Pēc martā notikušā uzbrukuma koncertzālei Maskavā, “Islāma valsts” kaujinieki ir pārvērtušies riska faktorā arī citiem cilvēkiem un valstīm. Šādi trokšņaini, asiņaini uzbrukumi ir svarīgi teroristu grupējuma grandiozajiem nākotnes plāniem un slavai. Jo vairāk par to raksta mediji, jo plašāk satraucas cilvēki Eiropā, jo lielāks efekts ir viņu iebaidīšanas kampaņām. Vai islāmisti varētu sarīkot līdzīgus grautiņus arī Latvijā. Jā, šo risku nav iespējams izslēgt, jo viņu ambīcijas ir gigantiskas un rīcība izpaužas ne tikai „masu“, bet arī „individuālās“ solo akcijas. Tas, ka Putins šo terora aktu visiem spēkiem mēģināja „pārkrāsot“ par „ukraiņu uzbrukumu“, ir zināms un saprotams. Šāds konteksts bija vajadzīgs Kremļa kara scenārijam un propagandas buldozeram, lai motivētu krievus kaujas azartam pret ukraiņiem. Taču patiesība tā nav. Tie nebija ukraiņi, kas iebruka koncertzālē un apšāva cilvēkus. Nē, tie bija pavisam citi karotāji. Tie, kas zem melnā karoga mēģina pārtaisīt pasauli. Šogad aprit 10 gadi, kopš “Islāma valsts” (IS) šokēja pasauli, iekarojot plašas teritorijas Sīrijā un Irākā un pēc tam pasludinot šo teritoriju par savu kalifātu. Piektdien, 2014. gada 4. jūlijā, kad 41 gadu vecais irākietis Abu Bakrs Albagdadi uzstājās Mosulas Lielajā mošejā, lai pasludinātu sevi par kalifu, sākās šis process. Ar šo tika mēģināts uzsākt jaunu nodaļu pasaules vēsturē zem islāma reliģiozo fundamentālistu karoga.
Kas notika tālāk?
Piecus gadus vēlāk kalifāts tika sakauts, un Albagdadi nogalināja ASV armija. Tolaik daudzi uzskatīja, ka ISIS kaujas un karošana ir beigusies. Viņu vairs nav un nebūs. Taču vardarbīgais uzbrukums Crocus City koncertu norises vietai Maskavā, kas prasīja simtiem dzīvību, pierādīja, ka islāmisti (ar savu melno karogu) ir atsākuši aktivitātes. Medijos parādījušās ziņas, ka viņiem ir konkrēti plāni graujošām akcijām Eiropā. Īpaši Zviedrijā un Dānijā, kur likums netraucē turpināt publiski dedzināt Korānu un ar šo kaitināt ISIS kaujiniekus. Tātad draudi joprojām pastāv un ar tiem ir jārēķinās.
Atbildību par neseno uzbrukumu Krievijā ir uzņēmies grupējums, kas sevi dēvē par “Islāma valsti Horasanā” (IS-K), un Vācijā nesen tika aizturēti divi afgāņu brāļi aizdomās par uzbrukuma gatavošanu Zviedrijas parlamentam šīs pašas organizācijas vārdā.
2014. gada vasarā melni tērptie kalifa ISIS kaujinieki iebruka Sīrijā un Irākā. Ieņēma pilsētu pēc pilsētas. Pēkšņi viņiem bija izdevies izveidot savu valsti Lielbritānijas lielumā. Šo operāciju rūpīgi plānoja un sagatavoja slepena alianse, kurā bija iesaistīti džihādisti un bijušie Sadama Huseina režīma izlūkdienesti. Neticamās uzvaras pār skaitliski spēcīgākiem ienaidniekiem – piemēram, ASV atbalstīto Irākas armiju – palīdzēja Albagdadi radīt pārliecinošu un vilinošu stāstu par gaidāmo svēto pasaules karu, globālo džihādu, kurā īstie, patiesie musulmaņi ar Dieva palīdzību uzvarēs kristiešu apokaliptiskā cīņā. Viņu kaujas saucienu iespaidā unisonā pievienojās arī daži Latvijas etablētie Tuvo austrumu eksperti un profesori. 2015.gadā Leons Taivāns bija pārliecināts, ka šāds scenārijs nedraudot pie mums, taču vispār „viņi varot iekarot pasauli“. Taču tobrīd desmitiem tūkstošu cilvēku no apmēram 100 valstīm uzklausīja kalifa aicinājumu iestāties ticīgo armijā un emigrēja uz jauno kalifātu, lai sāktu tur svaigu dzīvi. Ticības emigrantu vidū bija arī ap 300 Zviedrijas pilsoņu. Par latviešu kalifāta entuziastiem pagaidām ziņu nav, lai gan tas nenozīmē, ka no Latvijas nebija un nav melnā karoga bruņinieku. 2014. gada rudenī starptautiskā koalīcija uzbruka kalifātam. ISIS atbildēja ar daudziem teroristu uzbrukumiem visā pasaulē, tostarp 2015. gada novembrī Parīzē nogalināja 130 cilvēkus.
Pēc vairāku gadu sīvas cīņas ISIS zaudēja savas pēdējās atlikušās teritorijas Sīrijā un Irākā. Taču, lai gan kalifs ir miris un vadoņi gāzti, sapnis par globālu reliģisku karu un islāma valsti joprojām dzīvo. Ne tikai milzīgajās bēgļu nometnēs Sīrijā, kur desmitiem tūkstošu ISIS locekļu pašlaik velk savu dzīvību, tostarp tūkstošiem bērnu, dzīvo pilnīgā postā, bet arī citur. Turkmēnijā un Uzbekijā, piemēram.
Šodienas aktivitātes
Pēdējos gados ISIS ir aktivizējusi savu darbību Sīrijā. ASV spēki 2022. gadā tur veica vairākus uzbrukumus, kuru rezultātā Sīrijā un Irākā nogalināja vairākus simtus ISIS aktīvistu, ieskaitot līderus. Tomēr šī organizācija netika iznīcināta. Tā turpina veikt terora aktus, nolaupīšanas, slepkavības gan Sīrijā, gan ārpus tās robežām arī šodien.
Svēto karu pret pasauli turpina arī ISIS starptautiskās propagandas nodaļas, kas tika izveidotas kalifāta uzplaukuma laikā. Vairākās ārvalstīs tika izveidotas tā saucamās vilejas jeb provinces, kas vairāk vai mazāk bija pakļautas kalifāta centrālajai varai. Viens no mūsdienās dzīvotspējīgākajiem atzariem ir IS Horasanā = IS-K, kas izveidota, 2015. gadā, apvienojot vairākus musulmaņu ekstrēmistu grupējumus Vidusāzijā. Nosaukums ir rūpīgi izvēlēts un attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu, kas saskaņā ar agrīno musulmaņu vēsturi ietver Afganistānu, Pakistānu un Irānu.
Alkaidas agrākais līderis Osama bin Ladens esot bieži citējis kādu hadītu, kurā pravietis Muhameds esot teicis tā: “Armijas ar paceltiem melniem karogiem maršēs no Horasanas un neviena vara nevarēs aizkavēt tai pacelt karogus arī Jeruzalemē.” Jāuzver, ka tieši Horasanā, (Afganistānas kara laikā) tika dibināta organizācija Alkaida (Al-Qaeda) un tieši Afganistānā Osama bin Ladens plānoja un īstenoja savu „lidmašīnu pašnāvības akciju” Ņujorkā. Tātad iespaidīgāko terora aktu pasaules vēsturē 2001.gada 1. septembrī, kura rezultātā gāja bojā 3000 cilvēku. Šie 2001. gada 11. septembra uzbrukumi padarīja Osamu bin Ladenu par kaujinieciskā džihādisma superzvaigzni, taču vienlaikus iezīmēja beigas viņa organizācijai. 2003. gadā ASV iebruka Irākā, iznīcināja vadoni un viņa grupējumu, taču ideja palika. Vardarbība, ciešanas un haoss kara plosītajā valstī nodrošināja ideālu vidi Alkaidas atdzimšanai. Pēc vairākiem gadiem irākietis Abu Bakrs Albagdadi uz kara plosītās teritorijas drupām, izveidoja savu jauno teroristu organizāciju un ieguva teritorijas tālākiem eksperimentiem.
Kamēr Rietumi uzbruka šausmu kalifātam un sakāva to, IS-K darbojās galvenokārt fonā. Gandrīz nemanāmi. Afganistānā un Pakistānā. Pēdējo gadu laikā grupējums it kā klusi un nemanāmi, tomēr palielinājis savu kaujas spēju un tagad (acīmredzot) jūtas gatavs nopietni uzņemties savu kritušo varoņu laurus, idejas un mērķus. Viņu plāns ir globāls reliģisks karš, kurā musulmaņu ticībai jāapspiež visas pārējās.
Kas notiks tālāk?
Pirmais solis būšot jauns islāma kalifāts, šoreiz Vidusāzijā. Tātad Horasānā. IS-K vadība labi apzinās savas ģeogrāfiskās teritorijas nozīmi un viņiem ir pieredze teritoriju sagrābšanā. Sīrijā un Irākā. Tieši šis apstāklis padarīja Albagdadi daudz veiksmīgāku par Osama bin Ladenu, kurš, neraugoties uz dramatiskajiem terora aktiem, nespēja mobilizēt masveida musulmaņu kustību un reāli pakļaut sev lielas teritorijas.
Viņu galvenais ienaidnieks joprojām ir Taliban kustība, kas atguva varu Afganistānā pēc tam, kad amerikāņi 2021.gadā to pameta. Līdz ar amerikāņu aiziešanu, IS-K telpa turpmākai izaugsmei palielinājās. Fanātiski noskaņotie kustības locekļi uzskata Taliban kustību par sava veida islāmistu „light versiju“ un ir jau rīkojuši vairākus teroristu uzbrukumus savā reģionā šiem „ideoloģiskajiem pretiniekiem“, nogalinot simtiem cilvēku. Ja Taliban nacionālisti redz savu nākotni vienīgi sava reģiona valstīs, tad IS-K vēlas iekarot un pakļaut sev visu pasauli. Šai organizācijai šodien ir vairāki tūkstoši biedru, un tagad tā paplašinās visā Vidusāzijas reģionā. Īpaši meklējot biedrus bijušajās padomju republikās Uzbekistānā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Kirgizstānā un Kaukāzā.
Deviņdesmito gadu sākumā, kad no pasaules kartes pauda Padomju Savienība, Vidusāzijas republikās sākās islāma atdzimšanas vilnis, kas radīja garīgu augsni vairākiem musulmaņu terorisma grupējumiem. Ieskaitot IS-K. Tātad vairums jeb 5000 IS kaujinieku kalifātā nonāca tieši no Vidusāzijas. Tie, kas izdzīvoja pēc kalifāta sabrukuma 2019. gadā, tagad veido operāciju kodolu Horasanā.
Lai turpinātu augt, un attīstīties, IS-K vajag vairāk naudas, vairāk karavīru IS-K uzskata Vladimiru Putinu par islāma zvērinātu ienaidnieku, dēļ viņa kariem Čečenijā. Uzdrošināšanās uzbrukt Maskavā (tātad laicīgās padomju impērijas sirdī, kas gadu desmitiem valdīja pār musulmaņu Vidusāziju) ir bravūrīgs solis. IS-K saņēmās un to arī izdarīja. Organizācija līdzīgā veidā ir uzbrukusi vairākiem mērķiem Irānā, Turcijā un Pakistānā. Kā arī plānojusi virkni teroristu uzbrukumu citās pasaules daļās. Tāpēc ASV un Eiropas iestādes brīdina, ka IS-K rada aizvien nopietnākus draudus Rietumiem. Visur.
IS-K, šodien esot pilnveidojusi Albagdadi efektīvo propagandas mašinēriju, aģitējot sekotājus un neslēpjot savus plānus globālam reliģiskam karam. Mediju nodaļa Al-Azaim sociālajos medijos demonstrē savu sajūsmu par uzbrukumu Maskavas koncertzālei, lielās arī ar iepriekšējiem terora aktiem, piemēram, 2015. gada slaktiņu Parīzē. Kalifāts veiksmīgi pārliecinājis arī tā dēvētos „vientuļos reliģijas vilkus” veikt virkni uzbrukumu Rietumos. Savā režijā. Tāds, piemēram, bija uzbeku viesstrādnieks Rahmats Akilovs, kurš 2017. gadā nogalināja piecus cilvēkus un daudzus citus ievainoja. Viņš piektdienas pēcpusdienā ar nozagtu kravas mašīnu iebrauca pūlī uz gājēju ielas. Stokholmas centrā. Pēc šī notikuma Zviedrijas galvaspilsētas sirdī uz gājēju ielām tagad izvietotas betona skulptūras, kas traucē realizēt šādas musulmaņu pašnāvnieku slepkavošanas akcijas.
Šodien IS-K aicina atbalstītājus visā pasaulē uzbrukt savās valstīs “neticīgajiem“. Nav svarīgi vai jums ir vai nav Korāns kabatā. Veiksmīgi teroristu uzbrukumi ir kaujinieku džihādistu labākais reklāmas līdzeklis. Tāpēc Al-Azaim un citi tās plašsaziņas līdzekļi regulāri publicē draudus par turpmākiem asiņainiem uzbrukumiem “krustnešu” valstīs Rietumos. Ar šiem draudiem pavisam reāli jārēķinās arī Latvijā