. Tā uzskata Patriks Hagmans. Tātad, nevis mainot uzskatus par laulību, bet gan sperot soļus uz alternatīvu „svētītu” homoseksuālu cilvēku attiecību formu ar savu baznīcu. 

Lai gan vilciens jau sen ir atrāvies no konservatīvo aizspriedumu pieturas un regulāri kursē pa pasauli. Bez problēmām apkārtējiem. 

Viendzimuma laulības šodien atbalsta 34 pasaules valstīs. Taču ir teritorijas, kurās viendzimuma laulības nav atļautas. Tās ir, piemēram : Polija, Serbija, Lietuva un Latvija un islāma ticības valstīs. 

Tātad kur viendzimuma pāri šodien drīkst laulāties? 

2001.gadā viendzimuma laulības un bērnu adoptēšanu akceptēja Nīderlande. 

2003.gadā Beļģija. 

2005.gadā Kanāda un Spānija. 

2006.gadā Dienvidāfrika. 

2009.gadā Norvēģija un Zviedrija. 

2010.gadā Portugāle, Islande un Argentīna. 

2012.gadā Dānija. 

2013.gadā Francija, Jaunzēlande, Brazīlija un Urugvaja. 

2014.gadā Lielbritānija (izņemot Ziemeļīriju) un Somija. 

2015. gadā ASV, Īrija un Luksemburga. 

2016.gadā Kolumbija un Grenlande.

2017.gadā Vācija, Malta un Austrālija. 

2019.gadā Taivāna, Ekvadora un Austrija.

2020. Kostarika. 

2022. gadā Šveice,  Slovēnija, Meksika, Kuba. 

2023. Nepāla. 

2024. Igaunija (stāsies spēkā likums) 

Kādi ir šie laulātie pāri? 

Zviedrijā, lielākoties, laulību reģistrē sievietes. Tātad 56% sievietes un 44% vīrieši. Sievietes viendzimuma laulībā stājas agrāk nekā vīrieši (31% no sievietēm un 17% no vīriešiem ir līdz 29 gadus veci), lai gan caurmēra vecums šādām laulībām ir sievietēm 34, bet vīriešiem 41 gads. Jauktajās laulībās līgavaiņi mēdz būt jaunāki, caurmērā 36 gadus veci. Līgavas – 34 gadus vecas.   

Kamēr nespējam piedot citiem cilvēkiem viņu savādību, tikmēr jāturpina iet un iet līdz gudrības vārtiem, kas no mums nepārtraukti atkāpjas.