Jā, interneta mediji apdraud demokrātiju, jo tajos jau sen varu pārņēmušas agresīvas, ideoloģiski konservatīvas bandas. Politisko partiju organizētos troļļus ieskaitot. Zīmīgi, ka troļļu armijas internetā organizē tieši konservatīvās un reliģiski orientētās partijas. Pie šī secinājuma nonāca somu „rokošie“ žurnālisti, kas pētīja Pēterburgas troļļu armijas uzbrukumus ārzemju žurnālistiem un tagad to pašu secinājuši zviedru TV4 „rokošo žurnālistu“ grupa, kas savā raidījumā “Tikai fakti“ atmasko Zviedrijas labēji konservatīvās partijas “Zviedrijas demokrāti” (Sverigedemokraterna) troļļu armiju un tās darba metodes. Tās ļoti atgādina arī mūsu pašu labējo un konservatīvo partiju troļļu staļļu darbu interneta medijos. Pētījums tika veikts izmantojot valrafēšanu (vācu žurnālista Guntera Valrafa metodi), kas deva iespēju atklāt, ka šīs konservatīvās partijas vadība izmanto 23 anonīmus kaujas kontus Facebook, Youtube un Tiktok, Instagram, lai publicētu un izplatītu melīgus, pēc savas ideoloģijas loģikas „piegrieztus“ informācijas ziņojumus, kas demonstrēti 27 miljonus reižu. Tātad skatītāju un lasītāju tiem netrūkst. Vēl atklāti 50 anonīmi konti, kas cieši saistīti ar partijas ideoloģisko nostādņu propagandēšanu un pretēju uzskatu iznīcināšanu.
Pretinieku dēmonizēšana
Sāksim ar teoriju, lai saprastu, kā šis karš tiek organizēts. Troļļu armijas kaujinieki tiek izveidoti mākslīgi internetā (kā uzvelkamās lelles), lai tie no malas izskatītos pēc simpātiskiem cilvēkiem (lipīgie) vai arī atgādinātu nesaudzīgi karojošus kaujiniekus (uzbrucējus ienaidniekiem) un viņu galvenais uzdevums ir vajāt pretēju uzskatu paudējus savā valstī (sabiedrībā), kas parasti ir reāli cilvēki (ar vārdiem, uzvārdiem un savu fotogrāfiju). Tātad sintētiska „alvas zaldātiņu“ armiju kāds ideoloģisks grupējums (konservatīva partija) izveido, lai uzbruktu personām, kas sociālajos medijos viņiem nepatīk, jo izsakās, viņuprāt, nepareizi.
Kāpēc tas vajadzīgs? Tāpēc, ka godīgā sarunā vai diskusijā konservatīvie zaudēs. Viņiem nepietiks argumentu un nav pietiekamā daudzumā intelektuālu cilvēku, kas spēj un prot argumentēt savu viedokli un uzvarēt ar to pretinieka uzskatus. Tāpēc vispirms ir jānovāc nost visi pretinieku frontē, kas ir bīstami tieši tāpēc, ka ir veiksmīgāki un labāki publiskajā sarunā un diskusijā. Tātad – publiski un virtuāli jānoslepkavo cilvēkus, kas ir gudrāki un pārāki par pašiem. Jāiznīcina viņu labā slava.
Lai to panāktu troļļi sistemātiski uzbrūk reālajiem cilvēkiem internetā, izplatot par viņiem melīgas idejas, kas neatbilst patiesībai. Šādi viņiem izdodas kompromitēt šīs personības sabiedrības acīs. Apšaudes mērķis pirmām kārtām mēdz būt liberāli žurnālisti, pēc tam – centra vai kreisas orientācijas politiķi un amatpersonas, pat zinātnieki. Tos vajag “nogalināt” obligāti un vispirms. Nežēlīgi un skarbi. Iestāstot sabiedrībai, ka viņi ir: „nelieši“, „netikumīgi“, „negodīgi“. „mūsu tautas ienaidnieki“, „blondīnes“, „kalpo ārzemju interesēm“, „maitas“, „nepriecājas par mūsu hokejistiem“, „izplata ārzemju idejas“ un ir „meļi“. Tas jādara tik sistemātiski un skaļi, lai neviens pat neiedomātos sākt šos giljotīnai paredzētos aizstāvēt. Lai nemestos „tautas nodevējiem“ palīgā un nebrīnītos par nepamatotiem uzbrukumiem. Tātad – nedrīkst palikt dzīvs (ar reputāciju sabiedrībā) neviens cilvēks, kas spēj argumentēti runāt pretī troļļu fermas un partijas vadītāja idejām. Šeit tiek likta lietā Staļina loģika: „ja nav cilvēka, tad nav arī problēmu“.
Tā kā troļļi (un fermas saimnieks) loģiskas sarunas ceļā nespēj tikt galā ar saviem pretiniekiem diskusijā, tad šie ienaidnieki tie apkaroti pēc boļševiku un nacistiskās Vācijas metodes: padarīti par sliktiem cilvēkiem. Proti – apmeloti, apsaukāti un „iemīti zemē“ kā ļauni, kaitīgi un iznīcināmi. Tādi, no kuriem visiem būtu jānovēršas. Tas ir troļļu nogalināšanas mehānisms – noslepkavot kāda konkrēta cilvēka labo slavu ar melu pielīmēšanas palīdzību. Šis mehānisms funkcionē un ir jau sen pierādīts kā labi izmantojams kopš Ādolfa Hitlera laikiem. Tātad – ir “jānoslepkavo” visi, kas ir spējīgi argumentēt savus uzskatus un viedokli, kas nav sinhrons troļļu fermas īpašnieka uzskatiem.
Šī iemesla dēļ socmedijos Latvijā (īpaši X jeb bijušajā Twitter) noteiktiem cilvēkiem praktiski vairs nav iespējams paust savu viedokli latviešu valodā par aktuālām tēmām, jo troļļu ferma pieskata šos ļaudis tik rūpīgi, ka viņi izteikties nevar. Kāpēc? Viņiem neatļauj izteikties. Jebkuram viņu izteikumam seko masveida uzbrukumi (lamu un apmelojumu formā) no troļļu staļļa. Līdzīga aina veidojas priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Tieši šī paša iemesla dēļ nefunkcionē diskusijas pie rakstiem, jo tajos regulāri dežurē troļļu fermu karotāji, kas nodarbojas ar autora degradēšanu, apsaukāšanu un iznīcināšanu. Rakstā pausto saturu 100% ignorējot. Tas nozīmē, ka sociālo mediju vide apdraud demokrātiju. Jo visi vairs nedrīkst paust savu viedokli netraucēti un „komunikācijas policistu funkcijas“ uzņēmušies dažādu konservatīvo troļļu fabriku kaujinieki.
Melu izplatīšana – par pasauli un norisēm
Kad visi troļļu pretinieki sociālajos medijos ir piesieti pie kauna staba un tauta par viņiem ņirdz, tad var spert nākamo soli. Proti – izplatīt savas idejas esošo vietā. Šāda melu mašīna (atvērtu diskusiju vietā) ir vajadzīga tikai tiem, kas nespēj savu viedokli argumentēt publiski. Piemēram, Zviedrijā labējo nacionālistu partija “Zviedrijas demokrāti” ar savas troļļu fabrikas palīdzību aizvadīto gadu laikā ir sistemātiski ražojusi melīgas ziņas par Zviedriju, imigrācijas procesiem, izsmejošas vēstis par saviem politiskajiem pretiniekiem (īpaši sievietēm politikā), lai radītu iespaidu, ka tieši viņu politiskās idejas vislabāk derēs valsts problēmu atrisināšanai.
Kā to dara?
Pats svarīgākais, lai lasītāji un skatītāji nepamanītu, ka ziņas ir melīgas, apzināti sagrozītas, ka norādītie skaitļi nav fakti un apgalvotās idejas nav pārbaudītas patiesības. Šim nolūkam vajadzīgi simpātiskie troļļi, kas tēlo parastu Annu vai kaimiņu Kārli. Tāpēc daudzu simpātisko vai „lipīgo“ kontu palīdzību, kas šķietami neatkarīgi izplata vienu un to pašu vēstījumu, tiek injicēta viena un tā pati vajadzīgā ideja: visas briesmas nāk no imigrantiem, bēgļi ir pasaules posts un vislabākais risinājums ir diktatūra. Ja desmitiem simpātisku ļaužu (troļļu konti) to stāsta, tad rodas sajūta, ka tā domā visi. Šādi Zviedrijas demokrātu partija rada ilūziju, ka tieši viņu idejas un viedokļi ir plaši atbalstīti “vienkāršo cilvēku” vidū. Tātad: „tauta mūs gaida“, „tauta ir ar mums“, radot iespaidu, ka tie, kas piekrīt šīm vērtībām, jūtas kā lielas kopienas daļa. Kā visas zviedru tautas daļa. Jo vairāk kaut kas tiek atkārtots, piemēram, ka imigranti ir bīstami un noziedznieki, jo “patiesāks” šis stāsts sāk izskatīties. Šādā veidā anonīmie tekstu izplatītāji maina sabiedrisko debašu virzienu. To vairs nenosaka žurnālisti, bet impulsīvie trokšņotāji, skandālisti, maigie spriedēji no „parastās tautas“ un arī citas partijas sāk seko šim piemēram. Tāpēc, ka Zviedrijas demokrātiem (SD) šādi ir izdevies radīt sajūtu, ka viņu nākotnes vīzijai un realitātes redzējumam ir plašs tautas atbalsts.
Tagad, kad mūsu priekšā ir nākošās vēlēšanās jūnijā, šie jautājumi aktualizējas arī Latvijā no jauna. Domāju, ka mums par šiem jautājumiem jārunā plašāk un dziļāk un ir vajadzīgas rokošās žurnālistikas grupas, kas arī latviešu troļļu fermas izvelk dienasgaismā.
Sandra Veinberga | Blogs 